Alūksnes novada domes deputāti sanāca uz ārkārtas domes sēdi, lai lemtu izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādātos īpašumu Tālavas ielā 5, Alūksnē. Kā sēdē norādīja domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers – īpašums pašvaldībai ir vitāli svarīgs, lai nākotnē Tālavas ielas rajonu veidotu kā industriālo teritoriju.
“Tālavas ielas teritorijā esam ieplānojuši izveidot jaunu investīciju projektu uzņēmējdarbības attīstībai. Esam izvēlējušies šo rajonu, jo tur jau šobrīd darbojas vairāki uzņēmumi, tāpat arī bijušajā elevatora ēkā drīz uzsāksies darbi, lai taptu motormuzejs ar ļoti daudziem ekskluzīviem braucamrīkiem. Mūsu skatījumā šī teritorija būtu ļoti atbilstoša, lai veidotu kā industriālo teritoriju. Tāpat arī esam paredzējuši Tālavas ielas rekonstrukciju. Šobrīd ir noslēgts līgums par Gulbenes ielas ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju, kur nav paredzēti asfaltēšanas darbi, bet tos varētu veikt šajā nākamajā projektā,” sēdē stāstīja Dz. Adelers.
Cīņa par naudu
Pašvaldībai Tālavas ielā šobrīd nav citas teritorijas, kur realizēt iecerētās investīcijas. “Pašlaik valstī ir situācija, ka tempā cenšas apgūt naudu projektiem, tajā skaitā arī aktivitātēm, kur gribam startēt mēs. Man ir ļoti žēl, ka mēs pirmo reizi kavējam projektu iesniegšanu, jo šobrīd mums nav gatavu projektu. Tas ir sāpīgi. Ir “asiņaina” cīņa par naudu, daudzi cenšas stāstīt, ka ir gatava tehniskā dokumentācija, un iesniedz projektu, lai gan reāli nekā nav. 1. augustā sāks reāli vērtēt projektus, iespējams, kādus atlasīs un sludinās jaunu atlasi, kurai mums jābūt gataviem. Ir jau uzsākti Tālavas ielas projektēšanas darbi, bet nav uzsākusies ēkas projektēšana. Paši zinām, ka esam ļoti atkarīgi no investīcijām un, ja nav tehniskās dokumentācijas, tad mēs nevaram pretendēt uz naudu. Projektā plānoja uzcelt ražošanas ēku mājražotājiem un sakārtot divas ielas,” teica Dz. Adlers.
Stāstot par Tālavas ielas rajona attīstības plāniem, priekšsēdētāja vietnieks piebilda, ka nav atrisināta problēma ar dzelzceļa sliežu šķērsošanu, lai izveidotu jaunu funkcionālo savienojumu no Tālavas ielas uz Merķeļa ielu. “Latvijas dzelzceļš norāda, ka šī vieta neatbilst normatīviem, lai to varētu šķērsot. Dzelzceļa ceļam tur ir līkums, un viņiem pēc noteikumiem pārredzamībai jābūt vienam kilometram, bet tur nav. Vai izdosies izcīnīt šo cīņu, redzēs, bet sarunas notiek,” norādīja Dz. Adlers.
Kādēļ ne privātais?
Pašvaldība, izmantojot pirmpirkuma tiesības, liedza iegādāties šo īpašumu privātam pircējam, kurš to vēlējās iegādāties. Deputāts Verners Kalējs sēdē vaicāja, vai zināms, ar kādu mērķi potenciālais pircējs gribēja pirkt šo īpašumu. “Jā, esmu sazinājies ar šiem pircējiem. Protams, ja pircējs uzreiz guldītu lielas investīcijas un būtu lieli plāni, tad mēs meklētu citus risinājumus. Pircēja viedoklis bija šāds – zinot to, ka Alūksne attīstītās, labprāt nopirktu tranzīta ielas malā kādu zemes gabalu. Konkrētu mērķu šobrīd ieguldīt neesot,” stāstīja Dz. Adlers.
Deputāte Līga Langrate vaicāja, kuriem tieši mājražotājiem ēka būs paredzēta. Dz. Adlers atbildēja, ka tas vēl šobrīd nav zināms, taču ideja par šādas ēkas nepieciešamību nāk no pašiem mājražotājiem. Sarunās viņi norādījuši, ka nepieciešama ēka ar vairākām telpām ražošanai. “Kad Rūpniecības ielā uzbūvējām ražošanas ēku, daudzi teica, ka ir daudz mazo uzņēmēju, kuri vēlētos īslaicīgi vai ilgtermiņā izmantot pašvaldības telpu infrastruktūru. Provizoriski plānojam 100 kvadrātmetru apjomā katru telpu, visa ēka būtu 500 – 600 kvadrātmetru liela. Plāns ir radīt ēku tieši mazajiem uzņēmējiem, produkcijas glabāšanai vai ražošanai. Tas būtu neslikts pašvaldības žests, jo ne visi uzreiz spēj attīstīt biznesu un uzbūvēt siltas telpas. Pašvaldībai būtu jādot šādas telpas,” skaidroja Dz. Adlers.
Cik maksās nojaukšana?
V. Kalēju interesēja, vai ir veikti aprēķini, cik izmaksās īpašumā esošo ēku nojaukšana, teritorijas sakopšana un projektēšana. “Nojaukšanai būs atsevišķi jātaisa projekts un jāmeklē kāds, kurš varētu nojaukt. Līdz šim mums ļoti veiksmīgi to darīja vietējie uzņēmēji par ļoti saprātīgām cenām, tie nav simtiem tūkstošu. Līdzšinējā sadarbība ir veiksmīga,” norādīja
Dz. Adlers. Runājot par ēku nojaukšanu, V. Kalējs vaicāja, kādēļ nojauca nepabeigtās daudzdzīvokļu ēkas Mārkalnes pagastā. “Pagasts jau sen lūdza palīdzību, jo ēkas bija bīstamā stāvoklī. Tur nebija nekā laba. Valstī ir piemēri par šādu ēku atjaunošanu, piemēram, Smiltenē graustu uztaisīja par daudzdzīvokļu māju, bet tās izmaksas uz kvadrātmetru bija lielas,” skaidroja Dz. Adlers. V. Kalējs arī interesējās, kurš drīkst būvēt daudzdzīvokļu ēkas, ja to nedrīkst darīt pašvaldība? “Varbūt privātais, kurš gribēja pirkt šo īpašumu Tālavas ielā, būtu cēlis daudzdzīvokļu ēku. Pašvaldība nedrīkst iejaukties biznesa lietās,” piebilda
V. Kalējs.
Lēmumu par īpašuma pirkšanu Tālavas ielā dome pieņēma deputātiem – Dz. Adleram, Askoldam Zelmenim, Violai Aijai Kaprašmitei, Mārtiņam Augstkalnietim, Marutai Kauliņai, Modrim Lazdekalnam – balsojot “par”, atturējās L. Langrate, bet “pret” balsoja V. Kalējs.
Reklāma