Beatrise Skulte
31. janvārī Lielbritānija oficiāli izstājās no Eiropas Savienības (ES). Praksē līdz ar “Brexit” maz kas uzreiz mainīsies, jo ir sācies pārejas periods, kas ilgs vismaz līdz šā gada beigām.
Sociālās garantijas ļauj justies drošāk
“Tā kā man jau bija iedzīvotāja statuss, tad pērn arī nokārtoju patstāvīgā iedzīvotāja statusu, lai varētu turpināt dzīvot, strādāt un ceļot Lielbritānijā,” saka alūksniete Sandra Dunkure, kura jau 15 gadus dzīvo un strādā Skotijā. “Cik dažādi ir cilvēki, tik dažādi ir iemesli migrācijai. Mana pirmā doma bija nopelnīt naudu ģimenei. Pēc tam, iepazīstot valsti, apstākļus, sapratu, ka sociālās garantijas ir tās, kas ļauj justies droši par rītdienu. Un tas nav noslēpums, ka tieši Skotijā tās ir lielākas (piemēram, jaunajai ģimenei ir iespēja saņemt valsts dzīvokli, bērna pabalsts ir 60 mārciņas nedēļā, sasniedzot 60 gadus senioriem braukšana sabiedriskajā transportā ir bez maksas un medikamenti, ko izraksta ārsts, ir par brīvu). Es pati izmantoju iespēju mācīties koledžā angļu valodu un saņemt stipendiju,”stāsta S. Dunkure.
Būs jāražo vēl produktīvāk
Savukārt akciju sabiedrības “Almo Hardwood” valdes priekšsēdētājs Modris Lazdekalns uzsver: “Mēs pēc “Brexit” sagaidām lielākas birokrātiskas procedūras, kas saistītas ar muitu, papildu sertifikācijām, valūtu risku vai svārstībām, jo pašlaik lielākā daļa līgumu, kas mums ir ar klientiem Lielbritānijā, ir noslēgti eirovalūtā. Līdz ar to mēs savā pusē izvairāmies no valūtas riskiem. Kas zina, nākotnē varbūt būs jāatgriežas pie mārciņām. Acīmredzot pēc gada pieaugs izmaksas, jo gan muita, gan iespējamās sertifikācijas, gan valūtas riski sadārdzinās gala produkta izmaksas. Lielbritānijā cena, iespējams, nemainīsies, bet “jostu savilkšana” būs uz mūsu rēķina un būs jāražo vēl produktīvāk.”
70% reģistrējušies pastāvīgam vai pagaidu stāvoklim
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa – Lukaševica šonedēļ, tiekoties ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem uzsvēra, ka uz 2020. gada 1. janvāri 82 700 Latvijas iedzīvotāju reģistrējušies pastāvīgam vai pagaidu stāvoklim Lielbritānijā. Tie ir apmēram 70% no visiem mūsu tautiešiem, kas ir šajā valstī.
“30% to nav izdarījuši, ceram, ka līdz gada beigām viņi to izdarīs. Teorētiski viņu dzīvē nekas nemainās, bet mēs regulāri saņemam ziņas, ka jau šobrīd daļai šī atļauja tiek prasīta. Darba devējs, izīrētājs aicina uzrādīt, vai cilvēks ir reģistrējies, vai ir tiesības uzturēties Lielbritānijā. Tas ir viedokļa vai baiļu dēļ, jo britiem ir ļoti lieli sodi par nelikumīgiem īrniekiem vai darbiniekiem.
Daļa aizbrauc citur, daļa – atgriežas
Savukārt tie, kuri būs reģistrējušies, iegūs tiesības palikt, strādāt, cik ilgi grib, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus,” skaidroja Z. Kalniņa – Lukaševica.
Viņa arī atzina, ka daļa tautiešu, protams, aizbraucot no Lielbritānijas. No tiem daļa atgriežas Latvijā, daļa – aizbrauc uz kādu citu Eiropas valsti. “To mēs nezinām, jo viņiem tas nav nevienam jāziņo, bet redzam, ka Lielbritānijā par vairākiem tūkstošiem samazinājies latviešu skaits, tomēr tie nav desmit tūkstoši,” saka Z. Kalniņa – Lukaševica.
- Lai pievienotu komentāru, lūdzu, autorizējies
Reklāma