No sodrējiem tīrs skurstenis ir pamats drošai apkures sezonai

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma dūmvadi ir jāattīra no
sodrējiem. Tas palielinās jūsu apkures iekārtas siltuma atdevi un novērsīs
traģisku ugunsgrēku izcelšanos.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa informē, ka VUGD apkopotā informācija liecina, ka ik gadu
vairāk nekā 500 Latvijas mājokļu dūmvados deg sodrēji, kas var izraisīt un arī
izraisa postošus ugunsgrēkus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Oskars
Āboliņš atzīst: „Jaunā apkures sezona Latvijā un arī citviet pasaulē tiek gaidīta
ar lielām bažām apkures izmaksu sadārdzinājuma dēļ. VUGD papildus raizes
vēl rada tas, kādas iespējamās sekas šī situāciju radīs ugunsdrošības jomā. Mūs
satrauc, ka arvien vairāk iedzīvotāji mājokļu apsildei varētu izmantot
nepiemērotu un nekvalitatīvu kurināmo, kā arī taupīs uz sodrēju tīrīšanas un
apkures ierīču apkopju rēķina, kas palielinās traģisku ugunsgrēku skaitu.
Aicinām iedzīvotājus apzināties, ka apkures ierīcēs dedzinot nevis piemērotāko,
ražotāja noteikto kurināmo, bet sadzīves atkritumus vai nekvalitatīvu kurināmo,
uz dūmvada sienām ātrāk veidojas sodrēji, bojājas apkures sistēma un samazinās
iegūtais siltuma daudzums, kā arī būtiski pieaug risks izcelties ugunsgrēkiem.
Lai iegūtu vairāk siltuma no tā paša kurināmā daudzuma, tam ir jābūt
atbilstošam apkures ierīcei un sodrējiem no dūmvada jābūt iztīrītiem!”

Visvairāk izsaukumu Zemgalē un Vidzemē

Lai, kurinot apkures ierīci, neaizdegtos sodrēji, tie no dūmeņiem, krāšņu
un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz
1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus
jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā
gada 1.martam). Tās apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto
gāzi – tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā
reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādāk. Ja gāzes apkures ierīce bijusi atslēgta
ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un
ventilācijas kanālu pārbaude.
VUGD apkopotā informācija par pēdējām divām apkures sezonām rāda,
ka aizvadītajā apkures sezonā ugunsdzēsēji glābēji saņēma 577 izsaukumus uz
sodrēju degšanu māju dūmvados, sezonu iepriekš – 555 šādus izsaukumus.
Visvairāk izsaukumu uz sodrēju degšanu dūmvados tiek saņemti Zemgalē un
Vidzemē, bet vismazāk Latgalē.
Sodrēju degšana apkures sezonā 2020./2021.gada apkures sezona:
Vidzemes reģions 150 137
Zemgales reģions 130 155
Latgales reģions 62 53
Kurzemes reģions 100 115
Rīga un Rīgas reģions 113 117
KOPĀ Latvijā 555 577
Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas
veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā
gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var
izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas, savukārt, var radīt plaisas visa
mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu
karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta
konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.
Ugunsdzēsēji glābēji atzīst, ka sodrēji pastiprināti veidojas dūmvadā, ja tajā tiek dedzināts sliktas kvalitātes kurināmais, piemēram, slapja malka, kā arī sadzīves
atkritumi.

Cilvēku neuzmanība
Papildus risku izcelties ugunsgrēkiem rada arī cilvēku neuzmanība un
drošu apkures ierīču lietošanas noteikumu neievērošana. O.Āboliņš atzīst, ka
šādi izsaukumi apkures sezonā ir ikdiena: „Regulāri steidzamies palīgā
iedzīvotājiem, kuru mājokļos ir izveidojies piedūmojums, jo apkures ierīces nav
pareizi ekspluatētas – pārāk ātri krāsnij aizvērts šīberis, nepareizi izbūvēts
dūmvads vai arī granulu katliem nav rūpīgi aizvērta granulu krātuve un, krāsnī
sākoties gruzdēšanai, veidojas piedūmojums. Vairums no šiem gadījumiem ir
neuzmanīgas rīcības sekas.” Papildus ugunsdzēsēji glābēji aicina atcerēties, ka
pie krāsns durvīm nedrīkst novietot degstpējīgus priekšmetus, krāsns durvis
stingri jāaizver, uz krāsns nedrīkst žāvēt degtspējīgus priekšmetus, kā arī
apkures ierīci nedrīkst pārkurināt.
„Mēs katrs šobrīd domājam, kā ietaupīt un samazināt ģimenes izdevumus.
Bet aicinu neatteikties no tiem pasākumiem, kā, piemēram, dūmvadu tīrīšanas,
kuri uzlabo mājokļa ugunsdrošību un līdz ar to arī sargā mūs un mūsu ģimenes
locekļus no traģiskiem ugunsgrēkiem. Šodien netīrīts dūmvads un ietaupīti
pārdesmit eiro var apdraudēt ģimenes veselību un drošību, kā arī radīt lielus
finansiālos izdevumus nākotnē, kas jāiegulda sava mājokļa atjaunošanā,” aicina
O.Āboliņš.
Lai šī apkures sezona norisinātos bez traģiskiem ugunsgrēkiem, līdz tās
sākumam VUGD aicina iedzīvotājus parūpēties par ugunsdrošību savos
mājokļos – iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces, kā arī nodrošināties ar
kvalitatīvu malku, briketēm, granulām utt. Bet ja nelaime tomēr notikusi,
aicinām nekavēties, bet zvanīt 112, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu doties palīgā.