Dace Plaude
Šodien Alsviķu kultūras namā pirmizrādi piedzīvoja kultūrvēsturnieka Jāņa Poļa un operatora Viļņa Blūma filmas “Pret sienu tik ar pauri” pirmizrāde. Filma ir veltījums izcilajam pedagogam, muzejniekam, literātam Jānim Grestem viņa 145. gadskārtas atcerē. Tā tapusi ar Alūksnes novada pašvaldības, Valmieras novada pašvaldības un Valmieras Kultūras centra atbalstu.
“Šī bija viena no mana mūža TOP 10 avantūrām,” filmas pirmizrādē uzsvēra tās scenārija autors J. Polis, atzīstot, ka vēl pērnā gada pavasarī viņam nebija pat domas par šāda darba radīšanu. Taču tālruņa zvans no izcilās “grestietes”, Jāņa Grestes vārdā nosauktā Jelgavas Valsts ģimnāzijas muzeja krājuma veidotājas un kādreizējās Latvijas Skolu muzeju biedrības vadītājas Dzidras Meijeres un viņas aicinājums aktualizēt J. Grestes devumu, viņa jubileju sagaidot, bijis pamudinājums domāt, kā to vislabāk izdarīt. Par atbilstošāko pašreizējā situācijā atzīts filmas formāts. Tā tapusi sadarbībā ar V. Blūmu, ar kuru J. Polis jau veidojis vairākas filmas par kultūrvēstures tēmām, un Solveigu Selgu, kura ir filmas konsultante.
Sākotnēji filma iecerēta 40 minūšu garumā, taču tapis daudz vērienīgāks darbs divās daļās, kas aizved ceļojumā pa Jāņa Grestes dzīves un darba vietām – dzimto Smiltenes pusi, tālāk – uz Alūksnes novadu – Strautiņiem, Alsviķiem, Beju, Alūksni, kā arī Valmieru, Lielvārdi, Jēkabpili, Ērgļiem, Iršiem, Vecpiebalgu. Atsevišķs stāsts ir par Rīgu, bet par to iecerēta filmas trešā daļa.
Filmas pirmizrādē piedalījās arī Jolanta Baldiņa, kura filmas sižetā stāsta par J. Grestes darbu Bejas skolā, Dina un Māris Mačuļi no Smiltenes, Latvijas Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Ineta Amoliņa, Piebalgas muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule.
“Kad uzzināju par Jāņa Poļa ideju veidot filmu par Jāni Gresti, biju ļoti priecīga, jo man šķita grāmatu uzrakstīts pietiekami daudz un, skatoties pirms vairākiem gadiem uzņemto filmu par viņu, biju dziļi neapmierināta, ka tik maz izstāstīts par tik unikālu personību. Sarunā ar Jāni sapratu, ka viņam ir pavisam cita koncepcija un viņš grib izstāstīt stāstu par šo cilvēku visa mūža garumā līdz tā izskaņai. Mani šis projekts ļoti ieinteresēja un biju gatava to atbalstīt. Noskatoties divas daļas, domāju, ka materiāls ir bezgala bagāts. Informatīvais materiāls, jaunas atziņas, komentāri vēl vairāk paspilgtina stāstu par to, kas noticis ar Jāni Gresti. Stāstījums ir dzīvs un emocionāls. Brīnišķīgi ir cilvēki, kuri līdzdarbojušies šajā stāstā un zina par katru stūrīti Latvijā, kur Jānis Greste ir pabijis,” iespaidos tūlīt pēc filmas pirmizrādes dalījās I. Amoliņa.
Plašāk par filmas pirmizrādi lasiet “Alūksnes un Malienas Ziņu” 8. februāra numurā.
Reklāma