Iepriekšējā numurā publikācijā “Žizelis vai Semjons?” stāstījām par notikumu ar kaķi, kam līdzpārdzīvo daudzi dzīvnieku draugi un gaida atrisinājumu. Īsumā – pirms gada ģimenei pazudis runcis Žizelis, ko šovasar tā atpazīst kā pie kaimiņienes mītošo kaķi, taču “jaunā” īpašniece apgalvo, ka tas ir viņas mājdzīvnieks un atdot negrasās. Konfliktā iesaistīta arī policija, kura skaidro notikumu, situāciju komentēt lūdzām arī advokātam.
“6. jūnijā policija saņēma iesniegumu no personas, par to, ka Alūksnē, Helēnas ielā, sieviete ir ieraudzījusi uz kaimiņu balkona savu, pirms gada, pazudušo kaķi, kuru kaimiņiene neuzrāda un neatgriež. Veicām pārbaudi, kuras laikā policijas darbinieks paņēma paskaidrojumu no pārbaudāmās personas. Rezultātā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu,” notikušo īsi komentē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārstāve Ieva Ploriņa. Jautāta, vai likums šajā situācijā neparedz dziļāku situācijas izpēti, policijas pārstāve skaidro, ka likumsargi šajā ziņā neko vairāk nevar iesākt, jo dzīvnieka piederību nosaka reģistrācija. Jautāta, ko cilvēkam, kas nonāk šādā situācijā, darīt tālāk, policijas pārstāve iesaka – jāvēršas tiesā. “Ņemot vērā to, ka kaķis nav čipēts un reģistrēts, jo likums to obligāti nenosaka, iesniedzējai izskaidroja, ka par kaķa piederību jeb īpašumtiesību, ir tiesības vērsties tiesā un risināt strīdu Civilprocesa likuma kārtībā,” stāsta I. Ploriņa. Izrādās, nav iespējama arī nekāda konfrontācija, ja persona to nevēlas. “Jā, policija arī iesaka konfliktu risināt savstarpēji satiekoties un izrunājot šo situāciju, taču, ja viena no pusēm to nevēlas, policijai nav pienākums piespiedu kārtā cilvēkus savest kopā un likt risināt šo konfliktu vai pieprasīt uzrādīt kaķi, kurš, iespējams, ir līdzīgs pirms gada pazudušajam kaķim,” skaidro policijas pārstāve.
Vai kaķis ir zādzības priekšmets?
Par bezprecedenta gadījumu šo konfliktsituāciju sauc advokāts Guntars Priedītis, bet atzīst – ja starp pusēm ir strīds par mājdzīvnieka īpašuma tiesībām, tad tas risināms tiesā. “Jebkurš ir tiesīgs celt prasību tiesā, ja uzskata, ka ir aizskartas viņa tiesības. Ja tas tā notiks un tiesa prasību pieņems, tā būs nestandarta tiesas sēde. Tajā katra puse ar civilprocesā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem varēs pierādīt savas tiesības uz šo mājdzīvnieku,” skaidro G. Priedītis.
Jautāts, vai šo strīdus situāciju nevar atrisināt policija, G. Priedīts skaidro – ja tas būtu tipisks zādzības gadījums, tad jā. “Jautājums ir – vai kaķis var būt zādzības priekšmets tāpat kā, piemēram, nozagts zirgs? Kā policija vai prokuratūra to interpretē? Ja tiesībaizsardzības iestādes pēc resoriskās pārbaudes uzskatīs, ka kaķis ir zādzības priekšmets, tad būtu pamats uzsākt kriminālprocesu un izmeklēt to ar kriminālprocesā paredzētajiem līdzekļiem un metodēm. Ja ne, tad būs atteikums uzsākt kriminālprocesu, jo nav jau pārkāpuma sastāva pazīmju,” skaidro advokāts.
Sarežģīti, bet teorētiski izdarāms
Zādzības priekšmets nevar būt strīdus manta, kopīpašums, atmesta vai pazudusi manta, kā arī – manta bez vērtības. “Vērtību var pamatot arī ar personiskām tieksmēm, proti, katram savs mīlulis miljonu vērts, taču svarīgi noteikt šīs vērtības pamatojumu vai mehānismu, kā vērtību nosaka. Ja ieskatāmies sludinājumu portālā, tur kaķus pārdod arī simboliski, par vienu centu. Ja tā, tad viena centa zādzība nav pietiekams kaitējums, lai uzsāktu kriminālprocesu,” skaidro G. Priedītis.
Savukārt, ja kaķis ir strīdus priekšmets, tad puses civiltiesiski atrisina īpašumtiesību jautājumu un sekojoši var vērsties policijā ar iesniegumu: esmu pierādījis, ka tas ir mans dzīvnieks, kurš man ir nozagts. “Taču tad rodas nākamais jautājums – kā šis dzīvnieks ir izgājis no mana valdījuma? Proti, civiltiesiskais regulējums attiecībā uz mājdzīvniekiem nosaka, ka tie ir īpašnieka valdījumā, bet valdījums izbeidzas, ja mājdzīvnieks ir atmetis paradumu atgriezties mājās. To varētu pārbaudīt, noskaidrojot pazušanas laiku, iemeslus, kādēļ kaķis nepārnāca mājās, vai to kāds pieturēja, traucējot atgriezties, un galu galā to, vai šķietami atrastais ir tas pats īpašums, kas pazuda. Tas ir sarežģīti, bet teorētiski izdarāms. Šī nav standarta situācija. Pieļauju, ka tiesu praksē šis būtu, ja ne pirmais, tad rets gadījums, noteikti,” stāsta G. Priedītis.
Tas, ko viņš šajā situācijā iesaka nedarīt ir patvarīga rīcība. “Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, kur pastāv tiesiskie instrumenti.
