Šonedēļ alūksnieši Alūksnē tomēr sagaidīja veselības ministri Andu Čakšu. To, vai viņa atbrauca tāpēc, ka publiskajā telpā ir sacelts liels troksnis Alūksnes slimnīcas aizstāvībai un vakar Rīgā notika alūksniešu pikets pie Saeimas vai arī tāpēc, ka Alūksnes novada domes priekšsēdētājs pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, mēs laikam tā arī nekad neuzzināsim. Tomēr – labi, ka vispār atbrauca, bet, ja godīgi, pārliecību, ka nu viss būs labi un savu slimnīcu esam nosargājuši, no trešdienas tikšanās ar ministri neguvu. Tiesa, sākumā Alūksnes novada pašvaldība “Alūksnes Ziņām” liedza piedalīties ministres un domes vadības sarunā. Domes priekšsēdētājs teica, ka tas jājautā parlamentārajam sekretāram, viņš – ka ministrei, kura, visu cieņu, piedalīties neliedza… Kas ir slēpjams sabiedrībai tik svarīgā jautājumā?
No ministres izskanēja solījums, ka līdz 2019.gadam Alūksnes slimnīcas darbībā nekas nemainīšoties, pēc tam gan. Kas tieši – uz šo jautājumu atbildes šodien nav. Kad sāka taujāt konkrētus jautājumus, tad ministre sāka somā meklēt kaut kādus papīrus ar cipariem, nenosaucot atsauci, no kurienes dati, sāka nervozēt, par ko liecināja viņas neverbālā komunikācija, bet uz “Alūksnes Ziņu” jautājumu, kāds ir valsts plāns par ģimenes ārstu piesaisti reģioniem un novadiem (jo ministre vairakkārt uzsvēra, ka līdz slimnīcu reformu ieviešanai valstī ir jāizveido un jāattīsta tīkls, kur un kādus medicīnas pakalpojumus iedzīvotāji var saņemt, un jāpilnveido ģimenes ārstu institūcijas darbs), ministrei konkrētas atbildes diemžēl nebija… Tas nevieš pārliecību, ka viss būs labi, tieši pretēji – rada pamatotas bažas, ka valstij kārtējo reizi skaidra rīcības plāna nav – ir tikai kārtējā reforma, kas jāveic, jo sausi skaitļi uz papīra rāda to un to. Nekad aiz šiem skaitļiem diemžēl netiek ieraudzīts Latvijas iedzīvotājs! Kārtējo reizi tiek domāts par kaut kā optimizēšanu, bet tad vispirms vajadzēja, piemēram, noasfaltēt ceļus, lai pacientu var ātri aizvest uz 50 līdz 120 kilometrus attālo “tuvāko” slimnīcu, lai septiņas dienas nedēļā cilvēkiem pieejams ģimenes ārsts, ja tas nepieciešams.
Tas nozīmē, ka mums visiem kopā jāturpina iestāties par Alūksnes slimnīcu. Man tā ir vieta, kur piedzima dēls un kur brīvdienās, kad Alūksnē nestrādā neviens ģimenes ārsts, ar savu trīsgadīgo bērnu, kuram bija vidusauss iekaisums ar augstu temperatūru, varēju saņemt medicīnisko palīdzību. Tādēļ arī es iestāšos par to, lai alūksniešiem būtu iespēja 24 stundas diennaktī saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Un mani neviens ministrs vai politiķis nepārliecinās, ka mēs, iedzīvotāji, kuri dzīvojam Eiropas Savienības ārējās robežas joslā, neesam to pelnījuši, jo sausie statistikas cipari rāda to un to! ◆
