Pārdot vai paturēt?

Smiltenes novadā apzināti un izvērtēti kultūrvēsturiskā mantojuma objekti. Viens no četriem prioritārajiem objektiem novada teritorijā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Gaujienas muižas ansamblis. Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas darba grupa iesaka Gaujienas Jauno pili kopā ar Ledus pagrabu gatavot atsavināšanai jeb pārdot.

Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece un Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas darba grupas vadītāja Astrīda Harju skaidro, ka Gaujienā pārdot varētu arī “Muižkunga māju”, kas atrodas turpat līdzās pils ēkai. “Pils ir liela, bet pašvaldība tur nenodrošina nevienu funkciju. Šobrīd nav vīzijas, kā ēku turpmāk varētu izmantot.

Vēlme ir, lai ēka būtu 365 dienas gadā visu diennakti atvērta un tur notiktu koncerti, teātra izrādes, saviesīgi pasākumi, varētu arī nakšņot. Tomēr jāsaprot, ka kultūras pasākumiem Gaujienā jau ir tautas nams un pašvaldība arī nevar nodarboties ar viesnīcas pakalpojumu sniegšanu. Tā nav pašvaldības funkcija. Konkrētu ēkas pircēju vēl nav, tas ir tikai stratēģiskais virziens, ko darīt tālāk,” stāsta A. Harju un norāda, ka pēdējos gados ēkas uzlabošanai nav izdevies piesaistīt projektu finansējumu. Pirms pārdošanas veiks īpašuma padziļinātu izpēti, lai potenciālajam pircējam varētu sniegt precīzu informāciju par īpašuma stāvokli.

Grib paturēt

Arī Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inguna Avota atzīst, ka pils ēkas ekspluatācijas izdevumi ir ļoti lieli. Viņa neslēpj, ka lēmums ēku nodot atsavināšanai, viņasprāt, nav pareizs. “Ļoti gribētos, lai Gaujienas pils paliktu atvērta sabiedrībai. Šovasar pilī viesojās ļoti daudz cilvēku, un visi ar lielu interesi iepazina telpas. Iepriekš, kad ēkā atradās skola, sabiedrības daļa, kura nekā nebija saistīta ar izglītību, no pils neko neguva. Tagad pils ir atvērta ikvienam, un cilvēki ar patiesu interesi nāk un skatās, brīvi dzīvojas. Būt pilī patīk. Protams, es ļoti labi saprotu iemeslus, kādēļ ēka tomēr būtu jāpārdod. Tostarp ziemas sezonā ēkas apkurināšana izmaksā ļoti daudz. Iespējams, būtu jādomā par citiem apsildes veidiem, kas būtu ekonomiskāk. Visā ēkā ir 30 krāsnis, kas jākurina ar malku. Šobrīd regulāri kurinām desmit. Tā kā visu ēku neapkurina, visas telpas arī nevar izmantot,” skaidro I. Avota. Šobrīd pils ēkā darbojas “Rosāmkambaris”, vietu radis arī jauniešu štābiņš, vakaros tur var spēlēt galda spēles, bet svētkos organizē dažādus tirdziņus.

Degradēts, bet ieinteresē

Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas darba grupa bijušā Apes novada teritorijā apsekoja vēl divus objektus – Apes muižu un saieta namu “Mikuži” Trapenē. “Apes muiža kā bezsaimnieka īpašums ir pašvaldības valdījumā. Darba grupa iesaka noņemt īpašumam vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusu, jo būve ir degradēta, sagruvusi un cilvēku drošību apdraudoša. Nākamais solis būtu īpašuma reģistrēšana pašvaldības īpašumā un tad izsolīt. Par šo īpašumu interesējas vietējie uzņēmēji, kuri ir gatavi vietu sakārtot,” stāsta A. Harju.

Arī valsts nozīmes piemineklis saieta nams “Mikuži” ir pašvaldības valdījumā, zeme pieder pašvaldībai. “Šai ēkai ir apgrūtināta piekļuve, ceļš ved caur privātu īpašumu. Eksperti atzina, ka šis varētu būt labākais Latvijā saglabātais brāļu draudzes saieta nams. Draudzei ir interese par īpašumu, un šajos Ziemassvētkos tur pēc ilgāka pārtraukuma notika dievkalpojums. Ja draudze spēs pierādīt īpašuma tiesības, ēku nodosim viņiem,” stāsta A. Harju. Īpašumā saimnieko biedrība “Mikuži”. 1803. gadā “Mikužu” saiešanas namu cēla brāļu draudžu vajadzībām, bet no 19. gadsimta visu ēku izmantoja kā luterāņu draudzes lūgšanu namu.