Alūksnes novada pašvaldības domes deputāti uzskata, ka, pārprofilējot Alūksnes slimnīcu par ambulatoro dienas centru, Alūksnes
novada iedzīvotājiem tiks liegta jebkāda savlaicīga neatliekamās
medicīniskās palīdzības saņemšana, kas ievērojami pasliktinās šī reģiona
iedzīvotāju nodrošinājumu ar neatliekamo medicīnisko aprūpi.
Kā norāda Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS), Alūksnes novada pašvaldības domes deputāti darba sanāksmē, kas notika šī gada 27.oktobrī, izskatījuši jautājumu par SIA “Alūksnes slimnīca” turpmāko darbību Veselības ministrijas plānoto veselības aprūpes reformu kontekstā.
Kā atklājis Dukulis, Alūksnes novada pašvaldība ir saņēmusi SIA “Alūksnes
slimnīca” valdes vēstuli, kurā tā informē pašvaldību, ka, pēc Veselības
ministrijas virzītām strukturālajām reformām jeb slimnīcu kartējuma, Alūksnes
slimnīcu no 24 stundu neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas
plānots pārprofilēt par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba
laiku bez iespējas sniegt jebkādu 24 stundu neatliekamo stacionāro un
ambulatoro palīdzību Alūksnes un arī Apes novada iedzīvotājiem.
Alūksnes novada pašvaldības domes
deputāti uzskata, ka šāda reforma īpaši apgrūtinās savlaicīgu palīdzības
pieejamību traumu gadījumā. Tuvākās slimnīcas, kas nodrošinās akūto
stacionāro un ambulatoro 24 stundu neatliekamo palīdzību traumatoloģijas
un ķirurģijas profilā, būs Valmierā (vairāk nekā 120 kilometri (km) no Alūksnes
novada centra), Madonā (vairāk nekā 110 km no novada centra), Rēzeknē
(vairāk nekā 150 km no novada centra). Ņemot vērā ceļu infrastruktūras
stāvokli, nav iespējama pacienta nogādāšana uz kādu no šīm medicīnas
iestādēm, lai nodrošinātu pēc Veselības ministrijas kritērijiem noteikto
medicīniskās palīdzības sniegšanas laiku – vienu stundu.
Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienībā neatliekamās palīdzības slimnīca ir
Balvos, taču tā jau kopš 2013.gada nesniedz neatliekamo traumatoloģisko
palīdzību. Pacienti no Gulbenes un Balvu novada ar neatliekamās
medicīniskās palīdzības transportu tiek nogādāti uz Alūksni. Tie ir apmēram 25% no ambulatorajiem un stacionārajiem pacientiem, kas saņēmuši medicīnisko palīdzību Alūksnes slimnīcā gada laikā.
Alūksnes novada pašvaldība jau ir
vērsusies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) un veselības
ministres Andas Čakšas, lūdzot saglabāt SIA “Alūksnes slimnīca” pašreizējo statusu un pakalpojumu klāstu.
Veselības ministrijas atbildes vēstulē uzsvērts, ka nacionālajā
politikas plānošanas dokumentā paredzēts noteikt tādu veselības aprūpes
pakalpojumu sniedzēju tīklu, kas nodrošina iedzīvotājiem pieejamu,
efektīvu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Taču
pašvaldība uzskata, ka, īstenojot Veselības ministrijas plānoto reformu,
Alūksnes novada iedzīvotājiem tiks liegti pieejami, efektīvi un kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi.
Šai pašā vēstulē Veselības ministrija norāda, ka plānots izvērtēt katra veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja kapacitāti.
“Norādām, ka SIA “Alūksnes
slimnīca” piemīt pietiekama kvalitāte un kapacitāte, lai sniegtu
neatliekamo medicīnisko palīdzību. To pierāda līdzšinējais darbs.
Patiesībā jau šobrīd SIA “Alūksnes slimnīca” ir izveidojusies par reģiona slimnīcu, jo, kā liecina pēdējo gadu pieredze, 1/4 no Alūksnes
slimnīcas apkalpotajiem pacientiem ir no Gulbenes, Balvu, Viļakas,
Valkas un Smiltenes novadiem, līdz ar to teritorija, ko apkalpo Alūksnes
slimnīca, pārsniedz 40 000 iedzīvotāju. Diemžēl šobrīd Veselības
ministrijas iedalītā kvota, pēc kuras aprēķina valsts piešķirtā
finansējuma apjomu, ir attiecināta vien uz 22 000 Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājiem,” uzsvēris priekšsēdētājs.
Piemēram, 2016.gadā SIA “Alūksnes
slimnīca” ir piešķirts valsts finansējums 2248 pacientu apkalpošanai,
taču reāli medicīniskā palīdzība ir sniegta vairāk nekā 3 000 pacientu,
tostarp no Balvu, Gulbenes novadiem. Savukārt kopējais ambulatoro un
stacionāro pacientu apmeklējumu skaits 2015.gada laikā SIA “Alūksnes slimnīca” sasniedza 38 000 un būs līdzvērtīgs arī šogad.
Pašvaldība uzsver, ka jau šobrīd SIA “Alūksnes
slimnīca” traumatoloģisko palīdzību sniedz visai Gulbenes-Balvu
apvienības teritorijai. Turklāt pacientus no kaimiņu novadiem tālākai
ārstēšanai uz Alūksni nosūta pašas kaimiņu novadu slimnīcas.
SIA “Alūksnes slimnīca” ir
sakārtota ķirurģiskā un traumatoloģiskā infrastruktūra – pilnībā
renovēts operāciju bloks ar divām operāciju zālēm, operatīvo loka
rentgenu, traumatoloģiski ortopēdisko galdu, kā arī pieejami citi
izmeklējumi – kompjūtertomogrāfija, ultrasonogrāfija, rentgens,
laboratorija, radioloģiskie izmeklējumi, speciālistu konsultācijas u.c.
Veselības aprūpes pakalpojumu kapacitātes uzlabošanai Alūksnes
novada pašvaldības dome ir ieguldījusi un ieguldīs savu finansējumu.
Paļaujoties uz pašreizējo veselības aprūpes sistēmu un mērķtiecīgi
plānojot SIA “Alūksnes slimnīca”
darbību ilgtermiņā, gan tās vadība, gan pašvaldība kā tās dibinātājs ir
veikuši virkni dažādu darbību, kas saistītas ar slimnīcas
infrastruktūras uzlabošanu un augsti kvalificētu veselības aprūpes
speciālistu piesaisti. Tās ir prasījušas ievērojamus finanšu līdzekļus
un ilgtermiņā uzlabos veselības aprūpes kvalitāti novadā. Slimnīcai
sadarbībā ar pašvaldību ir paredzēta rehabilitācijas pakalpojumu
paplašināšana.
Alūksnes novada pašvaldība apmaksā
rezidentūras studijas traumatologam un ķirurgam, šie jaunie speciālisti
sāks darbu 2019.gadā. Ar šo gadu Alūksnes novada pašvaldība ir piešķīrusi stipendijas trīs ārstiem-rezidentiem (neirologam, internistam, ģimenes ārstam). Alūksnes
slimnīca ir noslēgusi līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti par divu
ārstu-rezidentu apmācību ģimenes medicīnā un fizikālās medicīnas un
rehabilitācijas medicīnā, kas darbu sāks 2019.gadā.
Papildus SIA “Alūksnes slimnīca” realizētajiem projektiem slimnīcas infrastruktūras uzlabošanā Alūksnes novada dome 2012.gadā ir sniegusi galvojumu SIA “Alūksnes
slimnīca” aizņēmumam Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF)
projektam “Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Alūksnes
slimnīca”, uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un
pieejamību”, savukārt 2014.gadā pašvaldība ir veikusi ieguldījumu SIA “Alūksnes
slimnīca” pamatkapitālā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI)
projekta “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanai SIA “Alūksnes slimnīca”
ēkā” īstenošanai. Slimnīcas statusa izmaiņu gadījumā šie ieguldījumi
netiks izmantoti atbilstoši mērķim un var tikt uzskatīti par finanšu
līdzekļu nelietderīgu izmantošanu no atbildīgo iestāžu puses.
“Pievienojamies Latvijas Slimnīcu biedrības paustajiem argumentiem
pret pakalpojumu klāsta samazināšanu mazajās slimnīcās. Uzskatām, ka nav
pieļaujams, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība būtu pieejama tikai
lielākajās Latvijas pilsētās. Pakalpojumu klāsta samazināšana SIA “Alūksnes
slimnīca” novedīs pie tā, ka cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kādi ir
liela daļa mūsu novada iedzīvotāju, veselības aprūpes pieejamība
samazināsies vēl vairāk. Tādejādi valsts nepildīs savas apņemšanās
nodrošināt iedzīvotājiem vienlīdzīgu pieejamību veselības aprūpes
pakalpojumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, vecuma, dzimuma,
ienākumiem un sociālā stāvokļa,” piebilst Dukulis.
Pašvaldība vēlas vērst uzmanību arī uz to, ka Alūksnes novadā ir dislocētas divas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības – Kājnieku skola un Zemessardzes 31.bataljons. Alūksnes
slimnīcai ir ilgstoša sadarbība ar Kājnieku skolu, ir līgumi par
profesionālā dienesta karavīru, zemessargu un ārvalstu bruņoto spēku
karavīru veselības aprūpes nodrošināšanu, kā arī medicīnisko
nodrošinājumu kandidātiem uz karavīra amatu.
Pašvaldības rīcībā ir arī informācija par “Lāčusila” poligona
attīstības plāniem, ko publiski ir apstiprinājusi arī nozares vadība.
Īstenojot Veselības ministrijas plānotās strukturālās reformas, Kājnieku
skolas kursantiem, zemessargiem, abu vienību komandējošam sastāvam un
darbiniekiem būs apgrūtināta jebkāda savlaicīga neatliekamā medicīniskā
palīdzība, īpaši traumu gadījumā. Bruņoto spēku un NATO pārstāvjiem,
apmeklējot Alūksnē dislocētās NBS vienības un tiekoties ar Alūksnes
novada pašvaldību, vienmēr ir izteikti atzinīgi vārdi par armijas un
slimnīcas sadarbību un tās nozīmi drošības stiprināšanā, kas arī ir
kalpojis par pamatu Alūksnes novada pašvaldībai turpināt slimnīcas attīstību.
Alūksnes novada attīstības programmā Alūksnes slimnīcai ir paredzēta konkrēta loma – tā ir 24 stundu neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīca. Līdz ar to Alūksnes novada domes deputāti pieprasa saglabāt SIA “Alūksnes
slimnīca” stacionāro un 24 stundu neatliekamās palīdzības pakalpojumu
profilu, kā arī ņemt vērā Pasaules Bankas ekspertu ieteikumu valdībai
ieguldīt valsts finansējumu valsts un pašvaldību slimnīcās.
LETA jau informēja, ka saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) virzītām strukturālām reformām Alūksnes
slimnīcu no diennakts neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas
plānots pārprofilēt par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba
laiku.
Kā aģentūrai LETA pauda slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta
Kauliņa, tas apgrūtināšot savlaicīgu pieejamību akūtu saslimšanu un
traumu gadījumā, jo tuvākās slimnīcas, kas nodrošinās akūtu stacionāro
un ambulatoro 24 stundu neatliekamo palīdzību, īpaši traumatoloģijas un
ķirurģijas profilos, būs Valmierā – 120 kilometru attālumā, Madonā – 110
un Rēzeknē – 150 kilometru attālumā.
Jau vēstīts, ka, tiecoties izveidot efektīvu slimnīcu tīklu, tās
nākotnē plānots iedalīt četros līmeņos, iepriekš intervijā laikrakstam
“Neatkarīgā Rīta Avīze” norādījusi veselības ministre.
Ministre skaidro, ka šobrīd visā valstī ir neatliekamās palīdzības
nodaļas, bet bieži vien tajās nonāk pacienti, kuriem nav nepieciešama
neatliekamā palīdzība, piemēram, gados veci cilvēki ar hroniskām
slimībām. Līdz ar to ir skaidri jānodala, kas ir neatliekamā palīdzība,
kur sniedz palīdzību hroniskiem pacientiem un tamlīdzīgi, un atbilstoši
tam jāmaina infrastruktūra.
Tāpat, piemēram, ja dzemdību nodaļā ir mazāk par piecām dzemdībām, tā
nevar uzturēt ne kvalifikāciju, ne nodrošināt pilnvērtīgu tehnoloģisko
risinājumu, lai tas būtu arī efektīvi no naudas viedokļa, uzsver Čakša.
“Latvija nav tik liela, lai nevarētu aizvest dzemdētāju uz noteiktu
vietu,” pārliecināta ministre.
Vaicāta, vai tas nozīmētu kādu nodaļu un slimnīcu slēgšanu, ministre
uzsver, ka kādas nodaļas tiks slēgtas, bet slimnīcas nevis slēgtas, bet
tajās samazināta pakalpojumu intensitāte, līmenis, mainīta
kvalifikācija, iedalot slimnīcas četros līmeņos.
