Autoceļu nozares prioritāte – valsts reģionālo un vietējo autoceļu sakārtošana

Satiksmes ministrijas (SM) 2023.gada budžetā 341,9 milj. eiro jeb 46% no kopējā finansējuma paredzēts ieguldīt valsts autoceļu nozarē – autoceļu būvniecībai un uzturēšanas darbiem. Šogad plānots izbūvēt valsts autoceļus 632 km kopgarumā, prioritāri nodrošinot reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras uzlabošanu, kas veicinās iedzīvotāju mobilitāti reģionos.

“Finansējums autoceļu sakārtošanai ilgstoši nav bijis pietiekams un arī šogad budžetā plānotie līdzekļi nerisinās visas problēmas. Vienlaikus, mums iedzīvotājiem ir jānodrošina kvalitatīvi autoceļi, kas savieno pagastus ar novadu centriem. Reģionālie un vietējie autoceļi ir mana prioritāte un pakāpeniski  tiks veikta to sakārtošana. Šogad šim mērķim papildus tika piešķirti 11,5 milj. eiro, nākamgad plānots ieguldīt 15 miljonus eiro, 2025.gadā – 17 miljonus eiro,” komentē satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Kopumā valsts autoceļu būvdarbu veikšanai 632 km kopgarumā plānots ieguldīt 193,1 milj. eiro, kur lielāka daļa – 131,5 milj. eiro ir valsts budžeta finansējums, savukārt 61,6 milj. eiro ir Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Autoceļu nozarē šogad lielākais uzsvars tiks likts uz reģionālo un vietējās nozīmes ceļu būvniecību, lai uzlabotu pagastu savienojamību ar novadu centriem.

Šogad būvdarbi plānoti 379 km reģionālo autoceļu, kopumā ieguldot 76,5 milj. eiro finansējumu, t.sk., 30,7 milj. eiro no Atveseļošanas fonda. Vietējo autoceļu 141 km būvniecībā ieguldīs 40,9 milj. eiro, t.sk., 9,6 milj. eiro no Atveseļošanas fonda. Savukārt 111 km galveno autoceļu būvniecībai paredzēts 75,7 milj. eiro finansējums, t.sk., 21,3 milj. eiro no ES Kohēzijas fonda.

Tiltu un pārvadu būvniecībā paredzēts veikt darbus 19 objektos, ieguldot kopumā 11,5 milj. eiro. Arī šajā jomā lielāks uzsvars tiks likts uz reģionālo un vietējo autoceļu sakārtošanu. Sešos būvobjektos uz reģionālajiem autoceļiem plānoti darbi par 3,46 milj. eiro, savukārt 11 būvobjektos uz vietējiem autoceļiem – par 6,92 milj. eiro.  Šogad būtiski uzlabojumi plānoti tiltiem pāri Gaujai – pārbūvēs trīs esošos tiltus un tiks pabeigta jauna tilta būvniecība vecā metāla tilta vietā uz vietējā autoceļa V330 Dukuri-Rāmnieki. 

Lai veicinātu drošu mikromobilitāti, šogad gājēju un velosipēdistu ceļu gar valsts autoceļiem būvniecībai plānoti 4,7 milj. eiro. Šogad tiks uzsākti būvdarbi velo ceļa izveidei A11 autoceļa posmā no Liepājas līdz Bernātiem, tiks izbūvēti gājēju – velosipēdistu ceļi P93 autoceļa posmā no Ānes un Teteles ciematiem līdz Jelgavai, P14 autoceļa posmā no Cēsīm līdz krustojumam uz Līvu ciematu, gar autoceļu P103 Elejā un P76 autoceļa posmā no Salas līdz Jēkabpilij. Tāpat ceļu satiksmes drošības uzlabošanai plānots īstenot vairākus būvprojektus uz valsts autoceļiem, t.sk., uz galvenā autoceļa A6 Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pāternieki), reģionālā autoceļa P37 Pļaviņas (Gostiņi) – Madona – Gulbene un vietējā autoceļa V772 Apšusala – Vilkukrogs mezglā.

2023.gada otrajā pusē plānots pabeigt un ekspluatācijā nodot ceļu būvē pirmo publiskās un privātās partnerības projektu – Ķekavas apvedceļu, kas autovadītājiem dos iespēju samazināt ceļā pavadīto laiku un vienlaikus uzlabos satiksmes drošību. Savukārt citos A7 autoceļa posmos, lai būtiski mazinātu kravas transporta ietekmi uz pilsētvidi Bauskā un Iecavā, plānots uzsākt Bauskas un Iecavas apvedceļu projektēšanu.

Budžetā paredzēts finansējums 139 elektrouzlāžu staciju darbības nodrošināšanai, kas veicinās ilgtspējīgu mobilitāti un nodrošinās iespēju veikt elektroauto uzlādi visā valsts teritorijā.

SM 2023. gada budžetā nozaru attīstībai kopumā plānoti 740,3 milj. eiro, t.sk., 308 milj. eiro ES fondu finansējums. SM prioritātes šim gadam paliek nemainīgas – finansējums paredzēts valsts autoceļu infrastruktūras uzlabošanai, iedzīvotāju mobilitātes vajadzību nodrošināšanai un Rail Baltica projekta īstenošanai.