Nedēļas nogalē Ikšķilē noslēdzās Latvijā lielākais kalnu
riteņbraukšanas seriāls “SEB MTB” maratons un Hānjas 100 kilometru
maratons Igaunijā, kuros piedalījās daudzi alūksnieši.
Gāja grūti
“SEB
MTB” maratonā par uzvaru “Skandi motors” distances kopvērtējumā cīnījās
novadnieki Oskars Muižnieks un Andris Vosekalns, kurus pirms pēdējā
posma šķīra vien daži punkti. Šoreiz kopvērtējumā par čempionu tika
kronēts “Rietumu – Delfin” vienības riteņbraucējs Andris Vosekalns. Viņš
seriāla pēdējā posmā finišēja 5.vietā, O.Muižnieks – 19.vietā, kas
viņam kopvērtējumā deva 3.vietu. Gunārs Rozenbergs kopvērtējumā izcīnīja
2.vietu M55 grupā, braucienā viņam 3.vieta. Jāatzīmē, ka iepriekšējā
dienā viņš nobrauca Hānjas maratonu Igaunijā.
“Viršu-A” distancē
vislabāk veicās Reinim Marksam – 4.vieta braucienā un 6.vieta
kopvērtējumā. Rolandam Zarītim – 8.vieta braucienā un 10.vieta
kopvērtējumā. Anita Muižniece jau iepriekš kopvērtējumā bija
nodrošinājusi 3.vietu W45 grupā. Alisei Kazainei braucienā W16 grupā –
4.vieta, kopvērtējumā – 3.vieta. Beātei Kovgerei W grupā – 2.vieta
braucienā un 3.vieta kopvērtējumā.
“Šoreiz gāja grūti. Smaga, diezgan
tehniska trase, daudz kalnu. Biju domājis, ka pie Rīgas būs vieglas
trases, bet bija ko iespringt. Kā jau pēdējā posmā visi gribēja būt
priekšā. Pašam izdevās pakāpties uz 10.vietu kopvērtējumā. No sākuma
braucām visi kopā, arī Reinis, bet distances vidusdaļā viņš kāpināja
tempu un ar mazu grupu no manis atrāvās. Tālāko distanci nobraucu viens –
līderi bija 200 metrus priekšā, bet “pievilkt” nevarēju. Reinis
nokavēja finiša sprintu – neizdevās pacīnīties par uzvaru. Ar šīm
sacensībām man sezona beigusies. Nākamgad arī ceru startēt, centīšos
uzrādīt labākus rezultātus Latvijas maratonos,” stāsta Rolands Zarītis.
Bija īstā, skarbā Hānja
Hānjas
100 kilometru maratonā startēja daudzi alūksnieši un apenieši. Debitēja
Ainārs Volts un Anita Muižniece. Diemžēl Aināram salūza velosipēds un
viņš nefinišēja. Anita “Facebook” pēc sacensībām rakstīja: “Piekusu, bet
ļoti liels prieks par finišu. Tik daudz notikumu vienlaikus. Pirmoreiz
tik garš un tehniski grūts 100 kilometru brauciens, pateicoties lietum,
tik “megadubļaina” trase, primārais bija – kaut tik nu “ričuks”
izturētu. Izturēja! Debijā labs sasniegums. 2. starp Latviešu dāmām un
11. starp visām dāmām (bez vecuma grupām). Un leğendārais pirmais Haanja
krekliņš iegūts īpašumā. Āķis lūpā.”
“Kā jau bija paredzams, gāja
smagi. Lija jau kopš iepriekšējā vakara un sacensību laikā mazliet
piestāja. Šoreiz var teikt, ka bija īstā Hānja. Nevarēja pabraukt ar
prieku un baudu – bija jācīnās ar trasi un sevi. Šogad trase bija
mainīta un grūtāka – nebija grants ceļu, uzbrauc vienā kalnā, nobrauc un
atkal nākamajā. Bija grūti, bet tās ir sezonas pēdējās sacensības,
kurās iznāk kārtīga cīņa. Anita un Ainārs šogad brauca pirmoreiz un
diemžēl Aināram neveicās. Viņš bija ļoti bēdīgs, ka neizdevās finišēt –
bija speciāli trenējies, jo Hānju nevar tā “uzsēsties” un nobraukt,”
stāsta sacensību dalībnieks Viesturs Kazainis.
Viņam arī nemaz
negāja tik labi ar tehniku, jo dubļos nevienam labi nestrādājuši
pārslēdzēji. “Braucu ar zināmām bažām, lai izturētu līdz galam. Bet
braucās labi, lai gan sanāca kritieni, viens arī smagāks, kad izsita ārā
aizmugurējo riteni, kas ir kaut kas nebijis. Varbūt tas arī neļāva
pacīnīties par 3.vietu. Bet braucu nedaudz uzmanīgāk kā parasti. Četrus
gadus esmu trijniekā ticis, pāgājušajā gadā arī V50 grupā biju trešais.
Šoreiz – ceturtais. Šoreiz bija interesanti un man ļoti patika
brauciens. Bija īstā, skarbā Hānja. Anita pēc sacensībām teica, ka baigi
smagi un diez vai vēlreiz brauks. Tās ir tās pirmās emocijas. Pēc tam,
kad atpūties, apdomā – gribas vēl. Ja tu nobrauc Hānju, tad tu tiešām
esi skarbais vecis, tāds īsta kalnu riteņbraucēja cienīgs. Par Anitu –
cepuri nost, jo dāmām šādu trasi nobraukt kā šogad, ir iespaidīgi! Šogad
vēl domāju noskriet Siguldas kalnu maratonu. Tad gan sporta sezona man
būs beigusies. Par nākamo sezonu neesmu izlēmis. Gribas jau vēl
pacīnīties. Varbūt pat pamēģināt abus Igaunijas maratonus, lai redzētu,
cik stiprs esi,” saka V.Kazainis.
Pats galvenais bija finišēt
Gunāram
Rozenbergam šīs sacīkstes arī izvērtās lielā piedzīvojumā.
“Tik traki
nav gājis sen. Man piecos gados nav tik daudz salūzis, cik šajās
sacensībās. Sākumā gāja ļoti labi, līdz vienā nobraucienā nokritu,
izsitu spieķi. Tad ar dubļiem piedzina pārslēdzēju, palīdzēja viens
latvietis iztīrīt, atkal varēju turpināt. Pēc laika nolauzu pārslēdzēju,
gāju kājām četrus kilometrus, kamēr viens pazīstams igaunis aizdeva
detaļas. Sataisīju tā, ka var pamīdīt, un tā arī 35 kilometrus līdz
finišam aizbraucu. Trase bija grūta: ar trakiem nobraucieniem, ko vēl
lietus padarīja slidenus – kā pa ziepēm. Pēc sacensībām daudzi teica –
nu šitā ir Hānja! Ja nebūtu ķibeles ar riteni, būtu nobraucis ļoti labi,
jo pēc finiša likās, ka neesmu vispār braucis. Prieks par Anitu, kura
vienpadsmitā starp dāmām – šitādā trasē tas ir sasniegums! Šogad pats
galvenais bija finišēt, jo ļoti daudzi izstājās. Līdz diviem naktī
sataisīju riteni un otrā dienā aizbraucu uz “SEB MTB” maratonu, kurā
nobraucu ļoti pieklājīgi. Domāju, ka būs grūti, bet ripoja tīri neko,
kaut bija jūtams nogurums. Prieks pašam, ka sezona tā beigusies. Mēs ar
Anitu norunājām, ka brauksim nākamgad Igaunijā visu sezonu un, protams,
arī visu “Vivus MTB” maratonu,” stāsta G.Rozenbergs.
No alūksniešiem
Hānjas maratonā vēl piedalījās Vilnis Endelis – 192.vietā kopvērtējumā,
novadnieks ilzenietis Juris Priževoits – 290.vietā; no apeniešiem: Gatis
Anerauds – 40., Andris Jurka – 110., Jānis Baltaisbrencis – 305.,
Mairis Levans – 346.vietā.
