Kāpēc sākumskolas vecuma bērniem
virtuālā pasaule ir tik svarīga? Kāpēc bērns ne dienas nevar
iztikt bez mobilā telefona? Šos un citus jautājumus skaidro
klīniskais psihologs un Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm
mācību programmas Kā būt vecākam 21. gadsimtā? autors Edmunds
Vanags.
21. gadsimtā dzimušie bērni vairs
nenodala reālo un digitālo pasauli kā divas atsevišķas, bet gan
uztver tās kā vienotu kopumu, kas viena otru papildina. Līdz ar to
vecākiem ir pastiprināti jāskaidro atšķirību starp šīm vidēm,
taču nav pareizi liegt bērnam izmantot digitālās pasaules
sniegtās iespējas.
Šodien vairs nav aktuāls jautājums,
vai bērnam būtu jālieto internetu un viedierīces, bet gan, kā
viņam tos būtu jālieto. Bērniem un pusaudžiem virtuālā pasaule
ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Viņi aug kopā ar to, pavada
šajā vidē daudz laika, un nespēj savu dzīvi iztēloties bez
interneta. Bērniem globālajā tīmeklī vajadzīga izklaide,
socializācija, informācijas apmaiņa un personīgā telpa. Viņiem
internets ir svarīga vide, kur sazināties ar draugiem, spēlēties
un pļāpāt. Daudziem skolas vecuma bērniem ir kāds virtuālais
draugs, ar ko viņi bieži komunicē, taču nekad dzīvē nav
satikuši.
Bērni – vecāku spogulis
Sociālai attīstībai bērnam šodien
ir nepieciešama kā digitālā, tā fiziskā pasaule, tomēr
vecākiem jārūpējas, lai kāda no tām netiek pārmēru iegrožota,
vai arī kādā ir atļauts viss. Pat ja vecāki paši ikdienā
tehnoloģijas izmanto minimāli, vai gluži pretēji – ir
aizrautīgi interneta lietotāji – par veselīgu līdzsvaru
nevajadzētu aizmirst ne dienas. Ja pašiem trūkst zināšanu par šo
audzināšanas pusi, vienmēr var vērsties pēc palīdzības pie
tuvējās mācību iestādes vai novada sociālā pedagoga.
Tā kā digitālā pasaule nereti ir
stimuliem bagātāka, tajā pavadīto laiku jāierobežo, jo bērns
pat nenojauš, ka viņam varētu veidoties atkarība. Interneta
atkarības pazīmes nereti nespēj atpazīt pat pieaugušais, bērns
ne tik. Ļoti iedarbīgs ir vecāku rādītais piemērs. Statistika
vēsta, ka ģimenēs, kur vecāki pie viedierīcēm pavada vidēji 11
stundas dienā, bērni to dara 4,3 stundas, savukārt «vieglo
lietotāju», kuri ekrānā veras mazāk par divām stundām, bērni
jaunās tehnoloģijas lieto pusotru stundu dienā.
Virtuālā pasaule jāiepazīst
vecāku uzraudzībā
Tomēr jaunā realitāte ienes
papildinājumus bērnu audzināšanā. Ja līdz šim cilvēki savas
prasmes apguva un pilnveidoja tikai fiziskajā pasaulē, uz savas
ādas iepazīstot fizikas likumus, tad jaunāko paaudzi datorspēlēs
iegūtās iemaņas īstajā pasaulē var pievilt. Un otrādi –
fiziskā pasaulē pieņemti socializācijas noteikumi var izrādīties
grūtāk ievērojami digitālajā pasaulē, kur attiecību un emociju
«satiksme» var būt daudzkārt intensīvāka. Šajā ziņā
visneaizsargātākā ir 6-11 gadus vecu bērnu grupa, jo šajā
vecumā bērni nespēj līdz galam saprast digitālo mediju ietekmi.
Tieši tādēļ abas pasaules
jāiepazīst vecāku uzraudzībā. Latvijā pat likums nosaka, ka
bērni līdz noteiktam vecumam mājās un publiskā telpā drīkst
atrasties tikai pieaugušo vai vecāku personu uzraudzībā. To
jāievēro arī digitālajā pasaulē, palīdzot bērnam apgūt, kā
droši uzvesties šajā vidē. Ja uz ielas mācām atpazīt luksofora
signālus, nezīmēt uz māju sienām un pieklājīgi sarunāties ar
līdzcilvēkiem, tad arī jāstāsta par digitālās pasaules
likumiem un draudiem – ka par katru internetā ierakstīto vārdu
jāatbild, ka īsziņas, e-pasta vēstules un komentārus pēc
nosūtīšanas vairs nevar atsaukt, ka nepazīstamiem cilvēkiem
nedrīkst dot savus personas datus. Jāņem vērā arī to, ka
digitālā pasaule var intensīvi pastiprināt bērna emocijas uz tur
notiekošo, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc pieaugušajiem
jābūt blakus.
Pie ekrāna, bet kopā
Internetā informācijas apmaiņa ir
ātra un dinamiska. Visu ieraudzīto bērnam var būt grūti aptvert
un izvērtēt, turklāt viņš pret savu gribu var ieraudzīt
nepatīkamas lietas. Nevainīga multfilma YouTube kanālā var būt
tikai pāris klikšķu attālumā no vardarbības ainas, tādēļ
vecākiem jābūt klāt, jāpalīdz izvēlēties saturu un
jāizskaidro redzēto. Tas ir līdzīgi kā ar TV. Mēs taču nedodam
mazam bērnam tālvadības pulti un neļaujam «skriet» pāri visiem
kanāliem, zinot, ka kādā no tiem var būt mazajiem nepatīkams
saturs.
Pie ekrāna kopā pavadītais laiks
var palīdzēt stiprināt ģimenes attiecības. Taču svarīgi, lai
bērns un kāds no vecākiem patiešām atrastos pie viena ekrāna,
nevis katrs darbotos savā ierīcē, un ik pa laikam ieskatītos, ko
tad tas mazais sastrādājis. Sākumskolas vecumā bērni labprāt
dalās ar vecākiem savās domās. Pajautājiet bērnam, ko viņiem
patīk darīt internetā, un piedāvājiet paveikt to kopā. Vai arī
ierosiniet kopīgi uzspēlēt kādu attīstošo spēli vai pamācīties
izglītojošā lietotnē. Tā ievirzīsiet viņa intereses uz jaunu
zināšanu apgūšanu un pieradināsiet laiku izmantot lietderīgi.
Palīdzēs tradīcijas un noteikumi
Lai mazinātu pie ekrāna pavadīto
laiku, ģimenes ikdienā vajadzīgi notikumi, kas bērnu aizrauj un
sagādā prieku. Kopīgas fiziskas aktivitātes, rotaļas, pārgājieni
un piedzīvojumu spēles bērniem parāda, ka fiziskā pasaule spēj
piedāvāt līdzvērtīgi aizraujošas nodarbes.
Noderēs arī
vienkāršu ģimenes tradīciju iekopšana. Piemēram, nosakot vienu
dienu nedēļā, kad mājās vispār netiek lietots dators, telefoni
un televizors, vai ēdienreižu laikā izslēdzot un noliekot malā
viedierīces. Tās var papildināt ar ģimenes locekļu noslēgtu
«līgumu» jeb digitālās pasaules izmantošanas noteikumiem, ko
vēlams ievērot ne vien bērniem, bet arī mammai un tētim.
Darbošanās ar īstām mantām īpaši
svarīga ir pašiem mazākajiem, jo līdz 30 mēnešu vecumam bērns
no TV un datora nespēj gūt īstu labumu, un, piemēram, valodu
labāk iemācīties mijiedarbībā ar īstiem cilvēkiem. Tomēr no
mācību procesa nevajag izslēgt arī izglītojošas mobilās
lietotnes un e-grāmatas, jo tās var noteiktos gadījumos atvieglot
burtu mācīšanos un veicināt agrīnu lasītprasmi.
