Izzina dzīvās vēstures mācību

Vēsture sākas uz mājas sliekšņa… Šī ir viena no svarīgākajām atziņām, kas gūta Baltijas valstu represēto vēstures konferencē “Dzīvās vēstures mācība”, kas notika Viljandi, Igaunijā. Tajā piedalījās Alūksnes novada pašvaldības delegācija, kuras sastāvā bija pašvaldības, politiski represēto apvienības “Sarma”, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pārstāvji un novada vēstures pētnieki.

Konferenci rīkoja Igaunijas politiski represēto biedrība “Lauztā rudzupuķe”, ar ko Latvijas politiski represēto apvienībai, kuras sastāvā ir arī politiski represēto klubs “Sarma”, ir noslēgts sadarbības līgums. Konferences ieskaņā uzrunas teica Igaunijas Republikas parlamenta, nevalstisko organizāciju pārstāvji un tās caurstrāvoja doma, ka mazajām Baltijas valstīm ir jāturas kopā un jāatgādina par savu vēsturi. Ja to aizmirst, tad tā būs jāpiedzīvo vēlreiz, ko īpaši spilgti parāda notiekošais Ukrainā. Mūsu pienākums ir palīdzēt tai, cik varam. Neērtības sadzīvē ir sīkums salīdzinājumā ar to, ko šobrīd piedzīvo cilvēki Ukrainā.

Vieno līdzīgs redzējums

Uzrunu konferencē teica arī Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Langrate, uzsverot, ka tās dalībniekus – vairākas paaudzes – vieno līdzīgs skats uz pagātni un līdzīgs nākotnes redzējums. “Mēs skaidri apzināmies to spēku, kas izsūtītajiem tālu no mājām drausmīgos apstākļos ļāva izdzīvot un pārciest drūmos laikus. Atcerēsimies to spēku, kas ļāva sākt dzīvi no jauna izsūtījumā, kad šķita, ka pasaule ir sabrukusi, spēku atraujot kumosu sev, to saglabāt bērniem, un neatlaidību, kas ļāva saglabāt tautas dzīvo spēku un izaudzināt jauno paaudzi. Baltijas valstu iedzīvotāju spēks ir milzīgs, tas ir paaudzēs balstīts. Daļa no jums kā reti kurš caur vistumšākajām dzīves stundām esat izgājuši ar lielu gaišumu un mīlestību pret savu dzimto zemi ar cerību par neatkarīgu valsti. Paldies, ka šo gaišumu un dzimtenes mīlestību jūs spējat dot arī saviem līdzcilvēkiem, sevišķi jauniešiem,” sacīja L. Lagrate, un sirsnīgi pateicās visiem politiski represētajiem par līdzdalību vēsturiskās atmiņas veidošanā, domubiedriem, atbalstītājiem, jauniešiem, kuri ir gatavi un apņēmības pilni saglabāt savu tuvinieku piemiņu un tautas vēsturi.

Jāskaidro vēstures notikumi

Biedrības “Lauztā rudzupuķe” vadītājs Enno Uibo pauda prieku par atkalsatikšanos ar likteņbiedriem pēc vairāku gadu pārtraukuma un pastāstīja par biedrības aktivitātēm. Tā darbojas kopš 2003. gada un tajā ir ap 800 biedru. Biedrībai pievienojušies arī citu biedrību biedri, represēto pēcteči, kā arī citi, kam sāp represēto liktenis un šodienas realitāte.

Biedrības darbība saistīta ar pamesto māju apzināšanu. Daudzo izsūtīšanu dēļ tās palikušas tukšas un vēl pēc gadiem pārvērtušās drupās. 2006. gadā Monistē atklāja Igaunija Mājvietu piemiņas kompleksu. Tas veltīts visām mājām, kas cieta kara laikā, un cilvēkiem, kuri izsūtīšanas dēļ bija spiesti pamest mājas un ģimeni. Piemiņas komplekss gadu gaitā ticis papildināts, nesen sadarbībā ar Igaunijas mežabrāļu apvienību uzstādītas piemiņas zīmes un soliņi mežabrāļiem un viņu atbalstītājiem. Kompleksā ietilpst arī mežabrāļu mācību taka, ugunskura vieta, koka figūra, kas attēlo no Sibīrijas atgriezušos zemnieku, piemiņas zīme “Klusuma kliedziens” un vēl daudzi citi objekti. Mājvietām veltītas savstarpēji saskaņotas piemiņas zīmes izvietotas visās Igaunijas attālāko pašvaldību teritorijās. Katru gadu maijā tiek atzīmēta māju diena.

Biedrība uzņēmusies pierakstīt represēto stāstus, izdoti divi atmiņu krājumi, no kuriem viens tulkots angļu valodā. Šobrīd top trešā grāmata. “Atmiņu pierakstīšana ir vienīgā iespēja nodot šos stāstus nākamajām paaudzēm ar visām emocijām un detaļām, lai izsūtīto piedzīvojumi nepaliktu vēsturē tikai kā sausi fakti. Ik pa laikam jautājam sev, cik droši varam būt, ka nekas tamlīdzīgs neatkārtosies. Tas lielā mērā atkarīgs no mums pašiem. Ķēde ir tiks stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Mums jāspēj pārliecinoši izskaidrot jaunajai paaudzei vēstures notikumus un iemācīt nest tālāk tradīcijas. Lai šausmas paliek pagātnei, dzīvosim un baudīsim šodienu un ar pārliecību raudzīsimies nākotnē,” teica E. Uibo.

Mācās saprast patieso vēsturi

Skolotāja Laima Bartkuviene no Leedu Židikai Marijas Pečkauskaites ģimnāzijas konferences dalībniekiem pastāstīja ģimnāzijas skolēni izjūt vēsturi, dodoties dzīvās vēstures ekspedīcijās uz Permu, Irkutsku, Karsnojarsku un Kazahstānu, lai saglabātu un nodotu tālāk vēsturisko piemiņu, rūpējoties par izsūtījumā mirušo kapavietām, lai tās netiktu izpostītas un aizmirstas. Vairāku ekspedīciju organizators un Likteņa biedrības vadītājs Ginatautas Alekna kopā ar skolēniem un skolotājiem veicis ap 50000 kilometru. Atrastas un sakārtotas vairāk nekā 40 lietuviešu kapavietu, uzstādīti desmitiem piemiņas krustu, aizdegtas simtiem piemiņas svecīšu, noturēts daudz lūgšanu.

“Tā nebija mācīšanās, bet reāla vēsture un pēc atgriešanās jaunieši pateicās par iespēju piedalīties dzīvās vēstures stundā. Šīs stundas viņiem palīdz attīstīt savu personību, pilsoņa sajūtu, saprast, kas ir patiesā vēsture,” sacīja skolotāja, ka visemocionālākais jauniešiem bijis kapsētas “Mamočkino” apmeklējums Doļinskā Kazahstānā, kurā bērnu kapi ar maziem krustiņiem, caurie nezāļu spaiņi un apmeklētāju atstātās rotaļlietas gluži vai stāsta par bērnu sapņiem. “Mums jābūt pateicīgiem cilvēkiem, kuri palika tur un nav vairs starp mums, jo viņi dāvināja laimi nākamajām paaudzēm. Vienmēr jābūt pateicīgiem, jo katra diena ir kā dāvana.”

Konferences dalībnieki iepazinās arī ar jauniešu organizāciju – jaunsargu, mazpulku darbību Lietuvā, viņu labdarības aktivitātēm un iedzīvotājiem sniegto atbalstu.

Dalās pieredzē un iecerēs

Alūksnes novada politiski represēto apvienības “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika konferencē stāstīja par apjomīgo darbu, kas veikts nacionālo partizānu piemiņas iemūžināšanā, par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku darbības izpēti Alūksnes un Apes novados, kā arī par grāmatas “Šalc Tālavas un Dzimtenes sili” izdošanu angļu valodā, tā piesakot sevi starptautiskai auditorijai. Ar paveikto jaunatnes patriotiskajā audzināšanā un sadarbību ar represēto klubu “Sarma” iepazīstināja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Mikijanska un Alūksnes un Apes novada fonda brīvprātīgā Jolanta Baldiņa. Ģimnāzijas 12. klases audzēknis Kristaps Āboliņš savā prezentācijā iepazīstināja konferences dalībniekus ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju Latvijas vēstures, politikas, ekonomikas un kultūras kontekstā laika posmā pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Konferencē prezentācijas sniedza arī Igaunijas okupācijas muzeja pārstāve, uzsverot, ka paaudze, kas uzaugusi brīvā sabiedrībā, nesaprot, ko nozīmē būt nebrīvam. Tādēļ ir jautājums – kā apvienot dažādu paaudžu cilvēkus, un svarīgi runāt par genocīdu, ko piedzīvoja deportētie Baltijas iedzīvotāji, un kas šodien ir aktuāli Ukrainas notikumu kontekstā.

Nākotnes ieceres Baltijas valstu kopējā sadarbībā ieskicēja Simo Sārs, akcentējot saliedētības nozīmi. Viņš vērtē, ka viens no izaicinājumiem ir, kā stāstu par represijām stāstīt jaunākajai paaudzei, lai viņi to uztvertu nopietni.

Pēcvārds

Jāteic, ka alūksniešu delegācija Viljandi aizvadīja divas brīnišķīgas dienas, baudot igauņu draugu viesmīlību un uzmanību. Pirmajā dienā pat spēcīgā lietusgāze nespēja sabojāt iespaidus, kas tika gūti ekskursijā pa pilsētu, apmeklējot vietējo novadpētniecības muzeju, kura apjomīgais krājums un ekspozīcijas bija īsts “saldais ēdiens” Alūksnes novada vēstures pētniekiem. Vakarā sadraudzība ar sadarbības partneriem no Lietuvas un Igaunijas atklāja, cik gaidīta bijusi šī tikšanās. Konference deva daudz vielas pārdomām ikvienam. Paldies tulkam Jānim Prangelam, kurš abas dienas nepagurstot veica savus pienākumus un atceļā iepriecināja ar kolorītiem stāstiem par Igauniju un tās vēsturi.

Dzidra Mazika, represēto kluba “Sarma” vadītāja:
“Brauciens bija vērtīgs, konference bija ļoti labi organizēta, daudz uzzinājām cits par citu, ar ko nodarbojamies, kas ir mūsu prioritātes, un šie darbības virzieni ir dažādi. Prieks, ka mūsu sadarbība ar igauņiem turpinās. Mēs braucam pie viņiem, viņi – pie mums 23. augustā, kas jau kļuvis par tradīciju. Satikšanās Viljandi bija ļoti sirsnīga. Paldies par viesmīlīgo uzņemšanu!”

Sanita Eglīte, Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja:
“Šī bija jau trešā konference, kas rīkota sadarbības līgumā ietvaros, un ar katru nākamo tiek sperts solis uz priekšu. Esmu lepna, ka Alūksnes novads, pateicoties Dzidras Mazikas aktivitātei un enerģijai, ir sadarbības partneris šajās konferencēs. Ļoti patika, ka šogad konferencē piedalījās jaunieši. Jauniešu piesaiste dod sajūtu, ka viss turpinās. Īpaši šo laiku noskaņā ir skaidrs, ka mēs neko nedrīkstam aizmirst un jebkura pagātne var kļūt par tagadni.”

Iveta Mikijanska, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja:
“Mani ļoti iespaidoja lietuviešu stāsts un prezentācija par to, kā viņi atjaunoja represēto kapavietas Krievijā un Kazahstanā, darbos tika iesaistīti jaunieši. Pārsteidza un aizkustināja, ka viņi uzdrošinājās ar bērniem doties tik tālā ceļā un darboties fiziski nebūt ne vienkāršā vidē. Izvērtās interesantas sarunas ar igauņu kolēģiem par dažādiem vēstures jautājumiem, par mūsu kopīgajām un atšķirīgajām vēstures lappusēm. Igauņi ļoti uzteica Dzidras Mazikas veikumu, vērā ņemams ir vēsturnieces Astrīdas Ievednieces ieteikums tālākajam darbam, apzinot nacionālo partizānu kopīgo darbību pierobežas reģionā.”