Iedzīvotājiem retāk sniedzamus, specifiskākus un sarežģītākus
pakalpojumus neizbēgami nāksies koncentrēt lielākās slimnīcās ar
atbilstošiem resursiem, ņemot vērā pacientu drošību, medicīnas
tehnoloģiju un cilvēkresursu pieejamību, aģentūrai LETA norādīja
Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Kā stāstīja Šneiders, pasaules pieredze liecina, ka ārstniecības jomā
īpaša loma ir pakalpojuma drošībai, jo tas vistiešākajā veidā skar
cilvēka veselību un dzīvību. Kvalitatīvs un drošs pakalpojums ietver gan
ārstniecības personāla profesionālo kvalifikāciju un pieredzi, gan
iestādes tehnisko aprīkojumu un citus nosacījumus.
Vienlaikus, plānojot pakalpojumu sniegšanu, jāņem vērā arī ekonomiskā
pamatotība, tostarp pakalpojuma izmaksas, skaidroja VM pārstāvis.
Izmaksu ziņā dārgi, resursu ietilpīgi pakalpojumi gan cilvēkresursu, gan
tehnoloģiju ziņā ir efektīvi tikai tad, ja tos koncentrē vienuviet
centros, kuros šie pakalpojumi tiek sniegti lielākā apjomā un tos veic
pieredzējuši speciālisti ar atbilstošām tehnoloģijām.
Tādēļ VM strādā pie ārstniecības iestāžu sadalījuma pa līmeņiem,
precīzi definējot, kāds pakalpojumu klāsts katrā no līmeņiem tiks
apmaksāts no valsts puses.
Ņemot vērā, ka visbiežāk un visvairāk nepieciešamie pakalpojumi
iedzīvotājiem ir ambulatorie pakalpojumi, proti, ārstu speciālistu
konsultācijas, diagnostiskie izmeklējumi, manipulācijas, ko ir iespējams
veikt, piemēram, dienas stacionārā, to nodrošināšana tiks turpināta un
sekmēta, skaidroja Šneiders.
Savukārt iedzīvotājiem retāk sniedzamus, specifiskākus un
sarežģītākus pakalpojumus nāksies koncentrēt lielākās slimnīcās ar
atbilstošiem resursiem, ņemot vērā pacientu drošību, medicīnas
tehnoloģiju un cilvēkresursu pieejamību, pauda VM pārstāvis.
Taujāts, kad varētu tikt izstrādāts slimnīcu kartējums un noteikts,
kādi pakalpojumi katrā slimnīcā tiks nodrošināti, Šneiders norādīja, ka
tas tiks darīts līdz nākamā gada aprīlim.
Savukārt uz jautājumu par iespējamu Alūksnes
slimnīcas pārprofilēšanu Šneiders atbildēja, ka attiecībā par konkrētām
ārstniecības iestādēm, kuras reforma varētu ietekmēt, VM komentārus
nesniedz.
Šneiders gan vēl piebilda, ka VM plāno kopā ar ārstniecības personu
profesionālajām organizācijām definēt veselības aprūpes pakalpojumu
kvalitātes standartus, lai novērstu situāciju, kurā viena veida
izmeklējumi vai ārstnieciskās manipulācijas pie dažādiem pakalpojuma
sniedzējiem var atšķirties. Tas ļautu ne tikai pacientiem būt
pārliecinātiem, ka viņi nepieciešamības gadījumā saņems atbilstošu un
kvalitatīvu veselības aprūpi, bet ļaus arī labāk risināt jautājumus ar
veselības aprūpes pakalpojumu teritoriālo plānošanu un pacientu plūsmas
plānveida organizēšanu, skaidroja Šneiders.
Jau ziņots, ka, tiecoties izveidot efektīvu slimnīcu tīklu, tās
nākotnē plānots iedalīt četros līmeņos. VM arī pieļauj, ka slimnīcu
tīkla reformas rezultātā daļai mediķu no tām ārstniecības iestādēm, kur
kāda nodaļa tiks slēgta vai kāds specifisks pakalpojums vairs netiks
sniegts, nāksies pārkvalificēties uz citu medicīnas specialitāti vai arī
meklēt darbu citā slimnīcā.
Tāpat vēstīts, ka pēc VM virzītām strukturālām reformām Alūksnes
slimnīcu no diennakts neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas
plānots pārprofilēt par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba
laiku, aģentūrai LETA pauda slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta
Kauliņa.
Viņa uzskata, ka tas apgrūtinās savlaicīgu pieejamību akūtu
saslimšanu un traumu gadījumā, jo tuvākās slimnīcas, kas nodrošinās
akūtu stacionāro un ambulatoro 24 stundu neatliekamo palīdzību, īpaši
traumatoloģijas un ķirurģijas profilos, būs Valmierā 120 kilometru
attālumā, Madonā – 110 un Rēzeknē 150 kilometru attālumā.
