4.maijā Latvijā atzīmē Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu. 1990.gada 4.maijā 134 (no 201) Augstākās padomes deputāti pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Todien visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm. Pavisam nesen šo dienu atzīmē arī ar Baltā galdauta svētkiem, kad ikviens ir aicināts uzklāt baltu galdautu un svinēt kopīgi šo Latvijai tik svarīgo dienu.
Mums ir jābūt pateicīgiem
Ieva Ašmane, Nacionālo Bruņoto Spēku Kājnieku skolas mācību daļas apmācību instruktore
Patriotisms jau neslēpjas tikai svētku svinēšanā ar lieliem galdiem, pasākumu apmeklēšanu, puķēm un visu pārējo. Svarīgākais ir laiks, ko pavadām ar savām ģimenēm un tuviem cilvēkiem. Mums ir jāatceras par cilvēkiem, kuri ir cīnījušies par mūsu valsti un ir to atguvuši. Šie cilvēki ir jāpiemin un jāgodā. Ikvienam šajā laikā novēlu atcerēties, kas ir mūsu saknes, un to, ka nākam no Latvijas. Šis ir laiks, kad cilvēki var aizdomāties par to, kāds tad īsti bija laiks pirms daudziem gadiem un kā cilvēki cīnījās par šo valsti, kurā mēs tagad varam brīvi dzīvot. Mums ir jābūt pateicīgiem par to, ka dzīvojam mierīgā valstī, kurā nav jāuztraucas par to, vai izdzīvosim līdz nākamajai dienai. Pasaulē ir vietas, kur cilvēkiem nav šīs mums tik pašsaprotamās brīvības, un šajā dienā mums būtu jāsaprot, ka nekas no tā, kas mums ir, patiesībā nav nemaz tik pašsaprotams. Novērtēsim to un pieminēsim tos, kuri cīnījušies par šo iespēju – dzīvot brīvā Latvijā!
Jaunieviestā tradīcija ir jauka iespēja
Ieva Malteniece, alūksniete,
pasākumu vadītāja
Tā kā mana nodarbošanās ir saistīta ar svētku svinēšanu, tad lielākoties manā dzīvē šo un citu svētku atzīmēšana saplūst ar darbu. Iznāk vienlaikus gan svinēt, gan vadīt svētkus vai arī dziedāt tiem veltītos pasākumos. Tur jau tā svētku sajūta arī rodas, un par to esmu vienmēr priecīga. Tā atsevišķi svinēt šos svētkus ar visu balto galdautu man iznāca pagājušajā gadā, pateicoties maniem draugiem, kuri organizēja Baltā galdauta svētkus. Tad mēs sanācām kopā ar saviem cienastiem, kurus likām uz balti uzklāta improvizēta galda, spēlējām spēles, bijām kopā un priecājāmies. Vēl šogad to atceros ar pozitīvām emocijām. Domāju, ka šī jaunieviestā tradīcija ir jauka iespēja sanākt kopā un svinēt mūsu valsts neatkarību. Ikdienā jau ne vienmēr iznāk par to padomāt, tāpēc vismaz pāris reizes gadā ir iespēja pievērst uzmanību mūsu valsts esībai, tās karogam, dziesmām, vērtībām, latvietībai. To arī novēlu visiem cilvēkiem – novērtēt to, kas mums dots, saskatīt dzīvē labo un priecāties par to! Man patriotisms nozīmē dzimtenes mīlestību, cieņu pret savu valsti un vēlmi, gatavību darīt kaut ko tās labā.
Atcerēties un domāt par savu tautu
Aina Rence, Veclaicenes pagasta pensionāru apvienības vadītāja
Man ļoti patīk ideja par Baltā galdauta svētkiem. Pati arī atzīmēju 4.maiju. Latvija ir mūsu dzimtene, un tā ir jāgodā. Novēlu ikvienam valstsvīram šajā dienā atcerēties un domāt par savu tautu. No mums visiem ir atkarīgs, vai Latvija pastāvēs, un nevajadzētu atstāt novārtā kādu no cilvēku grupām. Savukārt visiem senioriem šajā dienā novēlu veselību! Gribētos, lai ikvienam no mums ir cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Diemžēl mūsu pensijas ir ļoti mazas, un nākotnē nudien vēlētos sagaidīt to, lai seniori varētu šajā valstī dzīvot kaut mazliet labāk.
Es mīlu savu pilsētu
Rolands Briedis, alūksnietis, zemessargs
Tā nu ir sanācis, ka darba specifikas dēļ bieži dodos komandējumos. Tieši šobrīd atrodos ārzemēs, taču 4.maijā būšu mājās, jo uzskatu, ka tieši šādi ir jāsvin šie svētki – ar savu ģimeni un savā valstī. Lai kāda arī pašreiz valstī būtu situācija, es tomēr te esmu dzimis un šī ir mana dzimtene! Es mīlu savu pilsētu, un mājas tomēr ir mājas. Par to mums ir jo īpaši jābūt pateicīgiem šajos svētkos.
