Šodien apmēram 180 Alūksnes novada
iedzīvotāji un viņu atbalstītāji pulcējās piketē pie Saeimas, kurā
iestājas par alūksniešu tiesībām saņemt pilnvērtīgu medicīnisko aprūpi. Protesta dalībnieki bija ieradušies ar orķestri, kas spēlēja mūzikas
pavadījumu un dziesmas. Uz mītiņa dalībnieku plakātiem rakstīti
aicinājumi “Neļaujiet mirt uz sliekšņa!”, “Vai tiks paplašināta Alūksnes kapsēta?”, “Neslēdziet durvis dzīvībai!” un citi. Pasākumā piedalās dažāda gada gājuma cilvēki. Pie piketa dalībniekiem aprunāties pienākuši atsevišķi deputāti.
Vēl pirms piketa Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa
šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma”
atzina, ka pēc Veselības ministres Andas Čakšas vakardienas
vizītes Alūksnē, skaidras atbildes par slimnīcas nākotni netika
sniegtas.
“Saruna profesionāļu līmenī mums neizdevās, jo ministre
aizbildinājās ar laika trūkumu. Tika apskatīta slimnīca,
slimnīcas infrastruktūra, nedaudz parunājās ar ārstiem, kas bija
uz vietas, bet tāda profesionāla saruna par slimnīcas rādītājiem,
kurus kā galvenos arī uzskata ministrija vērtējot slimnīcu, lai
varētu iedalīt kartējumā, kā arī vērtējot darbību kāda būs
pēc tam, tāda mums nenotika. Tas būtu bijis svarīgi, jo
ministrijai varbūt ir vieni cipari, ministrijai citi, kas reizēm
nesakrīt ar to, kas tiek ministrijai pasniegts. Piemēram, par
hospitalizācijas skaitu, kas izskanēja kā pārmetums, bet nav
ņemts vērā tas, ka mums no 2013.gada ved vairāk pacientus, kas ir
no blakus rajoniem, kā arī mēs sniedzam traumatoloģisko
palīdzību, kas nav blakus rajona slimnīcām. Jā, mēs
hospitalizējam cilvēku, bet tās visas ir pamatotas
hospitalizācijas. Atteikt hospitalizāciju vai pateikt to, ka tā
nav pamatota, jāvērtē medicīnas ekspertiem, jo ārsts vadās pēc
viņa zināšanām, pēc medicīniskajām vadlīnijām, kas ir arī
reglamentētas ārstniecības likumā,” intervijā atzina
M.Kauliņa.
Uz jautājumu kāda izvārtīsies slimnīcas tālākā nākotne,
M.Kauliņa atbildēja: “Atbilde noteikti būs jāsniedz. Mēs
paši zinām, ko varam darīt un ko varam sniegt. Jau 2009.gadā
veicām reorganizāciju, slēdzot gan dzemdību nodaļu, gan
infekciju nodaļu, ir arī pārkārtotas nodaļu darbības, lai mēs
varam strādāt. Bet iedzīvotājiem ir nepieciešama šī 24 stundu
neatliekamā palīdzība, par ko ir vislielākā bažas. Esam pārāk
tālu no Rīgas un pārējām slimnīcām. Šorīt dzirdot “Balvu
un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes priekšsēdētāja
Marģera Zeitmaņa, interviju, tika skaidri pateikt, ka privātajam
tomēr interesē vairāk rentablie pakalpojumi – tā ir ambulatorā
palīdzība un konsultācijas, bet tieši neatliekamā palīdzība,
kas ir visvairāk nepieciešama dzīvības glābšanai, neinteresē.
To viņš arī pateica. Tas ir skaidrs vēstījums mūsu novada
iedzīvotājiem un personīgi man. Kas notiks tad, ja slimnīcai,
kurai ir tomēr šie nodokļu parādi un uzlika ķīla, kas notiks
tad, ja slimnīca vairs nestrādās kā neatliekamā , kur dosies
Ziemeļvidzemes pacienti. Tas ir ļoti bīstami,” atzina viņa.
Vakar, sagaidot Alūksnē Veselības ministri, pie administratīvās
ēkas pulcējās iedzīvotāji. “Vakar jaunieši un arī daudzbērnu
māmiņas teica, ka viņiem ir lielas bažas, kas notiks, ja nebūs
slimnīcas. Ko darīs šīs māmiņas ja bērni saslims. Mūsu
novadā diemžēl vēl joprojām trūkst četru ģimenes ārstu,
tādēļ palīdzības saņemšanas vieta ir slimnīca. Galvenais
medicīnā ir pacients, lai viņa būtu labi, saņemtu palīdzību un
justos droši,” pauda M.Kauliņa.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars informē, ka šodien Saeimā arī nogādāti alūksniešu savāktie 7000 parakstu pret ieceri Alūksnes slimnīcu pārprofilēt par ambulatoro dienas centru.
