Alūksnes novadā pagastus pārvaldīs viena iestāde

No 1.janvāra pagastus Alūksnes novadā pārvalda viena iestāde. Alūksnes novada pašvaldības domes sēdē pieņemts lēmums par jaunas pašvaldības iestādes – Alūksnes novada pagastu apvienības pārvalde – izveidi, kas sāks darbu no šodienas un veiks visu pagastu pārvaldīšanu.

Alūksnes novadā līdz šim bija 13 pagastu pārvaldes un viena pagastu apvienības pārvalde, kas pārvaldīja divus pagastus. No šodienas atsevišķās pagastu pārvaldes vairs nepastāvēs un visu novada pagastu pārvaldību nodrošinās viena iestāde.

Kā norāda pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka, deputāti apstiprināja jaunās iestādes amatu sarakstu – iestādei būs vadītājs, vadītāja vietnieks, lietvedis, personāla speciālists, īpašuma speciālists, jurists – iepirkuma speciālists, ceļu pārraudzības un uzturēšanas darbu organizators, kā arī pagastu teritorijās ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārziņi un saimnieciskie darbinieki, piemēram, apkopēji, autobusu vadītāji skolēnu pārvadājumiem, palīgstrādnieki un citi.

Pērn domes sēdē arī tika amatā iecelti jaunie apvienības pārvaldes vadītāji. Šos amatus ieņems divas no esošajām pagastu pārvalžu vadītājām. Saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis izvērtēja visus pašlaik esošo pagastu pārvalžu vadītājus un domei balsošanai virzīja divas augstāko novērtējumu guvušās pretendentes. Jaunās iestādes vadītājas amatā pārcelšanas kārtībā, 11 deputātiem balsojot par, domes sēdē tika iecelta līdzšinējā Alsviķu pagasta pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze. Savukārt vadītājas vietnieka amatā iecēla līdzšinējo Malienas pagasta pārvaldes vadītāju Svetlanu Prenku-Mihailovu, arī par viņu balsoja 11 deputāti no klātesošajiem 15 deputātiem.

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” balsošana par jaunās iestādes vadītāju un vietnieku notika ar vēlēšanu zīmēm.

Alūksnes novada bibliotēkas pagastos no šodienas veiks klientu apkalpošanas centra funkcijas, kur iedzīvotāji varēs iesniegt iesniegumus, saņemt informāciju, vērsties pēc padoma pašvaldības jautājumos un saņemt arī palīdzību valsts iestāžu pakalpojumu pieprasīšanā. Šādu virzību – bibliotēkas kā klientu apkalpošanas centri iesaka arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Pērn martā ar VARAM atbalstu Pededzes bibliotēkā tika atvērts Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) un tas strādā veiksmīgi. Pašvaldība jau ir iesniegusi VARAM projektus par jaunu VPVKAC izveidi arī citās novada bibliotēkās. Vēl gaidot VARAM lēmumu par atbalstu projektu pieteikumiem, no šodienas bibliotēkas pagastos sāks strādāt kā pašvaldības klientu apkalpošanas punkti.

Pagājušajā gadā 27.oktobra pašvaldības domes sēdē deputāti pieņēma arī lēmumu par atlīdzības palielināšanu Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienībās pagastos – no šodienas visiem Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienību vadītājiem pagastos būs pilna darba slodze un atlīdzība par pilnu slodzi tiks palielināta no 705 eiro uz 850 eiro.

Arī pēc pagastu pārvaldības modeļa maiņas iedzīvotāji tāpat saņems pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus – izglītībā, kultūrā, sportā, būvniecībā, sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, civilstāvokļa aktu reģistrācijā, komunālos pakalpojumus un citus.

Jau patlaban pagastu pārvaldes nesniedz pakalpojumus, to dara attiecīgās pašvaldības iestādes. Pagastu pārvalžu pakļautībā vairs nav arī kultūras nozare – tā kopš šī gada jūlija strādā vienoti kā Alūksnes novada Kultūras centrs ar kultūras darba speciālistiem teritorijās.

Saskaņā ar pagājušā gada 27.oktobra domes sēdes lēmumu arī feldšerpunkti kā struktūrvienības no pagastu pārvalžu padotības pāriet Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes padotībā, vienlaikus turpinot pakalpojuma nodrošināšanu attiecīgajos pagastos. Pagastu pārvaldes nodrošina ceļu uzturēšanu, pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību, skolēnu pārvadājumu organizēšanu.

Pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV) skaidro, ka valstī iedzīvotāju skaita izmaiņu dēļ notiek dažādas strukturālas pārmaiņas, ir notikušas pārmaiņas mežu dienestā, mainījušies banku un valsts iestāžu darbības modeļi. Arī Alūksnes novadā veiktas strukturālas izmaiņas, piemēram, kultūras, muzeju, bibliotēku nozarē.

Domēs priekšsēdētājs atzīst, ka, ieviešot jaunu sistēmu, pastāv bažas. Pašlaik daudzus jautājumus ir iespējams atrisināt attālināti, ja ne elektroniskā vidē, tad telefoniski. “Kopš 2009.gada esam eksperimentējuši ar pagastu pārvaldības modeļiem. Uzskatu, ka nebija pareizi spert soli atpakaļ, kad izveidojām pārvaldes vadītāja amata vietu katrā pārvaldē. Pašlaik saprotam, ka viens cilvēks nevar būt universāls un zinošs visos jautājumos. Tādēļ speram platu soli uz priekšu, veidojot vienu pārvaldi, kur vadošie darbinieki strādās pa nozarēm, savukārt uz vietas pagastos strādās darbinieki, kuri risinās konkrētās lietas – ceļu uzturēšanu, īpašumu apsaimniekošanu,” norāda Adlers.

Viņš piebilst, ka virkne pašvaldību jau ir izveidojušas pārvalžu apvienības, piemēram, Limbažu novadā ir pārvalde astoņiem pagastiem. Pašvaldības par to domā un cenšas efektivizēt darbu. “Esmu pārliecināts, ka šādā pagastu pārvaldības modelī strādājot, panāksim labāku rezultātu,” uzskata Adlers.

Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, 2022.gada 1.jūlijā iedzīvotāju skaits Alūksnes novada pagastos ir samazinājies un nav prognozes tam palielināties. Mazākajā Kalncempju pagastā ir deklarēti 169 iedzīvotāji, lielākajā Alsviķu pagastā – 1267 iedzīvotāji. Tikai divos novada pagastos iedzīvotāju skaits pārsniedz 1000. Divos pagastos deklarēto iedzīvotāju skaits ir no 600 līdz 800, divos pagastos – no 500 līdz 600, trīs pagastos – no 400 līdz 500, četros pagastos – no 300 līdz 400, bet divos pagastos deklarēto iedzīvotāju skaits ir zem 300.

Plānojot pagastu pārvaldības modeļa maiņu, ir uzklausīti esošo pagastu pārvalžu vadītāju viedokļi un priekšlikumi, pašvaldības vadība ir apmeklējusi pagastu pārvaldes uz vietas. Pagastu pārvalžu vadītāji ir pauduši, ka strādājot pašreizējā pārvaldības modelī, pietrūkst zināšanu, kapacitātes, cilvēkresursu, piemēram, par zemju, kustamās mantas izsolēm, iepirkumu jomu un elektronisko iepirkumu sistēmu, juridisko normu pārzināšanu dažādu saimniecisko līgumu slēgšanā un citu. Tādēļ jaunajā pārvaldības modelī būs ne tikai vadītājs un viņa vietnieks, bet arī vairāki speciālisti, kas strādās ar konkrētās jomas jautājumiem, piemēram, lietvedību, personāla lietām, īpašumu jautājumiem, juridiskajiem un iepirkumu jautājumiem, ceļu pārraudzības un uzturēšanas organizēšanu.

Veicot izmaiņas pagastu pārvaldības sistēmā, pašvaldība vēlas vairāk finanses ieguldīt infrastruktūras attīstībā pagastu teritorijās, nevis tās pārvaldošā administratīvā aparāta uzturēšanā. Kopš šī gada sākuma strādājošās divu pagastu apvienības darba gaitā secināts, ka ar kopīgu budžetu ir iespējams paveikt mērķtiecīgākas un jēgpilnākas lietas. Viena pārvaldības iestāde ļaus mērķtiecīgāk plānot budžeta līdzekļus ieguldījumiem infrastruktūrā – jo sadrumstalotāks ir budžets, kā tas bija līdz šim, jo mazākas iespējas to ieguldīt lielākās lietās.