Agita Bērziņa
Alūksnes novada domes Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē deputāti konceptuāli atbalstīja ieceri kultūras jomu nākotnē dalīti nozarēs. Jau ar nākamā gada 1. jūliju darbu sāktu trīs nozares – pirmā apvienotu visas novada bibliotēkas, otrā – tautas un kultūras namus pagastos, Alūksnes Kultūras centru, bet trešā – muzejus.
Kā nozares tieši strādās, šobrīd gan vēl nav zināms. “Pēc deputātu lēmuma sāksim gatavot nolikumu, risināsim budžeta jautājumu un strādāsim pie citām niansēm, lai būtu saprotams, kā kultūras joma nākotnē strādās pa nozarēm. Savukārt sastādot jau 2023. gada budžetu, veidosim jaunu kārtību, kā tiek sadalīts budžets iestāžu darbībai un funkciju realizēšanai. Mums pašiem vēl jāsaprot, kā tālāk virzīties un kā funkciju pildīt,” decembra Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē skaidroja izpilddirektora p. i. Ingus Berkulis un piebilda, ka dzinulis plānotajām pārmaiņām ir šovasar saņemtais VARAM norādījums.
Deputāts Arturs Dukulis interesējās, kā gaidāmās pārmaiņas ietekmēs nākamā gada budžetu. “Līdz 1. jūlijam būs viens budžets, bet otrajā pusgadā būs cits sadalījums?” vaicāja deputāts. I. Berkulis norādīja, ka cita sadalījuma nebūs. “Kultūras iestādes jau veido budžetus pagastu pārvalžu paspārnē. Kopā ar Finanšu nodaļu lemsim, kā nodrošināt budžetu pa nozarēm no jūlija. Piemēram, ja šobrīd bibliotēkām un tautas namiem ir apstiprināts budžets, tad pieļauju, ka pēc 1. jūlija varētu strādāt tā ietvaros, atalgojumus pārceltu,” teica I. Berkulis. Nākotnē gan infrastruktūras, tautas namu ēku un estrāžu uzturēšanu varētu uzticēt pagastu pārvaldēm vai apvienībām. “Tas vēl ir diskutējams jautājums un runājams ar nozaru speciālistiem un finansistiem,” teica I. Berkulis.
“Par saimnieciskām lietām atbildēs pagasta pārvaldes, bet kultūra pagastā ierodas ar konkrētu piedāvājumu?” vaicāja A. Dukulis. Domes priekšsēdētāja vietniece Līga Langrate uz to vien atbildēja, ka pārejas periods ir pusgads un šajā laikā rīcību un atbildību vēl pārskatīs. Jaunā modeļa izstrāde vēl tikai notiks. A. Dukulis arī interesējās, vai ir domāts bibliotēku jautājumu skatīt kontekstā, ka bibliotēkas vienlaikus ir arī klientu apkalpošanas centri. I. Berkulis skaidroja, ka tieši šādā konteksta tas arī jāskatās, jo tāds ir arī valsts uzstādījums. “Pededzei ir piešķirta mērķdotācija un ar 1. martu tur sāks darboties KAC kā pilotprojekts jeb izmēģinājums. Mana pārliecība – bibliotēkai jābūt pagasta klientu apkalpošanas centram, kur iedzīvotājs iesniedz iesniegumus, kārto dokumentus un darbinieks ir palīgs iedzīvotājam dažādu jautājumu risināšanā,” pauda I. Berkulis.
Līdzīgi kā jau šobrīd visām novada bibliotēkām galvenā bibliotēka ir Alūksnes pilsētas bibliotēka, tā arī tautas un kultūras namiem tas būs Alūksnes Kultūras centrs, bet muzejiem – Alūksnes muzejs. Alūksnes novadā ir trīs akreditētie muzeji – jau pieminētais Alūksnes muzejs, Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs un Jaunlaicenes muižas muzejs, un 14 tautas, saieta un kultūras nami pagastos.
Reklāma