Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Plānots nojaukt Bejas dambja otro posmu

Dabas aizsardzības pārvaldes telpās Siguldā norisinājās Pasaules Dabas Fonda organizēts noslēguma pasākums un rezultātu prezentēšana Open Rivers Programme finansētā projekta “Nepārvaramo caurteku kartēšana ekoloģiski augsti prioritārajā Gaujas baseinā” ietvaros. Pasākuma laikā tika atklāts arī minerālūdens zīmola “Mangaļi” un Pasaules Dabas Fonda kopīgā projekta “Par tīrām upēm!” ceturtais darbības gads. Pasākuma laikā tika pievērsta uzmanība Latvijas upju ūdens kvalitātei un to ekosistēmu atjaunošanai, kā arī stāstīts par trijos projekta darbības gados paveikto. Pārstāvji pasākuma laikā iezīmēja arī šī gada prioritātes un informēja par aktivitātēm, kuras plānots realizēt šogad. Savu atbalstu projektam ieradās izrādīt arī projekta draugs, Latvijā un pasaulē zināmais grafiti mākslinieks Kiwie, ar kuru sadarbība tika uzsākta jau aizvadītajā gadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Projekta “Par tīrām upēm!” ideja atspoguļojas arī minerālūdens zīmola “Mangaļi” būtībā un vērtībās. Jau 30 gadus dabīgā minerālūdens “Mangaļi” ražošanas fokusā ir kvalitatīvs, tīrs un minerālsāļiem bagāts minerālūdens. Līdz ar to ļoti nozīmīgas ir rūpes par kvalitatīvu dabas resursu izmantošanu ikvienā darbībā. Esam patiesi priecīgi, ka šo četru gadu laikā kopā ar Pasaules Dabas Fondu mums ir izdevies paveikt tiešām daudz. Trešais projekta gads bija zīmīgs ar to, ka mums kopīgiem spēkiem izdevās uzsākt upju atbrīvošanas darbus, nojaucot un pārbūvējot pirmos divus projektam nozīmīgus objektus, taču pie tā negrasāmies apstāties – arī šogad turpināsim atbrīvot upes un atjaunot to ekoloģisko stāvokli, kā arī izglītot, informēt un iesaistīt sabiedrību šajā procesā,” komentē Estere Ermale, minerālūdens zīmola “Mangaļi” vadītāja.

“Nepārvaramo caurteku kartēšana ekoloģiski augsti prioritārajā Gaujas baseinā” projekta galvenais mērķis ir pārbaudīt jaunu, attālinātu caurteku kartēšanas metodi, lai apzinātu Gaujas upes baseina caurtekas, kas rada būtisku ietekmi uz upju brīvo tecējumu un zivju migrāciju upē. Kopumā projekta laikā tika identificētas 98 potenciāli problemātiskās caurtekas, un 20 no šiem šķēršļiem tika identificēti, kā pārbūvējami, ņemot vērā to radīto ietekmi uz vidi un ieinteresēto pušu viedokļus. Minerālūdens zīmols “Mangaļi” kopā ar Pasaules Dabas Fondu ir apņēmušies turpināt projektu “Par tīrām upēm!”, katru gadu nojaucot vismaz vienu šķērsli uz upēm – šogad plānots pārbūvēt vienu no identificētajām 20 caurtekām un pabeigt nojaukšanas darbus pie Bejas dambja otrā posma.

Kā informē projekta “Par tīrām upēm!” komunikācijas pārstāve Diāna Calpanova, šim projektam ir būtiska loma uzstādītā Latvijas nacionālā mērķa sasniegšanā – mēģināt atbrīvot 50 km upes. Pagājušajā projekta gadā tika pārbūvēts pirmais projekta ietvaros identificētais upes šķērslis – Sveķupes caurteka, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. To pārbūvējot, tika atbrīvoti aptuveni 4 kilometri upes, kas iepriekš nebija pieejami migrējošajām zivīm un citiem dzīviem organismiem. Kā arī tika iesākti darbi pie Bejas dambja nojaukšanas – nojaucot pirmo posmu. Bejas dambis ir vienīgais aizsprosts 24 kilometrus garajā Alūksnes upē un, to nojaucot, tiks atbrīvoti apmēram 20 km virs šķēršļa. Pēc tā likvidēšanas tiks nodrošināta barības vielu, zivju un citu dzīvo organismu pārvietošanās pa upi. Ceturtais projekta gads būs nozīmīgs ar to, ka plānots nojaukt Bejas dambja otro posmu, tādējādi divu projekta gadu laikā atbrīvojot 24 km upes, kas ir apmēram puse no Latvijas nacionālā uzstādītā mērķa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Diemžēl Latvijas nacionālais uzstādītais mērķis nav liels, jo kā redzams, tad ar divu īstenotu šķēršļu nojaukšanu projekta ietvaros pagājušajā gadā, esam sasnieguši gandrīz pusi no tā. Tāpēc mums ir jāmeklē iespējas, kā palielināt atbrīvoto upju garumu. Un tieši caurtekas var būt viens no risinājumiem, kā atbrīvot vairākus kilometrus upju, jo šeit ir mazāks interešu konflikts. Upju atbrīvošanas iniciatīvu kopā ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi” īstenojam jau ceturto gadu un mums it patiess prieks, ka jau pagājušajā gadā varējām uzsākt pirmos darbus upju ekosistēmas atjaunošanā,” saka Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

Pagājušajā gadā par projekta lieldraugu kļuva Latvijā un pasaulē zināmais grafiti mākslinieks Kiwie, kurš savu atpazīstamību pasaules mērogā ir ieguvis ar radīto tēlu “Fat Monster” (“Resnais briesmonis”), ko jau kopš 2006.gada var sastapt gan Rīgas ielās, gan citviet pasaulē. Jau šajā pavasarī limitētā daudzumā būs iespēja iegūt unikālu Kiwie merčendaizu – metāla krūzīti un depozīta somu, uz kuras būs attēlots PET pudeles ezītis – briesmonītis, kas simbolizē neizsīkstošo cīņu pret upju piesārņojumu.

“Esmu uzaudzis starp divām upēm, un jau no bērnības nesapratu, kā cilvēks pie pilna saprāta var mest atkritumus upē, kur dzīvo radības? Upes ir mūsu zemes vēnas. Šī situācija ir jālabo un par to ir jārunā, jāmāca. Liels prieks, ka turpinām sadarbību ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi” un Pasaules Dabas Fondu arī šogad. Ceru, ka uzspridzināsim arī pāris dambjus,” saka Kiwie, Latvijā un pasaulē zināmais grafiti mākslinieks.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šogad par projekta “Par tīrām upēm!” sadarbības partneri ir kļuvis arī sūtījumu piegādes tirgus līderis “DPD Latvija”, ar kura palīdzību visiem interesentiem būs iespēja tikt pie unikālā Kiwie merčendaiza limitētā daudzumā.

Par projektu “Par tīrām upēm!”:

Minerālūdens zīmols “Mangaļi” ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu 2021.gadā uzsāka ilgtermiņa projektu “Par tīrām upēm!” ar mērķi rūpēties par Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanu. Projekta pirmajā darbības gadā tika iegūta informācija par dabīgi vai mākslīgi izveidotiem aizsprostiem Latvijas upēs, par kuriem ziņoja sabiedrība, kā arī tiks veikts vides pētījums ar Pasaules Dabas Fonda ekspertu iesaisti, lai izvērtētu šo aizsprostu ietekmi uz dabu. Kopumā tika identificēti 70 aizsprosti no kuriem 10 noteikti kā aizsprosti, kas nodara nozīmīgu kaitējumu kopējai Latvijas upju ekosistēmai. Tuvāko gadu laikā mērķis ir nojaukt vai pārbūvēt visus no šiem šķēršļiem. Latvijas upju ekosistēmas uzlabošana plānota vairāku gadu garumā, taču jau šogad uzsākta upju izpēte un sabiedrības izglītošana.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Komentāri (1)

  1. Pilnīgi nevajadzīga māžošanās.Ja jau gribēja labu,tad vajadzēja sākt ar to betona monstru ezera krastā,kas uzcelts ne jau alūksniešu labumam.Tā kā bij tad, kad puikas tur raudeles dzenāja.

    16
    2
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.