Ārkārtējā situācija no šodienas izsludināta arī Alūksnes novadā

Saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju, Latvijas valdība otrdien nolēma līdz decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Krievijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām.

Ņemot vērā Krievijas pieņemto lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, valdība nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no šodienas līdz 26.decembrim robežšķērsošanas vietās un vairākos novados.

Ārkārtējā situācija no šodienas tiek izsludināta Alūksnes, Balvu, Ludzas un Augšdaugavas novada teritorijās. Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu no Baltkrievijas puses, Latvijas valdība jau pērn no 11.augusta Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Līdz šim tā vairākkārt pagarināta un patlaban tā pagarināta līdz 10.novembrim.

Tāpat valdība otrdien nolēma slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas-Krievijas robežas robežu uzraudzību.

Robežsardzei arī uzdots veikt pastiprinātu ieceļojošo Krievijas pilsoņu robežpārbaudi.

Valdība arī nolēma Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijai un Valsts drošības dienestam sniegt palīdzību Valsts robežsardzei robežkontroles nodrošināšanā.

Valdības lēmumā arī atrunāti darba samaksas nosacījumi robežas sargāšanā iesaistītajiem iekšlietu resora darbiniekiem, karavīriem un zemessargiem.

Robežsargiem, policistiem un Valsts drošības dienesta amatpersonām, kuras īsteno valdības lēmuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt dienesta pienākumu izpildes laiku virs noteiktā laika. Tāpat viņiem var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku.

Viņiem arī noteiks piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50% apmēram no tiem noteiktās stundas algas likmes.

Par dienesta pienākumu izpildes laiku, piedaloties valdības rīkojuma īstenošanai nepieciešamajos pasākumos, karavīram papildus mēnešalgai izmaksās piemaksu līdz 50% apmēram no viņam noteiktās mēnešalgas. Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju. Arī Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku.

Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensēs to darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, kurš ir zemessargs par laiku, kad viņš iesaistīts robežas sargāšanā. Minētās kompensācijas izmaksa neattiecas uz darba devēju, kas ir valsts budžeta finansēta institūcija.

Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, vai samaksu par darbinieka aizvietošanu atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro apmērā par vienu darba dienu vai 6,25 eiro apmērā par vienu darba stundu, nepārsniedzot normālo darba laiku.

Izdevumus, kas saistīti ar ārkārtējās situācijas izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu finansēs no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma – no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Pēc Krievijas 21.septembrī pieņemtā lēmuma par daļējās mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir karadarbības Ukrainā pastiprināšana, ir novērojams, ka liels skaits Krievijas pilsoņu vēlas izceļot no Krievijas. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka strauji var mainīties situācija arī robežšķērsošanas vietās, kuras izveidotas uz Latvijas un Krievijas robežas, norādījusi Iekšlietu ministrija.

Tāpat, ievērojot Krievijas pilsoņiem noteiktos ieceļošanas Latvijā ierobežojumus, pastāv iespējamība, ka personas mēģinās šķērsot robežu nelikumīgi.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes šodien izplatīto informāciju kopš 19.septembra ieceļošana Latvijā atteikta 57 Krievijas pilsoņiem, bet valstī legāli ieceļoja 2475 Krievijas pilsoņi. Tikmēr no Latvijas izceļoja 2332 kaimiņvalsts pilsoņi.

Iebraukt Latvijā var tikai valdības rīkojumā noteiktās izņēmumu kategorijas. No 19.septembra ieceļošana atteikta 57 Krievijas pilsoņiem, tai skaitā pēdējā diennaktī – deviņiem.

Pamatā ieceļojušie ir Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, ES/EEZ valsts piederīgo ģimenes locekļi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, jūrnieki. 1310 personas ieceļojušas ar uzturēšanās atļaujām, tostarp 894 ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji un 416 personas ar citu ES dalībvalstu izsniegtajām atļaujām.

Kopš 19.septembra Krievijas pilsoņu plūsma uz Latvijas kaimiņvalstīm ir lielāka. Igaunijā ieceļojuši ap 11 000 Krievijas pilsoņu, bet šāda iespēja atteikta 22 personām, savukārt Lietuvā ieceļojuši 11 570, bet tas atteikts 166.

Līdz šim patvērumu pieprasījuši 16 Krievijas pilsoņi. Lielākā daļa kā motivāciju norādījuši Krievijas politikas neatbalstīšanu vai savu vajāšanu, bet divi spiesti lūgt patvērumu Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ. Vienam Krievijas pilsonim izsniegta humānā vīza, jo Latvijā jāapmeklē bēres.

Pēdējais nelikumīgais Latvijas-Krievijas zaļās robežas šķērsošanas gadījums reģistrēts 24.augustā un konkrētajā gadījumā Krievijas pilsonis pēc aizturēšanas pieprasījis patvērumu. Kopumā šogad aizturētas 30 personas par nelikumīgu robežas šķērsošanu.

Latvijas robežsargi arī novērojuši, ka Krievijas robežsargu spēki ir atvilkti dziļāk valsts iekšienē, proti, vietā, kur izbūvēta otra robežas līnija, lai viņi spētu reaģēt uz izejošo pārkāpēju pārtveršanu līdz valsts robežai. Uz šī līnijas ir ierīkotas tehniskās sistēmas un minētais Latvijas robežsardzes ieskatā ir saistīts ar mobilizējamo cilvēku aizplūšanas nepieļaušanu.