Valsts svētku laikā ne vien domās, bet arī darbos kļūstam patriotiski – sajūtamies vienoti un dodamies lāpu gājienā, pasveicinām vai vismaz mīļi pasmaidām katram armijas tērpā tērptam valsts sargam, jūtamies pacilātāki, pie apģērba piespraužot sarkanbaltsarkano lentīti. Svētku laikā ir sajūta, ka kaut uz mirkli mēs, latvieši, kļūstam draudzīgāki, sajūtam kopību. Kad savam divgadniekam šajā laikā pie krūtīm piespraudu sarkanbaltsarkano lentīti, viņš lepni soļoja un uzrunāja katru pretimnācēju, sakot – man ir karodziņš. Bērns jau vēl nesaprot šī simbola nozīmi, bet pretimnācēji gan saprata un ar siltu smaidu pasveicināja mazo puisīti, varbūt pat nedaudz sajūtoties vainīgi, ka viņiem ir pietrūcis laika sagatavoties svētkiem un justies patriotiskākiem. Paldies katram, kurš veltīja smaidu! Nieks, bet patīkami.
Man ir prieks, ka esam iemācījušies būt lepni par savas valsts simboliku un ir iespēja patriotismu izpaust, ne vien piespraužot niecīgu sarkanbaltsarkanu lentīti pie krūtīm, bet uzvelkot arī siltu džemperi un bikses ar Latvijas valsts simboliku, cepuri, kas noadīta valsts karoga krāsās, iededzot sveci koka svečturī, kas izrotāts ar latviešu rakstu zīmēm. Iespēju ir kļuvis ļoti daudz! Un ir labi, ka mēs nebaidāmies tās izmantot un ļaujam atdzimt latviešu vērtībām. Tās ir vērtības, kuras, skrienot līdzi ārzemju modei, kādu brīdi nepelnīti bijušas piemirstas. Man bērnībā bija bikses ar amerikāņu karogu, taču tikai tagad saprotu, ka daudz labāk būtu valkājusi bikses ar latviešu zīmēm. Vai bija iespēja tikt pie tādām? Citas tautas jau sen pratušas valsts simboliku izmantot pavisam ikdienišķās lietās. Mums šis bums sācies tikai tagad. Šķiet, nedaudz par vēlu. Kāpēc mēs jau agrāk tik ļoti nelepojāmies ar savu valsti?
Tomēr arī tagad ir cilvēki, kuri par valsts karoga izmantošanu smīkņā. Esmu saņēmusi nievājošu, pat nedaudz izsmejošu komentāru par piespraustu valsts karodziņu pie savas automašīnas. Pie tam – šis cilvēks strādā pašvaldības iestādē! Ilgi domāju par šī cilvēka piezīmi, taču loģisku izskaidrojumu tam nespēju rast. Ja tik ļoti netīk sava valsts vai valsts simbolika, tomēr vajadzētu izturēties ar cieņu pret cilvēkiem, kuri lepojas, ka ir latvieši un nebaidās to izrādīt. Jākaunas viņam, nevis man! Te pat nav jālūdz izturēties ar sapratni, bet gluži vienkārši jābūt lojāliem pret savu valsti.
Valsts svētku nedēļā vēlu ikvienam latvietim mīlēt savu valsti. Ja liekas, ka cieņa un mīlestība dažādu notikumu iespaidā pret to ir zudusi vai mazinājusies, svētki ir īstais laiks, lai atjaunotu saikni ar savu valsti. Ir vērts kaut vai tikai pamēģināt – piespraužot pie krūtīm karodziņu, iededzot logā sveci, uzvelkot cimdus vai cepuri ar aizsargājošu latvju zīmi… ◆
