Pededzes upē – licencētā makšķerēšana

Kā saimniekot Pededzes upē un vai būtu lietderīgi ieviest licencēto makšķerēšanu, ir viens no pašvaldības aģentūras “Alja” 2022. gada darba plāniem. Par to diskutēja Alūksnes novada domes Tautsaimniecības komitejas sēdē pirmdien.

Deputāts Modris Račiks rosināja vēl pirms licenzētās makšķerēšanas noteikumu izstrādes veikt ekoloģisko un ekonomisko pamatojumu. “Upe ir atvērta sistēma, tādēļ ielaistās zivis nekontrolēti pārvietosies ārpus noteiktās teritorijas. Ieteiktu arī pirms tam aprunāties ar iesaistītajām pusēm, piemēram, pašvaldību, zemju īpašniekiem, tūrisma uzņēmumiem,” rosināja M. Račiks.

Pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis skaidroja, ka ekoloģiskā stāvokļa novērtēšana uzsākta jau pagājušajā gadā un izstrādāti Pededzes upes zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi. “Izpētē konstatēts, ka upe spēj nest lielāku resursu. Ja to gribam attīstīt un pilnveidot, jābūt nosacījumiem šo resursu izmantošanā, tāpēc ir doma par licenzētās makšķerēšanas noteikumiem. Ekonomiskais izvērtējums jāveic paralēli noteikumu izstrādei, tad arī varēsim izvērtēt, kāda būs licenču cena,” norādīja M. Lietuvietis. Savukārt ieinteresētās puses, tostarp makšķerniekus, uz tikšanos aicinās tad, kad būs tapis noteikumu pamats.

Izvērtēs resurusus

Deputāts Arturs Dukulis interesējās, kas varēs saņemt licences un kā notiks kontrole. M. Lietuvietis skaidroja, ka kontroli veiks “Alja”. “Vai laist zivis, būs pašiem jāvērtē. Redzu iespēju, ka līdzekļus varam gūt no Zivju fonda, ne tik daudz no pašvaldības budžeta,” teica M. Lietuvietis. M. Račiks arī interesējās, kādā upes posmā būs licencētā makšķerēšana, jo Pededzes upe nav publiska upe visā tās garumā, bet tikai no Alūksnes ietekas. “Domājam arī par augšteci, lai var sakārtot zivju nārsta vietas. Ir ideja, ka licencēto makšķerēšanu varētu ieviest ne tikai Pededzes upē, bet visā upes baseinā. Plāns paredz iesniegt Zivju fondā projekta pieteikumu, lai izpētītu ekoloģisko stāvokli galvenajās Pededzes upes pietekās – Akaviņa, Virgulica, Alūksne, Ievedne un Paparze,” skaidroja aģentūras direktors.

A. Dukulis retoriski jautāja – vai Vaidavā viss ir kārtībā, ja tagad ķeras pie Pededzes upes. “Ar Vaidavu nav kārtībā. Šogad paredzēts tīrīt augšteci. Esam iesnieguši projekta pieteikumu, vēl nezinām, vai atbalstīs. Plāni ir līdzīgi – jāskatās, kā apsaimniekot resursus. Šoreiz sākam ar Pededzes upi,” norādīja M. Lietuvietis.

Vai Gulbenē savādāk?

M. Račiks vērsa uzmanību, ka 2020. gadā Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastos izdoti zivjsaimniecības ekspluatācijas noteikumi Pededzes upei. Tajos rakstīts, ka Gulbenes novada teritorijā esošajā Pededzes upes posmā pašlaik nav ieteicams veikt zivju krājumu papildināšanu. Šādām darbībām nav ekoloģiska un ekonomiska pamatojuma, jo pētītais upes posms ir atvērta sistēma, tādējādi visas ielaistās zivis nekontrolēti var pārvietoties uz blakus novados esošajiem upes posmiem, kuriem šobrīd nav vienotas apsaimniekošanas stratēģijas.

“Ir veikts monitorings un viss ir absolūtā kārtībā,” norādīja M. Račiks un interesējās, kāds ir M. Lietuvieša skatījums uz to. “Vai 2020. gadā viņi ir ko palaiduši garām? Viņi uzskata, ka viss ir kārtībā, bet mēs uzskatām, ka nekas nav kārtībā,” teica M. Račiks. M. Lietuvietis atzina, ka tā var būt, jo upes augštece atšķiras no tā, kas ir zemāk. “Tāpēc veiksim izpētes darbus un atkarībā no rezultātiem varēsim spriest, kādu ceļu iesim,” teica M. Lietuvietis.