Sakrālā mantojuma programmā glābšanas un restaurācijas darbiem pieteikti 52 dievnami

Sakrālā mantojuma programmā glābšanas un restaurācijas darbiem pieteikti 52 dievnami, aģentūru LETA informēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) sabiedrisko attiecību speciāliste Elvita Ruka.

Kopējais konkursa finansējums ir 1 000 000 eiro, un tam šogad pieteikušās Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, Romas Katoļu baznīca, Latvijas Pareizticīgo sinode un Vecticībnieku draudzes, kas pieteikumus iesniedz centralizēti.

Luteriskā baznīca pieteikusi 33 objektus par 726 949 eiro, no kuriem četri dārgākie projekti ir jumtu remonti – Kuldīgas Svētās Annas baznīcai 453 035 eiro apmērā, Alūksnes – 278 764 eiro apmērā, Vānes – 278 764 eiro apmērā un Liepājas Lutera – 133 272 eiro apmērā.

Romas Katoļu baznīca pieteikusi 14 objektus par 753 837 eiro, no tiem 192 996 eiro nepieciešami Svētā Franciska katedrāles jumta atjaunošanai un 104 005 eiro Varakļānu baznīcas torņa atjaunošanai. Vēl prioritāšu secībā priekšroka dota mazākiem projektiem – 51 065 eiro Saveļinku kapličas jumtam, 28 077 eiro Bukmuižas fasāžu remontam, kā arī 5652 eiro Pušas baznīcas logu restaurācijas pabeigšanai.

Latvijas Pareizticīgo sinode pieteikusi 10 objektus par 407 845 eiro. Dārgākie projekti ir kupola seguma maiņa Rīgas Svētās Trīsvienības – Dievmātes atdusas baznīcai par 100 000 eiro un Ežu (Māļu) jumta maiņas darbu turpināšanai – 86 919 eiro. Prioritārajā secībā primāri ir Daugavpils Svētā Borisa un Gļeba baznīcas fasāžu atjaunošana par 35 209 eiro.

Savukārt vecticībnieku draudzes pieteikušas četrus objektus par 38 629 eiro. Dārgākais projekts ir Foļvarkas (Foļvarovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nama jumta demontāžas u.c. darbi par 21 822 eiro, bet mazākais pieteikums ir par Rēzeknes lūgšanu nama zvanu torņa logu restaurāciju par 1229 eiro.

Saskaņā ar likumu pieteikumus izvērtēs Sakrālā mantojuma komisija, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras iesniedzēju konfesijas, viens pārstāvis no Kultūras ministrijas un trīs pārstāvji no NKMP. Lēmumu pieņemšanas gaitā var tikt mainīta konfesiju izvirzītā prioritārā secība, kā arī reducēts pieprasītais finansējums. Plānots, ka lēmumi tiks pieņemti līdz 1.martam.

Ruka norādīja, ka pērn programmas finansējums tika piešķirts 29 sakrālā mantojuma objektiem dažādu darbu veikšanai.

Kuldīgas Svētās Annas baznīcai tika piešķirts 149 718 eiro finansējums, Liepājas Lutera baznīcai – 110 391 eiro, Alūksnes baznīcai – 69 987 eiro.

Katoļu baznīca par 80 000 eiro “glābusi” Rīgas Svētā Franciska sānu joma jumtu un par 25 000 eiro – Liepājas Svētā Jāzepa baznīcas rietumu fasādes logus, kā arī par 17 037 eiro veikusi iekštelpu remontu Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā.

Savukārt pareizticīgo sinode prioritāti devusi objektiem ārpus Rīgas un ar mazām draudzēm. Lielākais finansējums piešķirts Vīksnas Svētā kņaza Vladimira baznīcas atjaunošanai Balvu rajonā – 100 000 eiro apmērā. Vēl 50 000 eiro tika piešķirti Ežu (Māļu) baznīcas jumta glābšanas turpinājumam un 19 994 eiro Svēto Pētera un Pāvila Ķemeru baznīcas fasāžu remontam.

Vecticībnieki atbalstu lūguši un saņēmuši tikai diviem objektiem nelielu darbu veikšanai – 75 00 eiro Ismeru lūgšanas namam un 3700 eiro Kampišķu namam.