Demontēs Bejas slūžas Alūksnes upē

Pagājušajā gadā 17 Eiropas valstīs tika nojaukti vismaz 239 upju aizsprosti, kas ir rekordliels skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, aģentūru LETA informēja Pasaules Dabas Fonda komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.

Spānijā likvidēti 108 aizsprosti, kas ir vairāk nekā 2020.gadā, kad kopumā visā Eiropā tika nojaukts 101 aizsprosts.

Latvijā šogad tiks demontēts pirmais aizsprosts – Bejas slūžas Alūksnes upē.

Nojaukto aizsprostu skaita pieaugums par 137% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apliecinot pieaugošo interesi par upju atjaunošanu Eiropā.

No visiem likvidētajiem šķēršļiem 76% bijuši neliela izmēra aizsprosti, bet 24% no kopējā skaita bijuši augstāki par diviem metriem.

Spānijā pagājušajā gadā nojaukts arī augstākais aizsprosts, kas bija 13 metrus augsts. 

Trijās valstīs – Portugālē, Melnkalnē un Slovākijā – reģistrēta to vēsturē pirmā aizsprostu demontāža. Somijā likvidēts funkcionējošs hidroelektrostacijas aizsprosts. 

Tomēr Eiropā vēl joprojām atrodas vismaz 150 000 novecojušu un nefunkcionējošu aizsprostu, kas sadrumstalo Eiropas upes.

Vismaz 25 000 kilometru upju brīvteces atjaunošana ir atzīmēta kā viens no galvenajiem elementiem Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030.gadam. Kopumā Eiropā vairāk nekā 1,2 miljonu šķēršļu ir sadrumstalojuši Eiropas upes, dažos gadījumos pat ilgāk par gadsimtu. 

Turklāt Eiropā par 93% ir samazinājies saldūdens migrējošo zivju skaits, norāda Pasaules Dabas fonds.

2022.gadā ar “Open Rivers programme” atbalstu tiks nojaukti 19 aizsprosti, kas atbrīvos 386 kilometrus upju Eiropā. 

Šajā programmā arī Latvijā šovasar tiks nojaukts pirmais aizsprosts – Bejas slūžas, kas palīdzēs atjaunot Alūksnes upes dabisko tecējumu un atbrīvos migrēšanas ceļu tajā mītošajām zivīm, tajā skaitā tādām apdraudētām saldūdens zivju sugām kā taimiņi, foreles, Eiropas līņi un Eiropas strauta nēģi.

Latvijā pašlaik apzināti aptuveni 70 aizsprosti, no kuriem desmit būtu nojaucami. Bejas aizsprosts Alūksnes upē nepilda saimnieciskās funkcijas un traucē zivju migrācijai, tāpēc tas izvēlēts kā viens no pirmajiem demontējamiem objektiem Latvijā.

Aizsprostu likvidēšana ir ātrākais, vienkāršākais un lētākais upju ekosistēmu atjaunošanas veids. Šīs metodes efektivitāte ir pārbaudīta, likvidējot aizsprostus citviet pasaulē. Bieži vien jau dažu mēnešu laikā pēc aizsprostu likvidēšanas upe atgūst savu sākotnējo gultni, ūdens kvalitāte uzlabojas, ūdens un sauszemes savvaļas dzīvnieku skaits pieaug, kā arī cilvēki iegūst funkcionālas upes priekšrocības.