Reklāma

Bebri ietekmē vairāk nekā pusi Latvijas upju

Foto: Loreta Jargane

Dabas skaitīšanas eksperti, apsekojot saldūdens biotopu stāvokli, bebru darbības pazīmes – nogāztus kokus, bebru alas, apmetnes un dambjus, fiksējuši 60% no apsekotajiem upju posmiem. Bebru dambji, kas visnegatīvāk ietekmē upes tecējumu, sastopami ceturtajā daļā Latvijas upju, bet vislielākais dambju skaits fiksēts Vilcē Zemgales pusē, informē Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Ilze Reinika.

Dažāda veida aizsprosti, tostarp lieli koku sagāzumi un bebru dambji, izmaina upes hidroloģisko režīmu, sekmē tās aizaugšanas procesu, kavē ūdens tecējumu un upes galveno uzdevumu – vielu un enerģijas transportu. Tā ir būtiska problēma Latvijas mazajās un vidējās upēs, jo to straumēm nav tik liels spēks, lai spētu sevi attīrīt.

Nosprostojumi izmaina upes funkcionēšanu un tajā notiekošos dabiskos procesus. Palielinoties upē iekritušo koku skaitam, samazinās straumes ātrums un izmainās upes gultnes struktūra. Pirms koku sagāzumiem veidojas straumes nosprostojums, un tur uzkrājas līdzatnestās augsnes un organisko sanešu daļiņas, veidojas smilšu sēres, kas pārklāj straujām upēm raksturīgās akmeņu, oļu un grants dzīvotnes, padarot tās nepiemērotas straujtecēm raksturīgajiem organismiem. Līdzīga situācija veidojas arī ar bebru dambjiem, kas tekošos upju posmus pārvērš mākslīgos uzpludinājumos.

Dabas skaitīšanas saldūdeņu eksperte-kontroliere Irēna Skrinda pauž: “Dabas skaitīšanas dati akcentē upju apsaimniekošanas nepieciešamību. To var veikt upju īpašnieki un tādējādi uzlabot ūdenstilpju funkciju: nodrošināt tecējuma nepārtrauktību, kas uzlabo saldūdeņu kvalitāti un spēju labāk nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanos un cilvēkiem tik būtiskos ekosistēmu pakalpojumus. Turklāt bebru dambju nojaukšanai, tāpat arī invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, piekrastes pļavu noganīšanai, piekrastes attīrīšanai no nelieliem kokiem, krūmiem, atmirušo virsūdens augāju daļu izpļaušanai rudens un ziemas sezonā nav nepieciešami saskaņojumi.“

Eksperti ir arī izveidojuši 15 mazo upju sarakstu, kurām bebru veikumi kaitē visvairāk. Šīs upes jau drīzumā tiks attīrītas Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā biotopu apsaimniekošanas projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”. Tā laikā līdz 2023.gadam Gaujas Nacionālajā parkā plānots uzlabot 15 Gaujas pieteku straujteču stāvokli teju 95 km garumā attīrot upju  posmus no koku sagāzumiem, sanesumiem un bebru dambjiem. Rezultātā tiks atjaunots straujtecēm raksturīgais ūdens plūdums un veicināta Gaujas pietekām raksturīgā lašveidīgo zivju – taimiņu un strauta foreļu, migrācija  un nārsta sekmes.

Dati par saldūdens biotopu apsekošanas rezultātiem visu četru dabas skaitīšanas sezonu laikā ir izskatīti un izsūtīti biotopu īpašniekiem, kā arī ikvienam publiski pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.gov.lv/pub). Ja biotops nav konstatēts, rezultātu vēstule netiek sūtīta.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.