Robežsardzes priekšnieks: Nav nepieciešams turpināt uzturēt tik mazu punktu, kur satiksme faktiski nenotiek

Vientuļu robežšķērsošanas vietas neslēgšana būtu apdraudējums Latvijas drošībai, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Guntis Pujāts.

Viņš skaidroja, Krievijas lēmums atļaut Ukrainas pilsoņiem pa sauszemi ieceļot Krievijā tikai caur Vientuļu robežkontroles punktu potenciāli būtu radījis vairāku tūkstošu cilvēku koncentrēšanos Latvijas pierobežā.

“Apzinot situāciju, ka no mūsu reģiona [dienā] ap 600 cilvēku vidēji izbrauc uz Krieviju, un punkta caurlaidība ir 60-70 cilvēki, tas nozīmē, ka 500 cilvēki katru dienu uzkrātos robežas tuvumā, līdz ar to veidotos gan humānā katastrofa, gan arī neapmierinātība,” klāstīja Pujāts.

Robežsardzes priekšnieks piebilda, ka Latvija lēmumu par konkrētu robežpunktu slēgšanu pieņēma, konsultējoties arī ar citām valstīm, turklāt tas nav pretrunā ar Ukrainas īstenoto politiku, jo pati Ukraina ir aicinājusi savus pilsoņus neceļot uz Krieviju. Protams, būs daži indivīdi, kuru dzīvi apgrūtinās Vientuļu robežpunkta slēgšana, taču pretējā gadījumā tiktu apdraudēta Latvijas drošība, atzīmēja Pujāts.

Vaicāts, kāpēc bija jāslēdz arī Pededzes robežšķērsošanas punkts, VRS priekšnieks atbildēja, ka tas ir ļoti mazs un paredzēts tikai vietējai satiksmei. Ņemot vērā jau noteiktos ceļošanas ierobežojumus starp abām valstīm, neesot nepieciešams turpināt uzturēt tik mazu punktu, kur satiksme faktiski nenotiek.

Pujāts pieļauj, ka atradīsies kāds, kurš nebūs pamanījis informāciju par robežšķērsošanas punktu slēgšanu un vēlēsies šajā vietā tikt pāri robežai arī pēc 16.oktobra, tāpēc informāciju par pieņemtajām izmaiņām dienests centīšoties izplatīt maksimāli plaši, tajā skaitā arī iztulkojot vairākās svešvalodās.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība ceturtdien atbalstīja Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu.

Mazākais robežkontroles punkts uz Latvijas-Krievijas robežas – “Vientuļi” – no 16.oktobra būtu kļuvis par pēdējo iespēju Ukrainas pasu turētājiem, kas vecāki par 14 gadiem, ieceļot Krievijā no trešajām valstīm pa sauszemi. Tagad iespēja ieceļot Krievijā Ukrainas pilsoņiem paliks tikai caur robežšķērsošanas vietu Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā.

Iekšlietu ministrija (IeM) norādījusi, ka Krievijā ir pieņemts lēmums, kas nosaka, ka no 2023.gada 16.oktobra visiem Ukrainas pasu turētājiem būs tiesības ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās, un viena no tām ir robežšķērsošanas vieta uz Latvijas-Krievijas robežas – Vientuļu robežšķērsošanas vieta.

Attiecīgi šāds lēmums liecina, ka uz Latvijas-Krievijas robežas tiek radīti apstākļi, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu. Ir pamats uzskatīt, ka šāds Krievijas lēmums ir atbilde uz attiecīgo Eiropas Savienības lēmumu, tai skaitā, Latvijas lēmumu aizliegt valsts teritorijā iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas numura zīmēm, norādījusi IeM.

Ievērojot Krievijas īstenoto militāro iebrukumu Ukrainā un nepieciešamību novērst apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, kas saistīts ar vēršanos pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai demokrātisko valsts iekārtu, 16.oktobrī plānots apturēt Pededzes robežšķērsošanas vietas un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.

Ārlietu ministrija nodrošinās Krievijas informēšanu par pieņemto lēmumu.

Vienlaikus šo robežšķērsošanas vietu darbības apturēšana atslogos VRS un citu attiecīgo dienestu resursus, kas var tikt novirzīti robežapsardzības nodrošināšanai citās vietās.

Uz Latvijas-Krievijas robežas ir vēl Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietas.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.