Brauc pēc iedvesmas uz Alūksni

Iedzīvotāju forums ir viena no iespējām, kā ar iedzīvotājiem runāt par kopienas attīstību nākotnē. Lai sagatavotos forumam, jāiegulda liels darbs un nepieciešama pieredze. Tāda ir biedrībai “Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” un tās vadītājai Dzintrai Zvejniecei. Pie viņas pēc padoma šajā jomā vēršas daudzi, un izņēmums nav arī jaunā kaimiņnovada iestāžu vadītāji, kuri darbā ar iedzīvotājiem vēlas pielietot atšķirīgas metodes.

Alūksni un NVO atbalsta centru ar nolūku gūt pieredzi pašvaldības un nevalstisko organizāciju darbā apmeklēja Smiltenes novada Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja, biedrības “Grundzāle 2010” dalībniece Alda Zvejniece un Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja, biedrības “Vilkumuiža 2011” dalībniece Linda Karlsone. Viņas pastāstīja, ka abos pagastos jau ir zināma pieredze, kā ar iedzīvotāju līdzdalību realizēt dažādus projektus, tomēr šis darbs rit lēni un atsevišķās kopienas grupās bez īpaša entuziasma. “Tomēr priecē, ka ir cilvēki, kuri negaida, ka visu viņiem iedos gatavu, bet vēlas kaut ko paveikt arī savām rokām. Piemēram, Mēru ciemā, kas ietilpst Bilskas pagastā, jau pavasarī uzsāksim Alūksnes un Apes novada fonda finansiāli atbalstīta vides labiekārtošanas projekta realizāciju, pirms tam realizētas arī citas iedzīvotāju iniciatīvas,” stāsta L. Karlsone.

Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece atklāj, ka pašlaik gatavojas iedzīvotāju forumam Alūksnes novada Veclaicenē, tādēļ labprāt dalās savā pieredzē ar Grundzāles un Bilskas pagasta pārvalžu vadītājām par to, kā forumu organizēt.

Dz. Zvejniece vērtē, ka abos šajos Smiltenes novada pagastos projektu realizācija tomēr notiek veiksmīgi. “Uzņēmējiem ir materiāli, pagasta pārvaldei līdzfinansējums, bet iedzīvotāji pievienojas ar savu darbu. Tas ir izcils modelis! Mēs varam mācīties no šiem pagastiem, un man ir prieks, ka varam savstarpēji dalīties idejās,” saka D. Zvejniece. “Manuprāt, foruma rezultāts ir daudz auglīgāks nekā tas ir iedzīvotāju sapulcēs, kur reti kad nonākam pie radikāla risinājuma. Tas ir apsveicami, ka pagastu pārvalžu vadītāji vēlas ar cilvēkiem runāt, pielietojot savādākas metodes, nekā tas ierasts līdz šim.”

Abas pagastu pārvalžu vadītājas atzīst, ka Smiltenes novadā nav arī tik izkoptas ziedošanas tradīcijas, nav novada fonda, kā tas ir Alūksnē. “Pie mums cilvēki vairāk ir gatavi dalīties ar darbu, bet saziedot naudu bijis tikai viens mēģinājums – kapa vietas labiekārtošanai. Lai gan – ja nemēģina, tad arī nevar zināt, vai atsaucība būs,” domā L. Karlsone.