Aivita Lizdika
Cilvēkam nekad nav labi – par aukstu, par karstu, par slapju un par sausu – bet lauksaimnieki, šķiet, šovasar žēloties nevar. Vismaz lopbarības sagādei jūnijs ir bijis piemērotāks kā nekad. To apliecina arī Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības “Blāzmas” īpašniece Anda Ēvele un jaunais SIA “Jaunsupes” saimnieks, viņas dēls Kristaps.
Lopbarība gandrīz sagādāta
Siena sagāde, pateicoties līdzšinējām karstuma vilnim, abās saimniecībās gandrīz ir beigusies, atlicis nopļaut vēl aptuveni 30 hektārus. Arī skābsiena ruļļi lopbarībai ziemā teju sagatavoti. “Ja laikap-stākļi atļaus, strādāsim svētdien un pirmdien, un tad arī plānojam visu pabeigt,” laikrakstam stāsta saimniece Anda Ēvele, priecīgi apstiprinot, ka šogad ar lopbarību problēmu nav, jo arī vēl no pērnā gada pāri palikuši apmēram 200 ruļļi barības.
Saimniecību paplašina
Jaunais saimnieks Kristaps Ēvele nodarbojas ar gaļas lopkopību, bet saimniecei ir 35 slaucamas govis un vairāk nekā 20 ataudzējamās teles, kopumā turpat ap māju, kā saka A. Ēvele, ganās aptuveni 140 liellopi. Lopbarība ik gadu tiek sagādāta savās vairāk nekā 200 hektāru plašajās pļavās, jo saimniece tās arvien paplašina, jau esošajām piepērkot klāt jaunas. “Kad sāku nodarboties ar lauksaimniecību, visu nācās darīt no nulles. Bija jābūvē kūts, šķūņi un daudz kas cits. Tagad iegādājamies vien tehniku un zemes īpašumus, bet “šrei” gabalus, kā sendienās teica, es nepērku, tikai tādus, kas tieši robežojas ar jau esošajiem maniem īpašumiem. Arī pašlaik kārtoju dokumentāciju viena zemes īpašuma iegādei. Taču ar to tomēr vēl pilnībā nepietiek, tādēļ laukus vēl arī nomājam,” atklāj A. Ēvele.
Piedalās projektu konkursos
Kristaps, uzsākot uzņēmējdarbību, ieguvis lauksaimnieka izglītību, tādēļ tagad, lai savu saimniecību papildinātu ar jaunu tehniku, startē dažādos projektu konkursos Lauku atbalsta dienestā un, uzvarot tajos, iegūst nepieciešamo līdzfinansējumu. Tagad tehnikas lauku apstrādei mātes un dēla saimniecībās arī ir pietiekami. “Viss darbam nepieciešamais ir pašiem, ir rulonu prese, ruļļu ietinējs, traktori, kas iegūti, piedaloties projektu konkursos, vienu Kristaps saņēma dāvinājumā no manis,” ne bez lepnuma stāsta mamma. Kredītus bankās gan Kristaps neņem, jo nevēlas šādas saistības uz mūžu, iztiek ar savu naudiņu. Jaunais saimnieks savu darbošanos saimniecībā vispirms sācis ar zālāju atjaunošanu. Tie tagad priecē abus lauksaimniekus, jo saauguši lekni, tādi, ka droši var pļaut un gatavot rulonos skābbarību. “Šogad ar lopbarības sagatavošanu gāja viegli. Turējās labs laiks, un tad tik varēja raut ar darbiem,” laikrakstam saka K. Ēvele.
Ienākumi samazinājušies
A. Ēvele saražoto pienu realizē akciju sabiedrībā “Valmieras piens”. Līdz šim viņa ar šo sadarbību bija apmierināta. Taču vispārējā koronavīrusa pandēmija ieviesa savas korekcijas – salīdzinot ar iepriekšējiem trīs gadiem, saimnieces ienākumi par nodoto pienu, uzņēmumam pazeminot cenas, samazinājušies par 38 procentiem. “Tas ir ļoti liels ienākumu kritums,” bēdājas saimniece. “Tagad, kad pandēmija ir mazinājusies, ceram uz situācijas normalizēšanos. Labi, ka bija naudas iekrājumi, tad varējām atļauties pļaut sienu, savādāk nezinu, kā būtu…” stāsta viņa. Zemnieku saimniecībā piena ražošana ir modernizēta, tādēļ darbiniekiem nav jāstrādā ilgas stundas. “Blāzmas” pienu realizē akciju sabiedrībā “Valmieras piens”, taču saimniecība jau vairāk nekā 30 gadus šim uzņēmumam piedāvā arī piena savākšanas pakalpojumu, ar savu piena mašīnu apbraucot apkārtējo pagastu saimniecības.
Reklāma