Alūksniešiem.lv redakcija
Lai arī desmit gadu laikā izdarīto pašnāvību skaits Eiropas Savienībā ir mazinājies par
gandrīz 14%, statistika joprojām ir nepielūdzama. Saskaņā ar Eurostat datiem*
2020. gadā vien fiksēti 47 252 nāves gadījumi, kas iestājušies tīša paškaitējuma dēļ.
Lielākajā daļā jeb 77,1% gadījumu pašnāvību izdarījuši vīrieši. Vairums pašnāvību
saistīts ar depresiju, psihoemocionālās veselības problēmām un nevēršanos pēc
palīdzības.
Arī Latvija jau gadiem ir viena no pasaules līderēm šajā statistikā, turklāt aina nemainīga –
pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem Latvijā 2022. gadā pašnāvību
izdarījuši 224 cilvēki, no kuriem 83% ir vīrieši, vairums vecumā no 25 līdz 69 gadiem. RSU
Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas galvenais ārsts Ernests Pūliņš-Cinis
un ārste rezidente psihoterapijā Karīna Rudus ir vienisprātis – vīrieši, kuri sastopas ar
mentālās veselības problēmām, bieži vien, aizspriedumu vadīti, vienkārši neuzdrīkstas lūgt
palīdzību.
Kāpēc runāt par vīriešu psihisko veselību?
Lai gan pēdējos gados ir sperti nozīmīgi soļi, lai savlaicīgi atpazītu mentālās veselības
problēmas, nenoliedzami sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka vīriešiem jāsaglabā spēcīgs
un vīrišķīgs tēls, kas bieži notiek uz viņu emocionālās labklājības rēķina. “Psihiskās
veselības tēma ir vienlīdz svarīga abu dzimumu populācijās, tomēr jāsaka, ka sievietes
daudz aktīvāk nekā vīrieši vēršas pie speciālista pēc palīdzības. Vīrieši biežāk tiek pakļauti
dažādiem sabiedrībā valdošiem stereotipiem un pieņemtiem standartiem par to, kādam jābūt
vīrietim, kam attiecīgi seko patieso emociju slēpšana un izvairīšanās meklēt profesionālu
palīdzību,” stāsta psihoterapeits E. Pūliņš-Cinis.
Vīrišķības stereotipi tiek ieaudzināti jau agrā bērnībā ar frāzēm “ko raudi kā meitene?!”, “zēni
taču neraud”, “zēni tā nedara”. Vienlaikus emociju agresīvākas izpausmes, piemēram,
fiziska iespaidošana no līdzcilvēku puses, nereti var tikt akceptētas, vēlreiz apstiprinot to, ka
“zēniem jau ir jāizkaujas”, “puikas paliek puikas” u. tml. “Šie standarti nosaka, ka “īsts vai
normāls vīrietis” ir fiziski un mentāli stiprs, vesels un nedrīkst izrādīt savus pārdzīvojumus.
Nereti baiļu, skumju, nomāktības, bezcerības, vainas apziņas un citu izjūtu izpaušana, kā arī
attiecīgās palīdzības meklēšana tiek uztverta kā vājuma un nevīrišķīguma pazīme,” stāsta K.
Rudus.
Kā norāda ārsti, šādu attieksmes radīto mentālo stereotipu pārņemšana var radīt
destruktīvas sekas, piemēram, veicināt dažādas mentālās veselības problēmas – depresiju,
trauksmi, vielu atkarības un somatoformos traucējumus jeb fiziskām saslimšanām līdzīgus
simptomus bez fiziska cēloņa, piemēram, smakšanas sajūtu, sāpes krūtīs un reiboņus.
Psihiskās veselības “sarkanie karogi”
Ārsti uzskata, ka, ja cilvēkam ir vismaz aptuvenas zināšanas par simptomiem, kas liecina
par paša vai līdzcilvēka mentālās jeb psihiskās veselības sarežģījumiem, ir daudz vieglāk
savlaicīgi tos pamanīt, attiecīgi veicot arī turpmākās darbības, piemēram, meklējot palīdzību.
“Mentālās veselības diagnožu simptomus var iedalīt četrās grupās – fiziskie, emocionālie un
kognitīvie simptomi, kā arī uzvedības pārmaiņas. Katrā grupā ir vērojami tā saucamie
“sarkanie karogi”, kurus pamanot vai pievēršot tiem pastiprinātu uzmanību, gan pats cilvēks
gan līdzcilvēki var savlaicīgi atklāt, ka kaut kas nav kārtībā, un meklēt palīdzību,” norāda E.
Pūliņš-Cinis.
● Fiziskie simptomi: enerģijas trūkums, miega traucējumi, ēstgribas un/vai ķermeņa
svara izmaiņas, kustību gausums vai pārlieku liela aktivitāte, būtiska libido
pavājināšanās vai citi simptomi, kuriem nav objektīva iemesla, piemēram,
galvassāpes, elpas trūkums.
● Emocionālie simptomi: pazemināta interese un nespēja izjust prieku, nomāktība,
pastāvīgas skumjas, bezcerības, bezspēcības, bezpalīdzības izjūta, neadekvāta
vainas apziņa, pazemināts pašvērtējums, raudulīgums, nervozitāte, emocionāla
labilitāte (straujas garastāvokļa svārstības), nemiers, nespēja kontrolēt satraukumu
un atslābināties, viegla aizkaitināmība, nepamatotas dusmas un agresivitāte.
● Kognitīvie simptomi: grūtības koncentrēties, neizlēmība, atmiņas traucējumi,
palēnināta domāšana, pašapsūdzība un domas par pašnāvību.
● Uzvedības pārmaiņas: darbspējas, darba kvalitātes un sabiedriskās aktivitātes
mazināšanās, grūtības komunicēt. Arī higiēnas paradumu izmaiņas, kaitīgo ieradumu
rašanās vai pastiprināšanās, t. sk. pārēšanās, smēķēšana, apreibinošo vielu
lietošana, riskanta un pašdestruktīva uzvedība, piemēram, pārgalvīga auto vadīšana,
pastiprināta alkohola vai narkotisko vielu lietošana, pašnāvības mēģinājumi.
Kā palīdzēt?
Mentālās veselības traucējumi vīriešiem un sievietēm var izpausties nedaudz atšķirīgi –
vīriešiem, kuri sirgst ar depresiju, biežāk manāma aizkaitināmība, ekspresīvas dusmas un
agresivitāte. Un, lai arī kopumā mentālās veselības problēmu simptomu ir daudz, ārsti
norāda, ka galvenais un nozīmīgākais “sarkanais karogs” varētu būt tieši izmaiņas ierastajā
cilvēka uzvedībā. “Ja cilvēks sāk uzvesties neierasti, kļūst noslēgts, viegli aizkaitināms,
vārdu sakot – uzvedas pilnīgi citādi nekā līdz šim – to noteikti nevar atstāt bez uzmanības.
Jo ātrāk to pamana, jo lielāka iespēja, ka cilvēks jau drīzumā atkal jutīsies labi,” norāda K.
Rudus.
Reklāma