Alsviķietis Gunārs Birznieks lielāko mūža daļu audzējis narcises, taču sirdslietu nācās pārtraukt izveidojušās alerģijas dēļ. Nu jau septiņus gadus viņš audzē ķiplokus un pašmācības ceļā apguvis dažādus ķiploku stiķus un niķus.
Alerģija arī pret ķiplokiem
G.Birznieks savulaik mācījies Bulduru tehnikumā un uzskata, ka tieši tur labie pasniedzēji ielikuši viņā stingrus pamatus, kuri palīdzējuši apgūt gan narcišu, gan nu jau ķiploku audzēšanas noslēpumus. “Vispirms gan iestādīju ķiplokus un tikai tad mācījos, kā tos audzēt. Trīs dienas sēdēju bibliotēkā, meklēju arī citur informāciju, kā tad īsti audzēt ķiplokus? Šogad vākšu jau sesto ķiploku ražu un varu teikt, ka esmu 6.klasē. Nekāds maģistrs jau neesmu. Arvien mācoties, paliek mazāk lietu, kuras ieraugot izjūtu izbrīnu – daudz kas jau redzēts,” teic G.Birznieks. Viņš atzīst, ka gadiem iemīļoto narcišu audzēšanu nācies atstāt, jo viņam atklāta alerģija. “Tad nu domāju, ko varētu darīt turpmāk, kas būtu līdzīgs narcišu audzēšanai, un nolēmu, ka varētu audzēt ķiplokus. Izrādās gan, ka man ir alerģija arī pret ķiplokiem, taču tā ir vieglā formā. Man tomēr gribas kaut ko darīt un arī uz tirdziņiem iet, lai nekļūst garlaicīgi,” stāsta G.Birznieks.
Pienākums ķiplokus
apčubināt
Ķiploki Latvijā ienākuši no Vidusāzijas kalniem, un, lai arī ne vienmēr, nu Latvijā ķiploku audzēšana ir izplatīts arods. “Pirms sāku ar to nodarboties, lasīju viedokļus, ka Latvijā jau nav laba stādāmā materiāla un tāpēc tas jāiepērk no ārzemēm. Izdomāju, ka man gribētos audzēt izturīgus un veselīgus vietējos ķiplokus. Pašreiz vienīgā ķimikālija, kuru izmantoju, ir minerālmēslojums, nekā cita ķiplokiem nesmidzinu virsū. Esmu atteicies no visas ķīmijas,” teic G.Birznieks. Viņš uzsver, ka ķiploku audzēšana ir ne tikai sirdslieta, bet arī zināmu ienākumu avots. “Varu nopelnīt īpašuma gada elektrības rēķina apmaksai. Limuzīna gan man vēl aizvien nav. Iesaku šādi piepelnīties arī citiem. Vasarā to droši var darīt skolotāji, lai nebūtu jābrauc piketēt uz Rīgu. Ķiplokus var audzēt arī, piemēram, ugunsdzēsēji, kuriem ir maiņu darbs – vienu diennakti nostrādā un trīs brīvas. Un, protams, pensionāri, kuriem ir daudz brīvā laika,” iesaka G.Birznieks. Viņš atzīst, ka ķiploku audzēšana ir arī veselīga un kustīga nodarbe, jo ir pienākums ķiplokus apčubināt.
Stāda metru platās dobēs
Tiesa gan, pats G.Birznieks teic, ka nu jau viņa mugura paliekot mazliet slinka un darbi nesokas nemaz tik raiti. Veselības uzlabošanai lieti noder arī ķiploku pulveris. “Ja gurķis satur teju 97 % ūdens, tad ķiploks apmēram 60 % ūdens. To ir diezgan viegli izkaltēt mājas apstākļos un vēlāk samalt ķiploku pulverī,” stāsta G.Birznieks. Ķiploki satur spēcīgas iedarbības sēru saturošus savienojumus un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas ne tikai piešķir tiem raksturīgo smaržu, bet arī labvēlīgi ietekmē organismu. Ķiploki ir lielisks B1, B2, B6 vitamīna un mangāna, selēna un germānija avots. C vitamīna ķiploka lapās ir vairāk nekā apelsīnos un greipfrūtos. G.Birznieks uzsver, ka Latvijā vispopulārākie ir tā dēvētie violetie ķiploki. Vislielākā ķiploku audzēšanas valsts ir Ķīna. G.Birznieks gan ir neizpratnē par to, kāpēc Latvijā jāieved Ķīnas ķiploki, kuri mēro tik tālu ceļu.
G.Birznieka dārziņš nav liels. Ķiplokus viņš stāda vienu metru platās dobēs. Ķiplokus iesaka stādīt no 15.septembra līdz 20. vai 25.oktobrim, taču G.Birznieks uzsver, ka ķiplokus var stādīt arī agrāk, jo ne jau ķiploku iestādīšanas laiks nosaka, vai tie sāks, piemēram, pūt, bet gan tas, kad tos novāc. “Ķiploks nesapūs, ja to stādīs nepareizā laikā, bet tas sapūs, ja to novāks tam nepiemērotā laikā. Tieši tur ir jābūt ļoti lielai precizitātei,” uzsver G.Birznieks.
Lieto pret vairāk nekā 60 slimībām
Latvijā ķiploki ir bijuši populāri jau gadsimtiem, bet mūsdienās ir problēma tos izaudzēt pietiekamā daudzumā. Vislielākais ķiploku audzētājs pasaulē ir Ķīna, kas ir atbildīga par 75 % pasaules tirgus. Šī valsts izaudzē 20 miljonus tonnu gadā un piegādā tos arī Latvijas lielveikaliem. Par labu ievestajiem produktiem bieži nosliecamies cenu atšķirības dēļ, tomēr iesakām izvērtēt, vai ietaupījums ir tik nozīmīgs, lai izvēlētos mūsu organismam mazāk piemērotos un tālu ceļu mērojušos Ķīnas ķiplokus.
Noskaidrots, ka Latvijā viens cilvēks gada laikā vidēji patērē 1,5 kilogramus ķiploku. Ņemot vērā cenu atšķirību starp ievestajiem un Latvijā audzētajiem ķiplokiem, ietaupījums ir līdz 3 eiro gadā jeb 0,25 eiro mēnesī.
Par ķiploku dzimteni uzskata Āziju – Irānu, Ķīnu un Kazahiju. Ķiploki ir vieni no senākajiem dārzeņiem, atšķirīgos avotos to audzēšana datēta ar 3000 līdz 7000 senu pagātni. Apzināti ķiplokus audzēt vispirms sāka Ķīnā. Latvijā ķiploki pamatā caur Krieviju nonāca aptuveni pirms 700 gadiem.
Ķiploks aizsargā mūs no saaukstēšanās un pat dažiem audzēju veidiem. Tas ir ļoti noderīgs sirdij un asinsvadiem, jo ķiploku sastāvā esošais sērūdeņradis veicina aktīvāku asins plūsmu, kā rezultātā samazinās asinsspiediens, ļaujot dzīvībai svarīgiem orgāniem saņemt vairāk skābekļa un samazinot slodzi uz sirdi. Tautas medicīnā ķiplokus lieto pret vairāk nekā 60 slimībām, piemēram, dažādu kukaiņu dzēlienu un infekcijas slimību ārstēšanai. Tie palīdz uzlabot atmiņu, paplašina asinsvadus, samazina asinsspiedienu, kā arī novērš vēdera uzpūšanos. Ķiploki paaugstina organisma imunitāti infekciju un saaukstēšanās gadījumos, palīdz mazināt nogurumu pēc smagas fiziskas slodzes, stimulē gremošanas procesus. Vislabāk ķiplokus ēst svaigā veidā – tad to iedarbība ir visspēcīgākā.
Avots: www.rct.lv
