Veidos Alūksnes novada muzeju

Alūksnes novadā kultūras jomā šogad gaidāmas pārmaiņas, kas skars gan kultūras un tautas namu, gan bibliotēku, gan muzeju darbu. Ar Alūksnes novada domes lēmumu ar 2002. gada 1. jūliju reorganizēs trīs novadā akreditētos muzejus, izveidojot Alūksnes novada muzeju.

Būs divas struktūrvienības

“Lēmums paredz Alūksnes muzejam pievienot divas struktūrvienības – Jaunlaicenes muižas muzeju un Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzeju. Šobrīd ar muzeju vadītājām un Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļu top administratīvās struktūras modelis, ko prezentēsim Alūksnes novada pašvaldības vadībai,” stāsta Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka.

Viņa skaidro, ka jaunajai struktūrai būs jāspēj nodrošināt administratīvās, saimnieciskās un muzeja funkcijas. Muzeja funkcijas ir krājums, pētniecība un komunikācija, kam nepieciešams diezgan daudz resursu, tādēļ jāveic apjmīgs darbs pie krājuma sakārtošanas. Šobrīd karam muzejam ir savs krājums, bet jaunajā struktūrā tie būs jāapvieno, sakārtojot krājuma infrastruktūru – kur glabāsies katra kolekcija.

“Muzejs tur rūpi par vēstures krātuvēm, kas šobrīd ir bibliotēku un tautas namu pārraudzībā, plānojam krājumu inventarizēt, lai saprastu, ko varam uzņemt muzeja krājumā. Vēstures krātuves pagastos nebūs muzeja struktūrvienības. Ja pagasti vai tautas nami vēlēsies saglabāt un rādīt lokālo vēsturi gan vietējiem, gan apmeklētājiem, tad pēc inventarizācijas veikšanas kopīgiem spēkiem taps koncepcijā balstīta vizuāli pievilcīga ekspozīcija,” skaidro D. Pelaka.

Vēlas saglabāt lokālo vēsturi

Janvārī kopā ar Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadību pagastos apzināti bibliotēku un tautas namu krājumi un sarunās ar pagastu pārvalžu vadītājiem izskanējis, ka pagastos vēlas saglabāt savu lokālo vēsturi un tās liecības. D. Pelaka uzsver, ka priekšmeti šajos krājumos jāinventarizē, unikālākos uzņemot muzeja krājumā, lai tie būtu uzskaitē, ar iespēju saglabāt nākamajām paaudzēm. Tad nebūs problēmu šīs vēstures liecības deponēt uz jebkuru pagastu. “Šobrīd diezgan maz zinām, kas ir citos krājumos. Ja krājums būs vienkopus, būs skaidrs, ko varam izmantot, veidojot ekspozīciju par noteiktu tēmu. Iztiksim ar savu unikālo krājumu un nevajadzēs deponēt priekšmetus no Rīgas vai citiem muzejiem,” saka D. Pelaka.

Viņa akcentē, ka, izveidojot jauno struktūrvienību, nepārklāsies piedāvājums un katrā no muzejiem varēs īstenot profilam atbilstošas programmas, parādot, cik tie ir dažādi un interesanti. Ates muzejs ir lauku sēta ar iespēju izzināt, kā kādreiz dzīvots un saimniekots, Alūksnes muzejā izcelts aristokrātiskais baronu dzīvesveids, bet Jaunlaicenes muižas muzejs popularizē malēniešus, kas ir aktuāli saistībā ar Latviešu vēsturisko zemju likumu.