Kā Grinčs alūksniešiem Ziemassvētkus nozaga

Reiz dzīvoja Grinčs, kuru mēs visi pazīstam kā Ziemassvētku nīdēju. Lai ieriebtu visiem Ziemassvētku svinētājiem, viņš reizi gadā nokāpj ielejā (Alūksnē) un pārvieto Ziemassvētku egli.

Alūksnes galvenās egles pārvietošana ir Grinča mīļākā Ziemassvētku izklaide, jo nekas tik ļoti netracina alūksniešus kā egles aizskaršana. To varētu pārspēt vienīgi Alūksnes kapusvētku pārcelšana, un tiem klāt neķeras pat Grinčs. Līdz ar egles pārvietošanu Ziemassvētku sajūta pilsētā ir nozagta, visi runā tikai par muļķīgā vietā novietoto galveno egli, aizmirst labo darbu darīšanu, dāvanu saiņošanu, korāļu dziedāšanu, piparkūku cepšanu – un tas arī ir nejaukā Grinča mērķis.

Katru gadu savlaicīgi pirms Ziemassvētkiem Grinčs uzsāk operāciju “Egles pārvietošana”. Vilnas zeķēs ar karstu kakao rokās viņš iekārtojas vecajā klubkrēslā, izvelk no plaukta pa gadu noputējušo Alūksnes karti un ar sarkanām piespraudēm, ar kurām detektīvos atzīmē slepkavību vietas, izraugās visnepiemērotākos punktus pilsētā, kur varētu nolikt galveno pilsētas egli.

Līdz šim tas Grinčam izdevies lieliski. Vienugad viņš egli aizstūma pie Alūksnes Kultūras centra, tad – pie Bībeles muzeja, tad ķerrā vilka līdz pilij… Lai arī kur Grinčs egli nenovietotu, alūksnieši bija nikni kā lapsenes, un operāciju viņa nedarbu ekselī varēja atzīmēt kā veiksmīgu. Ar katru gadu Grinčs sev uzstādīja arvien jaunus izaicinājumus, nolūkodams kārtējo nozieguma vietu. Reizēm viņš nozieguma vietā arī atgriezās. Turklāt, ja alūksniešus pietiekami neizdevās nokaitināt ar egles pārvietošanu, Grinčs ķērās klāt Ziemassvētku dekoriem. Reiz viņš egli nokrāsoja pilnīgi zilu, kas dikti ķērās alūksniešiem pie sirds, tad salika pārāk lielus sniegpārslu dekorus, tad – pārāk sarkanus pušķus, bet, kad tas nelīdzēja, ķērās pie lampiņu spilgtuma regulēšanas.

Šogad viņš alūksniešiem nolēma ieriebt tā pamatīgāk, tādēļ kādā tumšākā bezmēness naktī ņēma un aizvilka to nabaga egli aiz Alūksnes Tūrisma informācijas centra, ka zvaniņi vien šķindēja. Alūksnieši jau no paša rīta modās ar aizdomām, ka pastrādāts kaut kas šaušalīgs, un, neizdzēruši brokastu tēju, velteņus neuzāvuši, traucās uz Tūrisma centru skatīt noziegumu vaigā. Kā tad! Egle nolikta AIZ jaunuzbūvētās zilās ēkas, un no centrālās Pils ielas redzēt ta’ nevar! Uz līdzenas vietas tiek sarīkota Ziemassvētku revolūcija, drudžaini vākti paraksti “Mana Balss.lv”, rakstītas sūdzības vietējai avīzei un petīcijas pilsētas valdei. Valde, savukārt, plāta rokas un skaidrojas ar putām uz lūpām, bet – ko tu Grinčam padarīsi! Nāks nākamie Ziemassvētki, viņš atkal būs klāt un, kas zina, aizstieps galveno Ziemassvētku egli uz Rūpniecības ielu. Ja nav, tad lai nav! Bet mēs, Rūpniecības ielā, būsim priecīgi.