Alūksnes slimnīca jau patlaban ir pārsniegusi valsts apmaksātās kvotas pacientu hospitalizācijai, aģentūrai LETA pastāstīja Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.
Pēc viņas stāstītā, šogad slimnīcā hospitalizēti 2605 pacienti un
sagaidāms, ka līdz gada beigām šis skaitlis sasniegs 3000, lai gan
valsts Alūksnes slimnīcai apmaksājusi tikai 2272 pacientu hospitalizāciju.
Kauliņa skaidroja, ka šāda situācija izveidojusies, jo uz Alūksnes
slimnīcu ved arī cilvēkus no blakus novadiem, piemēram Gulbenes novada,
kur nav pieejama akūta medicīniska palīdzība, un Balvu novada, kur
netiek sniegta traumatoloģiskā palīdzība, nevis no Rēzeknes slimnīcas kā bija rakstīts iepriekš. Kopš 2015.gada ir bojāta datortomogrāfijas iekārta Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībā, nevis Rēzeknes slimnīcā kā bija rakstīts iepriekš.
Komentējot Pasaules Bankas (PB) ekspertu izstrādāto slimnīcu kartējumu, Kauliņa aģentūrai LETA sacīja, ka Alūksnes
slimnīcas slēgšanas gadījumā novada iedzīvotājiem tuvākā slimnīca, kas
sniedz, piemēram, traumatoloģisku palīdzību, būs vismaz pusotras stundas
brauciena attālumā – Rēzeknē. Sabiedriskais transports gan šajā
maršrutā kursējot reti, arī ceļu stāvoklis kopumā esot slikts.
Kauliņa arī norādīja uz vairākām neprecizitātēm PB veiktajā pētījumā.
Piemēram, analizējot ķirurgu darbu, ņemti vērā tikai dati par valsts
kvotās veiktajām operācijām. Apskatot datus par ārstu skaitu Latvijā, ne
tikai nav ņemts vērā ārstu vecuma sadalījums, bet arī fakts, ka vienam
ārstam bieži vien ir vairāk nekā viena slodze. Arī plānotais cilvēku
skaita samazinājuma aprēķins, visticamāk, esot nepareizs – pēc PB
datiem, 2025.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs samazinājies par vienu
ceturtdaļu. Kauliņa to skaidro ar faktu, ka aprēķinos nav ņemti vērā
2012.gada un 2014.gada specifiskie apstākļi saistībā ar iedzīvotāju
migrāciju.
Kā ziņots, pirmdien konferencē “Veselības aprūpes sistēma:
izaicinājumi un iespējas” PB konsultants un “Sanigest Internacional”
prezidents un dibinātājs Džeims Serkons stāstīja par PB ekspertu
ieteikumiem, kā uzlabot Latvijas veselības aprūpes sistēmu, kā arī
rādīja ekspertu izstrādāto slimnīcu kartējumu. Kā norādīja eksperts,
svarīgi, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu savlaicīgi pieejami
visiem iedzīvotājiem, tomēr ne visos reģionos tas jau šobrīd ir
iespējams.
PB arī izstrādājusi karti, kurā teju visiem iedzīvotājiem stundas
brauciena attālumā atrodas reģionālā slimnīca. Izņēmums ir teritorija ap
Alūksnes novadu, kura neiekļaujas
stundas braucienā ne uz vienu no tuvākajām kartē atzīmētajām
reģionālajām slimnīcām. Saņemot kritiku par šādu kartējumu, Serkons
norādīja, ka, raugoties nākotnē, šajā reģionā dzīvos ap 12 000
iedzīvotāju, līdz ar to nav finansiāli izdevīgi tur uzturēt diennakts
slimnīcu. Finansiāli izdevīgāk būtu stiprināt Rēzeknes slimnīcu, lai tā
no šī reģiona būtu gatava uzņemt pacientus ar nopietnākām saslimšanām,
kā arī attīstīt transporta pieejamību no Alūksnes novada uz Rēzeknes slimnīcu.
