Varētu lepoties ar mūsu pilsētu, ja tikai nebūtu viens trūkums. Tuvojas vēlēšanas, domājam par domes darbu. Tad nāk prātā – kā man balsot par to, kas nav un nav sakārtots?
Nezinu vispār, kā to labāk pateikt. Par ko mēs domājam vairāk – par cilvēku, suni vai kaķi? Suņiem un kaķiem vienmēr atrodam patversmi, bet, kad pie valdības vēršas cilvēks, kuram nav kur palikt, mēs viņam nevaram palīdzēt, lai gan tukšu dzīvokļu pilsētā ir daudz. Patversmi mēs likvidējam, jo labāk lai tie cilvēciņi klīst, kur pagadās – pagrabos, bēniņos, kāpņu telpās… Jo jūs vairāk domājat par suņiem, kā tos nogādāt patversmē. Bet padomājiet – ja nav tā cilvēka, kas viņus tur baros, tad nav arī suņa un kaķa… Tāpēc vispirms vajag domāt par tiem cilvēciņiem, kam nav kur palikt, un tikai tad par pārējo.
Atjaunojiet patversmes, lai bezpajumtniekiem ir, kur nomazgāties un pārgulēt. Sāciet domāt cilvēcīgi, jo arī viņi ir tikai cilvēki, kas grib gan dzīvot, gan paēst. Padomājiet labi, jo arī viņi ies balsot!
