Tiesībsargs Juris Jansons norāda uz sociālās drošības zemo līmeni Latvijā un uzskata, ka valsts grimst nabadzībā.
Tiesībsarga birojs atsaucas uz Eiropas Komisijas dienesta ziņojumu,
kur konstatēts, ka Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem ir
viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un sociālajiem pārvedumiem ir samērā
maza ietekme uz nabadzības mazināšanu.
Jansons norāda, ka Latvijas ieguldījums sociālās atstumtības
novēršanas pabalstos, tostarp garantētais minimālais ienākums, ir tikai
0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī ES vidējais rādītājs ir
0,5%. Tāpat tiesībsargs komentē, ka ieguldījums mājokļa pabalstos ir
tikpat mazs, proti, 0,1% no IKP, salīdzinot ar 0,6% ES. Tiesībsarga
birojā norāda arī uz apstākli, ka sociālās palīdzības finansējums ir
pilnībā decentralizēts un tas var vēl vairāk saasināt reģionālo
nevienlīdzību, paužot, ka sociālās palīdzības sistēma nenodrošina
pietiekamu atbalstu pabalstu saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem
atgriezties darba tirgū.
Komisija kā cerību uz situācijas uzlabojumu norādīja Latvijas
valdības plānu no 2017.gada noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru
paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Tomēr
tiesībsargam ir pamats skeptiski lūkoties uz konkrētās koncepcijas
iedzīvināšanu, jo minimālo ienākumu līmeņa ieviešana nav vērojama
valdības piedāvātajā valsts budžeta paketē 2017.gadam. “Gadu no gada,
uzklausot iedzīvotājus klātienē un vērtējot iedzīvotāju iesniegumu
saturu, es nonāku pie skaudra secinājuma, ka Latvijas lielākā problēma
ir nabadzība. Nabadzība, pie kuras lielākā daļa iedzīvotāju paši nemaz
nav vainojami,” tā uzsver tiesībsargs.
Jansons paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauž, ka viņu “satrauc to
iedzīvotāju likteņi, kuri bijuši gana atbildīgi pret sevi, citiem un
savu valsti, tikai apstākļu sakritības dēļ nonākuši neapskaužamā
situācijā”, norādot, ka bieži tās ir personas, kurām atbilstoši
starptautiskajam standartam būtu jāsaņem īpašāka valsts aizsardzība,
proti, bērni, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti,
strādājošas sievietes maternitātes periodā, nepilnās ģimenes, patvēruma
meklētāji.
Pēc viņa domām, “Latvijas sociālās realitātes aina skaitļos
viennozīmīgi norāda uz to, ka Latvija grimst nabadzībā” – Tiesībsarga
birojā norāda, ka Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir
pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju, Latvijā esot viena no lielākajām
atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem,
tāpat 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka
par 300 eiro mēnesī, līdz ar to Latvijā vērojams salīdzinoši augsts
nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū.
Tiesībsargs arī uzskata, ka satraucošs ir tas apstāklis, ka Latvijā
nabadzībai un sociālajai atstumtībai tiek pakļautas arī personas, kas
strādā mazkvalificētos darbos un saņem minimālo darba algu, kas pēc
nodokļu nomaksas pamatā ir vien 270 eiro, turklāt augstākais nabadzības
risks vērojams Latgalē.
