Pārtikas veikalos diezgan apjomīgu vietu vienmēr ir ieņēmis alkohols. Kāda lielveikala pārdevēji bilst, ka nespējot vien plauktus papildināt.
Pārtikas veikalos diezgan apjomīgu vietu vienmēr ir ieņēmis alkohols. Kāda lielveikala pārdevēji bilst, ka nespējot vien plauktus papildināt. Sevišķi liela piekrišana šobrīd esot alum. Un kā nu ne – ik dienu televīzijas ekrānos mūs mudina nobaudīt alu – citu par citu labāku un garšīgāku. Ja putojošās alus straumes vēl nešķiet gana kārdinošas, jo galu galā televizora ekrānā tās ne smaržo, ne garšo, tad “bocmans” izmet “korķu enkuru”. Ar vienu makšķeri velc desmit lomus. Ja paveiksies – vēl vairāk. Un tad – aiziet jūriņā! Brūni vēderainās plastmasas pudeles ar rūgto dziru iet uz izķeršanu. Un pie veikala letes vai plaukta sākas īsta jautrība. Atskrūvē pudeli vaļā, ja laimējas, vari par brīvu ņemt otro, trešo, ceturto… Attaisītās pudeles krājas rindā, bet plaukti un kastes tukšojas zibenīgā ātrumā. Sajūsma aug augumā. Ja mēģinātu visu atkorķēto divlitrīgo pudeļu saturu saliet lielākā traukā, reizēm pat spainis būtu par mazu. No veikala lielo guvumu varētu transportēt pat kannās. Dzer pats un sauc draugus palīgā. Ja arī tad nevari tikt galā, liec lietā – lej alu vannā un plunčājies. Šobrīd arī lētāk iznāk, nekā maksāt par karsto ūdeni. Par diviem litriem alus samaksā nepilnu latu un, ja paveicas, iegūsti neierobežotu daudzumu šķidruma par velti.
Eh, būtu vēl labāk, ja par brīvām uzkodām tikpat dāsni padomātu arī gaļas pārstrādes uzņēmumi. Desas luņķim norauj plastmasas apvalciņu – skat, izveļas žetons ar aicinājumu ņemt nākamo par brīvu. Sāktos pasakaina dzīve – dzer un uzkod uz nebēdu! Pagaidām gan “Rīgas miesnieks” piedāvā par 15 procentiem garāku desas gabalu par to pašu cenu, cerot, ka tādējādi stimulēs dzimstību Latvijā. Salīdzinājumā ar “alus paradīzi”, tas ir niecīgs piedāvājums, jo par katru lētās desas gabalu tik un tā ir jāmaksā. Tas esot bizness. Mārketings. Varētu saukt vēl daudz smalku vārdu, aiz kuriem kā aiz mūra slēpjas drausmīga patiesība – alkoholam dažādu akciju aizsegā ir dota zaļā gaisma. Bet tā taču ir visprastākā tautas nodzirdināšana!
Kamēr vieni domā , kā saražot pēc iespējas vairāk grādīgā šķidruma un pēc tam to izdevīgi pārdot, tikmēr citi lauza galvas, kā apkarot alkoholismu, jo statistika ir nežēlīga. Pērn Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem reģistrēti 97,2 jauni saslimšanas gadījumi ar alkoholismu. Pērn uz vienu iedzīvotāju, kas ir vecāks par 15 gadiem, ir patērēti 8,4 litri absolūtā alkohola. Salīdzinot ar 2001.gadu, pērn par 7,7 procentiem palielinājies ievainoto skaits ar alkohola lietošanu saistītos ceļus satiksmes negadījumos.
Narkoloģijas centrs nākamnedēļ rīko semināru – diskusiju par alkohola patēriņu, izplatību un lietošanas sekām. Tikai diezin vai no garajām runām kaut kas radikāli mainīsies. Varbūt alkohola izplatību varētu ierobežot lielāki nodokļi? Tas, protams, būtu tikai mazs olītis, kas mēģinātu apturēt lielu nogruvumu. Un tomēr. Labāk mazs KAUT KAS, nekā absolūti NEKAS.
