Šonedēļ valdības sēdē izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) un Autotransporta direkcijas (ATD) informatīvo ziņojumu, kas paredz nākotnē valstī ieviest jaunu norēķinu sistēmu sabiedriskajā transportā – pasažieri varētu samaksāt par braucienu, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tādējādi tiktu samazināta skaidras naudas aprite, pastāvētu mazāk riska negodprātīgai transportlīdzekļa vadītāju rīcībai, kā arī būtu iespējas pārvadātājiem izvēlēties banku, ar kuru sadarboties. Paredzēts izveidot vienoto valsts datubāzi, kurā vienkopus atrastos informācija par personu, kuru braucienus apmaksā valsts, statusu un veiktajiem braucieniem.
Piedāvā alternatīvu risinājumu
Kristiāns Godiņš, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs:
2015.gada martā tika apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.153 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos”, kas jau sākotnēji izstrādāti, neņemot vērā norādes uz problēmjautājumiem, ko izteica ATD un SM. Netika veidotas diskusijas ar pasažieriem, uz kuriem šie noteikumi tiešā veidā attiektos – personām ar I un II grupas invaliditāti, politiski represētajām personām, bāreņiem un viņu pārstāvjiem. Mērķis, kādēļ sākotnēji šie noteikumi veidoti, bija, lai varētu veikt elektronisku braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju identifikāciju un veikto braucienu uzskaiti. Tomēr izstrādes gaitā šie noteikumi jau tika balstīti uz konkrētu uzņēmumu vēlmi gūt peļņu. Tādēļ ATD, SM, biedrības “Sustento”, “Apeirons” un citi jau no noteikumu spēkā stāšanas mirkļa iebilda pret to realizāciju.
Šobrīd personas ar invaliditāti, politiski represētās personas, bāreņi, iekāpjot sabiedriskajā transportā, uzrāda konkrēto apliecību un saņem nulles vērtības biļeti. Savukārt MK noteikumi to esošajā redakcijā paredz, ka šīm pasažieru grupām būtu jākļūst par vienas bankas klientiem un jāsaņem konkrētās bankas speciāla norēķinu karte. Ja braukšanas maksas atvieglojumu saņēmējam šīs kartes nebūtu, viņam vai nu jāmaksā pašam vai jāizkāpj no autobusa, vilciena. MK noteikumos nekas nav teikts par personu datu aizsardzību. Šīs ir tikai dažas būtiskās lietas, kas nav pieņemamas esošajā noteikumu redakcijā. Tādēļ plānotā maiņa nav uzlabojums, bet radīs papildu izdevumus valstij vairāk nekā 2 miljonus eiro katru gadu, zaudējumus nozarei un būtiskus apgrūtinājumus pasažieriem. Tāpēc ATD kopā ar partneriem joprojām turpina skaidrot iesaistītajām institūcijām, ka kārtībai, kādā personas ar invaliditāti var braukt reģionālo maršrutu autobusos un vilcienā, ir jāpaliek nemainīgai ar nosacījumu, ka tiek uzlabota kontrole autobusos.
ATD un SM ir izveidojusi alternatīvu risinājumu, kas neapgrūtinātu pasažieru iespējas saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumu bez maksas. Tā ieviešana izmaksātu būtiski mazāk un sniegtu papildu labumu maksājošajiem pasažieriem. Vajadzētu izveidot valsts informācijas sistēmu, kur koncentrētos dati par aktuālo braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju statusu. Šie dati nenonāktu privātu uzņēmumu rīcībā. Rosinām pakāpeniski ieviest bezskaidras naudas norēķinu iespējas sabiedriskajā transportā, kur tas ir racionāli. Tas nozīmē, ka, braucot reģionālajos maršrutos, braukšanas maksas atvieglojumu saņēmējiem pakalpojuma saņemšanas kārtība nemainītos, bet maksājošajiem pasažieriem būtu papildu iespēja par pakalpojumu norēķināties ar bezkontakta karti.
Šonedēļ MK sēdē kārtējo reizi tika skatīts šis jautājums, un valdība atbalstīja ATD un SM informatīvo ziņojumu. Tomēr uzņēmējs Normunds Bergs un Ekonomikas ministrija uzstāja, ka MK noteikumi jārealizē to esošajā redakcijā. Diskusijas turpināsies.
Edvīns Strickis, SIA “Sabiedriskais autobuss” valdes priekšsēdētājs:
Pieraduši pie skaidras naudas norēķiniem
Šobrīd ir grūti izvērtēt ieguvumus – zaudējumus, kamēr jaunā norēķinu kārtība nav apstiprināta Saeimā un ieviesta. Tās mērķis ir samazināt arī skaidras naudas apriti sabiedriskajā transportā, lai mazinātu risku par šoferu negodprātīgu rīcību. Šajā gadījumā, runājot par Alūksnes un Apes novadiem, kur SIA “Sabiedriskais autobuss” nodrošina pasažieru pārvadājumus 24 reģionālos vietējas nozīmes maršrutos, šī nav pārāk būtiska problēma. Mūsu apkalpotajos maršrutos problēma ar biļešu neizsniegšanu no šoferu puses nav būtiska, jo esam noslēguši līgumu ar SIA “Dorsimus”, kuras kontrolieri veic regulāru pasažieru biļešu kontroli. Mani vairāk satrauc cits aspekts. Pierīgā un lielo pilsētu centros ir gan banku filiāles, gan cilvēki norēķinās veikalos ar banku kartēm, savukārt attālās Latvijas mazpilsētās un pagastos nav ne banku, ne bankomātu. Kā šie iedzīvotāji varēs nokārtot šo sīkmaksājuma karti, lai reģistrētos braucienam sabiedriskajā transportā? Mazo pagastu iedzīvotāji ir pieraduši, ka norēķinās ar skaidru naudu. Jaunas norēķinu sistēmas ieviešana vietējiem iedzīvotājiem varētu radīt zināmas bažas un prasīt laiku, lai pielāgotos. Tāpat līdz galam nav skaidrs, kurš maksās par veiktajām transakcijām bankai? Neapšaubāmi, visā Latvijā ieviešot vienotu elektronisko norēķinu sistēmu sabiedriskajā transportā, būtu arī pozitīvi ieguvumi. Tas būtiski atvieglos autobusa vadītāja ikdienas darbu un pasažieri, kuri brauc par maksu, varēs ātrāk un ērtāk norēķināties par braucienu. Paredzēts, ka pasažieris varēs iegādāties biļeti arī pie šofera par skaidru naudu. Pēc Autotransporta direkcijas sniegtās informācijas, pērkot biļeti pie šofera par skaidru naudu, tā gan maksās dārgāk, nekā norēķinoties ar maksājuma karti.
Šobrīd personām, kurām valsts noteikusi simtprocentīgus braukšanas maksas atvieglojumus, braukšanas biļetes jeb “nulles biļetes” tiek izsniegtas, uzrādot atbilstošu apliecību, kas apliecina konkrēto statusu. Nākotnē būtu jādomā par vienotas elektroniskas norēķinu kartes ieviešanu, kurā jau ir iekļauta informācija par statusu, lai novērstu riskus, ka invalīda apliecību var izmantot kāds cits un braukt transportā bez maksas. Savukārt pasažieri, kuri brauks par maksu, varēs braucienam reģistrēties ar sīkmaksājuma karti.
