Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs ir sākusies darba devēju pieteikumu pieņemšana skolēnu nodarbināšanai šovasar. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pieteikt darba vietas varēja visu vasaru, šogad darba devējiem tas jāizdara noteiktā termiņā – līdz 19.aprīlim.
Darba devēji var jau
pieteikties
Pieteikties darba devējs var tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. Pieteikumu var iesniegt elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, vai klātienē NVA filiālē. Piesakot darba vietu, darba devējam jānorāda mēnesis, kurā vēlas darbinieku nodarbināt, profesija, kā arī var minēt īpašas vēlmes jeb nepieciešamās jaunieša prasmes. “Šogad Alūksnes filiālē organizētas 55 darba vietas, kas ir par vienu darba vietu vairāk nekā pērn. Darba vietu skaitu piešķir pēc noteiktiem kritējiem, tostarp pēc teritorijā deklarēto jauniešu skaita,” stāsta NVA Alūksnes filiāles nodarbinātības organizatore Anita Muratova.
Bērniem jābūt motivētiem
Vasaras darbam var pieteikties jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem. Svarīgi, ka jaunietis drīkst mācīties pamatskolā, tehnikumā vai profesionālajā skolā, taču ne augstskolā. Arī tie 12.klašu absolventi, kuri rudenī uzsāks mācības augstskolā, programmā piedalīties nedrīkst. Bērniem līdz 18 gadu vecumam būs jāstrādā septiņas stundas dienā, bet no 18 līdz 20 gadu vecumam – astoņas. Vasaras darbam Vidzemes reģiona bērni varēs sākt pieteikties no 11.maija. “Iepriekšējos gados visā valstī skolēni sāka reģistrēties vienlaikus, tāpēc bija grūti apstrādāt lielo informācijas apjomu. Šogad reģionos skolēni sāks reģistrēties atšķirīgos datumos. Vidzemei tas ir 11.maijs. Gribu vērst uzmanību, ka nav nozīmes tam, kurš pirmais piereģistrēsies, jo tas negarantēs darba vietu. Darba devēja ziņā būs izvēlēties bērnu, kurš strādās, neatkarīgi no tā, kad viņš pieteicies. Gluži kā pieaugušajiem piesakoties darbā,” skaidro A.Muratova. Iepriekš bērns, piesakoties darbam, nezināja, kādu darba vietu viņam piedāvās, bet šogad darba vietas pretendentam būs zināmas un savā anketā skolēns varēs norādīt, uz kuru darbu pretendē.
Jāmaksā arī nodokļi
Katram skolēnam vajadzētu reģistrēties pašam. “Ir diezgan daudz gadījumu, kad mammas vai vecmammas reģistrē bērnu, taču anketa nav pilnīgi aizpildīta un trūkst informācijas. Piemēram, mamma norāda savu telefona numuru. Kad zvanu piedāvāt darbu, mamma atbild, ka aprunāsies ar bērnu un tad dos ziņu. Tas aizņem laiku, un uz atlasi var jau aicināt nākamo. Pie tam vēlmei strādāt būtu jānāk no paša jaunieša. Tam ir ļoti liela nozīme, vai bērns pats pieteicies vai tā ir vecāku vēlme. Ja bērns pats vēlas strādāt, attieksme ir pavisam cita,” teic A.Muratova.
NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 380 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu. “Iepriekšējos gados no skolēniem bija pretenzijas, ka alga nav tik liela, kā solīts. Taču jāņem vērā, ka atskaita nodokļus. Vecākiem šajā laikā bērns paliek kā apgādājamais,” skaidro A.Muratova. Skolēnus nedrīkst nodarbināt darbos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai.
2015.gadā Alūksnes filiālē 19 darba devēji nodrošināja 54 darba vietas. Bija saņemti 125 bērnu pieteikumi. 2016.gadā darbam pieteicās 119 bērni, bet bija pieejamas 54 darba vietas, ko nodrošināja 10 darba devēji, tostarp Alūksnes novada pašvaldība, Apes novada dome, “Latvija Maxima”, zemnieku saimniecība “Kadiķi M.A”, uzņēmumi “Jaunozoli”, “Unti” un “Sandors”.
Jāinteresē Alūksnes vēsture
Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka (vasarā nodarbināja trīs bērnus)
– Vasarā jauniešiem piedāvājām strādāt kā izstāžu un ekspozīcijas zāļu uzraugiem. Vispirms jauniešiem bija jāizzina gan pastāvīgās ekspozīcijas, gan mainīgās izstādes. Ne tikai jāuzrauga zāle, bet jāveic arī gida funkcija un jāmāk pastāstīt, kādas ekspozīcijas muzejā apskatāmas. Bez uzrauga pienākumiem jaunieši darīja arī citas lietas, piemēram, kopēja vai drukāja bukletus, grieza ielūgumus, nēsāja uz iestādēm dokumentus. Viena no meitenēm bija ļoti mākslinieciska, tādēļ viņa gleznoja dažādus atribūtus kāzu programmai. Jebkādas mākslinieciskas prasmes mēs ļoti augstu novērtējam. Tā var būt arī dziedāšana vai kāda mūzikas instrumenta spēlēšana. CV vajadzētu aprakstīt savas prasmes.
Lai strādātu muzejā, jāprot svešvalodas. Jaunietim ir jābūt zinošam un ieinteresētam Alūksnes vēstures izzināšanā un tālākā informācijas nodošanā apmeklētājiem. Jāspēj atbildēt uz ekskursantu jautājumiem. Ekskursantiem nav svarīgi, vai darbinieks strādā tikai vienu mēnesi vai ir pastāvīgā darbā. Ja atbilde nav zināma, tad tā arī jāpasaka, lai izvairītos no nesaprašanām. Jārēķinās, ka jāstrādā arī sestdienās un svētdienās.
Iepazīst melno darbu
Z/s “Kadiķi M.A” pārstāve Baiba Augstkalniete (vasarā nodarbināja trīs bērnus)
– Vasaras darba projektā iesaistāmies jau kopš pirmā gada. Mūsu kolektīvā pastāvīgā darbā ir darbinieks, kurš savulaik tika nodarbināts vasaras darbā. Jauniešiem uzticam visdažādākos darbus. Strādājot pie mums, nevajag valodu zināšanas, vajag tikai čaklas rokas fizisku darbu darīšanai – ravēšanai, teritorijas uzkopšanai, malkas krāmēšanai, arī darbiem kūtī. Mūsu ieguvums – darbs ritēja ātrāk, bet lielākie ieguvēji ir jaunieši, kuri iepazīst arī melno darbu. Nav visur tikai darbs birojā pie datora. Kāda bija darba attieksme? Kā jau mūsdienu jauniešiem – katrā mīļā brīdī rokās telefons. Par to viņiem ir diezgan grūti aizmirst. Saimniecībā veicam videonovērošanu, līdz ar to, ja ko dara ne tā, tiek ātri vien apsaukti. Ja pirmajā gadā, kad nodarbinājām septiņus bērnus, pusei lika strādāt vecāki, tad pagājušajā vasarā visiem trim jauniešiem pašiem bija vēlme strādāt. Vecāku piespiestie biežāk kaut kur nolīda un izvairījās no darba. Pie mums ir strādājuši bērni, kuriem vecāki strādā saimniecībā, bet ir arī ar saimniecību nesaistīti. Lielākoties tie ir tuvējās apkārtnes bērni, taču ir arī braukuši no Alūksnes. Iepriekš programmai pieteicāmies tikai tad, ja paši jaunieši bija izteikuši vēlmi strādāt pie mums. Šogad būs citādi – vispirms pieteiksimies un tad gaidīsim, vai kāds gribēs strādāt.
Loma pavisam cita – darbinieks
Alūksnes bērnu un jauniešu centra direktore Eva Aizupe (vasarā nodarbināja divus bērnus)
– Darba devējiem gribu teikt – atbalstīsim jauniešus! Jaunieši grib strādāt un paši pelnīt naudiņu. Veiksmīga sadarbība ir tad, ja ir skaidras lietas jeb tiek izrunāts, kas un kā ir jādara. Skaidri jauniešiem jāpasaka, kas ir jādara. Jauniešiem bieži vien šī ir pirmā darba pieredze, tāpēc nevar cerēt, ka viņi zinās, kā viss ir jādara. Viss ir jāizrunā.
Savukārt jauniešiem jāsaprot, ka lielāko daļu algas izmaksu sedz iestāde no sava budžeta un ikviens cītīgi pārdomā, vai ņemt darbā jaunieti. Tajā brīdī, kad nākat uz jauniešu centru kā darbinieks, jūsu loma ir pavisam cita, arī attiecības un prasības ir pavisam citas nekā no aktīva jaunieša, kurš uz centru nāk tikai iesaistīties aktivitātēs. Jūs esat darbinieks! Ja mēs naudiņu ieguldām, tad gribam pretim saņemt ieguldīto darbu. Brīdī, kad sākat strādāt – sākas jūsu karjera. Jums varbūt tas liekas nenozīmīgi, bet dzīvē viss ir mainīgs un varbūt šis darbs ietekmēs jūsu karjeru pēc gada vai pieciem, kad atcerēsies čaklo un aktīvo jaunieti. Ja esi izdomājis, ka gribi strādāt, tad pašam ir jāiet, jāmeklē, jāpiesakās, jāuzrunā. Ir pašiem jādara. Nebūs tā, ka gaidīsiet un darbs pats iekritīs klēpī. Ja gribat, tad mērķtiecīgi rīkojieties!
Uz rokām neviens nenēsās
Niks Stāvausis (pagājušajā vasarā strādāja veikalā “Maxima”)
– Citās vasarās iesaistījos kādos projektos, taču šoreiz izdomāju pastrādāt, lai nav izniekota vasara. Darbs “Maximā” bija man pirmā oficiālā darba pieredze, un jāteic, ka bija gan labas, gan sliktas lietas. Pozitīvi, ka man bija iespēja strādāt ar cilvēkiem, lielākoties ar visiem varēja normāli komunicēt. Guvu pieredzi darbā ar klientiem. Tas bija ļoti noderīgi, jo teju ikvienā darbā būs jāstrādā ar cilvēkiem. Varēja trenēt neatlaidību, bija jāpaspēj izdarīt daudz lietu. Kolektīvā uzņēma ļoti labi, bez jebkādiem jautājumiem, visi bija draudzīgi. Sliktais – piesakoties bija minēts, ka labi jāzina krievu valoda. Man tas likās tikai kā fakts, bet realitātē tiešām kādudien bija jāstrādā pārī ar darbinieci, kura latviski nerunā. Bija gadījumi, kad manī neieklausījās un vainoja lietās, pie kurām neesi vainojams, jo tās veidojušās pirms pieciem mēnešiem, kad es vēl pat nebiju izdomājis strādāt. Vainīgs biju tāpat.
“Maximā” ieteiktu strādāt jauniešiem, kuri saprot, ko no tā gaidīt. Neej ar ideju, ka tevi nēsās uz rokām un uzskatīs par kādu priekšnieku. Arī šogad noteikti pieteikšos, tomēr šoreiz gribētu pamēģināt kādu citu darbu. Noteikti iesaku pamēģināt arī citiem darbu “Maximā”. Nav sliktas darba pieredzes, ir tikai pieredze, un man nav ko nožēlot.
Uz visiem jautājumiem – mierīga atbilde
Kristīne Migunova (pagājušajā vasarā skatu tornī Tempļakalnā strādāja kā tūrisma informācijas speciāliste)
– Man ļoti patika strādāt skatu tornī. Tornī bijām trīs darbinieces – divas jaunietes un darba uzraudzītāja. Tā kā bijām trīs, reizēm ŠĶITA, ka darāmā ir par maz – darba nebija tik daudz, lai sadalītu uz trim. Pārsvarā dienā apkalpojām 30 cilvēkus, lietainās dienās – tikai 10, tādēļ nebija, ko darīt. Dienās, kad bija maz apmeklētāju, darbu beidzām agrāk, bet noslogotākās dienās palikām ilgāk. Strādājām arī sestdienās un svētdienās, taču tā vietām varējām ņem brīvas kādas citas dienas nedēļā. Šajā darbā nepieciešamas spējas komunicēt ar cilvēkiem – jāspēj atbildēt uz visiem cilvēku jautājumiem, piemēram, kāpēc jāmaksā ieejas maksa. Kādam liekas, ka ieejas maksu esmu izdomājusi es. Reizēm gribējās sadusmoties, bet ir jāvaldās un jāspēj atbildēt mierīgi. Vienmēr jāsmaida. Ieguvu daudz jaunu paziņu, arī no citām pilsētām.
Ieteiktu pamēģināt arī citiem strādāt skatu tornī, taču jārēķinās, ka ne vienmēr būs, ko darīt. Tā ir, jo viss atkarīgs no cilvēku plūsmas. Ieteiktu šo darbu jauniešiem, kuriem patīk komunicēt ar cilvēkiem, un tiem, kuri māk ļoti labi runāt latviešu valodā, arī angliski, krieviski, vāciski. Manas pamatskolā apgūtās vācu valodas zināšanas lieti noderēja.
Šogad arī pieteikšos darbam vasarā, jo ir plānots brauciens uz Londonu un negribas vecākiem prasīt naudu. Lai arī darbs skatu tornī man ļoti patika, šovasar gribētu pamēģināt darbu citā jomā.
