Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijas deputāti trešdien vienojās par aizliegumu tirgot iepakojuma
vienībā, kuras tilpums pārsniedz vienu litru, jebkādu alkoholu, kura
absolūtā spirta daudzums pārsniedz 5,8 tilpumprocentus.
Proti, ar septiņām balsīm “par” un trīs balsīm “pret” deputāti
atbalstīja Ingmāra Līdakas (ZZS) priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka
alu, vīnu, raudzētos dzērienus, pārējos alkoholiskos dzērienus
aizliegts pārdot iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz vienu
litru, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos
pārsniedz 5,8 tilpumprocentus.
Tādējādi komisija daļēji atbalstīja deputāta Imanta Parādnieka
(VL-TB/LNNK) rosinājumu attiecināt ierobežojumu, ja absolūtā spirta
daudzums alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 5,8 tilpumprocentus, nevis
7,5, kā tas ir līdzšinējā redakcijā.
Līdz ar to patlaban konceptuāli ir atbalstīts kompromisa variants,
kas nozīmē, ka tā dēvētās divlitrenes netiek aizliegtas pavisam, jo, ja
alkoholiskā dzēriena absolūtā spirta daudzums nepārsniedz 5,8
tilpumprocentus, tad to drīkstētu tirgot iepakojumā, kura tilpums ir
lielāks par vienu litru.
Tiesa, pēc tam, kad tika atbalstīts deputāta Līdakas priekšlikums,
viņš sacīja, ka no šī priekšlikuma būs jāņem ārā tā daļa, kas
attiecināma uz tādiem dzērieniem kā, piemēram, vīns un konjaks. Taču tas
būs izdarāms vien tad, kad komisija gatavos grozījumus trešajam
lasījumam.
Bet komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) atzīmēja, ka
šāda prakse, kad deputāti sola veikt labojumus jau atbalstītos
priekšlikumos, nebūtu vēlama, jo tā palēnina grozījumu apstiprināšanu un
ieviešanu.
Naudiņš arī atzina, ka, pēc viņa domām, šāda veida likumdošanas
procesa lēnināšana ir “pieredzējušu politiķu meistarība, kas notiek,
sniedzot komisijā samudžinātus priekšlikumus, kas izmaina grozījumu
būtību”. Viņš uzskata, ka konkrēto grozījumu kontekstā runa ir par
spēcīgu nozares lobiju.
Kamēr šādu kompromisa variantu vismaz daļēji atbalstīja alus
ražotāji, vairāki deputāti teica, ka ilgtermiņā būtu jāaizliedz divu
litru tilpums vispār. Taču deputātu vidū vēl nebija vienprātības par to,
vai tilpuma slieksnis būtu jānosaka puslitrs vai litrs. Tāpat
deputātiem jāstrādā pie priekšlikuma, kurā būtu atrunāti arī alkoholisko
starpproduktu dzērieni un to ierobežošana.
Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure
norādīja, ka alus ražotājiem kā kompromisa variants ir pieņemams, ka
divlitru tilpums tiek saglabāts, nevis atcelts vispār, jo patlaban 40%
no alus tirgus Latvijā ir PET tarā pildītais alus. Šure arī atzīmēja, ka
aizliegums pārdot divlitru tilpumā alu, kura absolūtā spirta daudzums
pārsniedz 5,8 tilpumprocentus, šo PET tirgus daļu varētu samazināt
vismaz par trešdaļu. Tomēr kopumā šāds ierobežojums būtu atbalstāms.
AS “Cēsu alus” tirdzniecības un mārketinga vadītājs Gustavs Zatlers
pauda uzskatu, ka aizliegums pārdot alu divu litru tilpumā nerisinās
alkohola patēriņa un vieglās pieejamības problēmas. Pēc viņa domām,
Saeimas komisija, aizliedzot alu divu litru tilpumā, kropļos tirgu, jo
tādējādi tiks veicināts nelegālā alkohola patēriņš.
Vēl viens apsvērums, uz ko norādīja Zatlers, ir tāds, ka alus
ražotāji Latvijā patlaban vēl nav gatavi pāriet uz alus ražošanu viena
litra tilpumā.
Deputāts Anrijs Matīss (V), atbalstot ieceri aizliegt divu litru
tilpumu alum, teica, ka, ņemot vērā uzņēmēju vajadzības, deputātiem būtu
jāpadomā par pārejas periodu, kurā ražotāji varētu pārkārtot savas
ražošanas līnijas.
Likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” otrajā
lasījumā paredzēts skatīt 27.oktobrī paredzētās Saeimas plenārsēdes
laikā.
Plānots, ka grozījumi varētu stāties spēkā 2017.gada 1.septembrī.
