Dabā nonāk tūkstošiem cigarešu izsmēķu

Biedrības “Zaļā josta” pārstāve un projekta “Kas pazūd no acīm, dabā
nepazūd” vadītāja Laima Kubliņa informē, ka ir noslēdzies “Zaļā josta” rīkotais eksperiments, kura ietvaros mēneša garumā tika veikts lietusūdens noteku monitorings galvaspilsētā, uzskaitot notekās
nonākušo cigarešu izsmēķu apjomu. Eksperimenta rezultātā atklājās šokējoši
rezultāti – ik dienu tūkstošiem zemē nomestu vai mērķtiecīgi lietusūdens notekās
izmestu izsmēķu nonāk dabā.
“Zaļā josta” eksperimentu rīkoja projekta “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”
ietvaros kā vieno no būtiskām projekta komponentēm ar mērķi uzskatāmi parādīt dabā
nonākušo izsmēķu daudzumu un skaidrot pareizu rīcību ar cigarešu izsmēķiem.
Eksperimenta veikšanai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un SIA “Rīgas ūdens” tika
izraudzītas 5 lietusūdens notekas dažādās vietās Rīgas centrālajā daļā – līdzās
automašīnu stāvvietai, pie tirdzniecības centra ieejas, starp valsts nozīmes iestādēm un
atpūtas vietām, kā arī pie īpaši kupli apmeklētām kafejnīcām un klubiem.
Eksperimenta veikšanai lietusūdens notekās uzstādīti speciāli sieti, kas filtrēja
smalkos atkritumus. “Pirms eksperimenta uzsākšanas nevarējām pat iedomāties, ka
rezultātā iegūsim tik šokējošus datus. Izraudzītajās lietusūdens notekās ik nedēļu bija
vērojami vidēji 44 izsmēķi katrā, turklāt līdzās cigarešu izsmēķiem konstatēti arī
dažādi videi kaitīgu preču atkritumi, piemēram, elektroniskās cigaretes, izlietotas
baterijas un izdegušas spuldzes, kā arī vienreizlietojamie trauki un iesaiņojuma
materiāli. Kopumā eksperimentālajās notekās mēneša garumā nonācis 871 izsmēķis,”
novērojumos dalās L.Kubliņa, kas ar cigarešu izsmēķu problemātiku Latvijā cīnās
jau kopš 2019. gada.

Lietusūdens notekās nonāk 3’126’432 izsmēķu
Kopumā Rīgā sabiedriskās vietās ir izveidotas 17968 lietusūdens notekas, kas atrodas
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā. Tādējādi, attiecinot eksperimenta
rezultātus uz visu galvaspilsētu, var pieņemt, ka ik mēnesi šajās lietusūdens notekās
nonāk 3’126’432 cigarešu izsmēķu. Tas ir 104’214 izsmēķi dienā tikai galvaspilsētā
vien, kas nonāk dabā, piesārņojot vidi ar kaitīgām vielām un mikroplastmasu.
Kā norāda L. Kubliņa, smēķētāji nereti neizprot lietusūdens noteku funkcijas, maldīgi
uzskatot, ka tajās nonākušie notekūdeņi tiek filtrēti un attīrīti. “Ir jāsaprot atšķirība
starp sadzīves kanalizāciju un lietusūdens noteku sistēmu. Sadzīves kanalizācijas
sistēmā savāktie notekūdeņi tiek novadīti uz bioloģiskās attīrīšanas iekārtām. Lielākās
ūdenī nešķīstošās atkritumu vienības tiek izfiltrētas sūkņu stacijās, savukārt ar
mazākajām tiek galā bioloģisko attīrīšanas iekārtu mikroorganismi. Sadzīves
kanalizācijā noskalotie izsmēķi sūkņu staciju iekārtu iedarbībā sairst mikroplastmasas
šķiedrās, turklāt to sastāvā esošās indīgās vielas apdraud labo mikroorganismu
stāvokli un veiktspēju bioloģiskās attīrīšanas iekārtās. Savukārt pilsētvidē izvietotās
lietusūdens notekas lielākoties ir tieši saistītas ar tuvējām ūdenstilpnēm. Tas nozīmē –

lietusūdens noteku sastāvs netiek filtrēts vai attīrīts – notekās izmestie atkritumi un
cigarešu filtri tiek izvadīti dabā,” skaidro L. Kubliņa.
Tāpēc “Zaļā josta” uzsver, ka cigarešu izsmēķi, kas ir kaitīgām un toksiskām vielām
un smagajiem metāliem piesūcināti plastmasas izstrādājumi, ir izmetami tikai un
vienīgi sadzīves atkritumu konteinerā. Nometot zemē vai pilsētas ielās, izsmēķi pa
tiešo vai caur lietusūdens notekām nonāk vidē, piesārņojot dabu un dzeramo ūdeni ar
 nikotīnu, smagajiem metāliem un virkni citu ķīmisko savienojumu, daļa no kuriem ir
toksiska. Savukārt pats filtra materiāls gadu gaitā sadalās mikroplastmasas daļiņās,
kas apdraud dzīvos organismus un agri vai vēlu nonāk mūsu pašu organismā ar uzturā
lietoto piesārņoto pārtiku un ūdeni.