Alūksnē jauns notārs

Kad ilggadējā Alūksnes zvērinātā notāre Mārīte Rateniece devās pelnītā atpūtā, pie pastāvīgi pilsētā esošā notariāta pieradinātie alūksnieši apmeklēja kaimiņnovadu notārus un ilgi gaidīja šīs institūcijas pārstāvniecību Alūksnē. Taču, kad tas beidzot notika, trīs gadu laikā ir nomainījušies divi notāri, un praksi atvēris nākamais. Notāru padome uzsver – tā ir normāla rotācija, un zvērināts notārs Normunds Bodnieks Alūksnē darbu sāk šodien.

“Rotācija ir saskaņota tā, lai ievērotu cilvēku intereses, proti, līdzšinējā zvērinātā notāre Baiba Gabriēle dodas uz nākamo praksi un vietā uz Alūksni nāk strādāt zvērināts notārs Normunds Bodnieks, kurš līdz šim praktizēja Rīgā,” skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektora vietniece Vija Piziča.

Institūcijas pārstāve saprot alūksniešu bažas, jo šeit ilgus gadus strādājusi notāre – alūksniete, pieradinot reģiona cilvēkus pie viena notāra gluži kā ģimenes ārsta, un tas esot saprotami. “Tā būs, ja notārs šeit iedzīvosies un paliks Alūksnē uz pastāvīgu dzīvi, saskatot šeit iespēju dzīvot un attīstīties. Tas nav vienkārši, jo arī šīm valsts amatpersonām ir ģimenes un to piesaiste konkrētajā vietā, tādēļ nekad nevar zināt, kāds būs viņu lēmums. Līdzšinējiem notāriem tas neizdevās, viņi uz darbu Alūksnē braukāja no savām dzīvesvietām citviet. Tāpat sapratu, ka Alūksnē bija grūti atrast darbiniekus – notāra palīgus, kas atvieglo notariāta darba rutīnu. Ja notārs ir viens, tad paveicamā darba apjoms ir atbilstošs. Pie tam, tagad, valsts noteikto ekonomisko sankciju laikā, katra notariāta sagatavotā lieta iziet sankciju kontroli, kas tās sagatavošanas procesu palēnina. Tas ir valsts ieguldījums Ukrainas atbalstam, un ar to ir jārēķinās,” stāsta V. Piziča. Protams, viņa norāda, ka ir lietas, kas zvērinātam notāram jānokārto noteiktā termiņā, piemēram, mantojuma, laulības šķiršanas lietas un citas. “Gandrīz neviena notariālā darbība nav dabūjama gatava “šodien uz pusdienslaiku”,” uzsver V. Piziča.

Ja nav klātienē, ir – tiešsaistē

Tāpat speciālistiem, kurš ierodas praktizēt reģionos, bieži vien mēdz būt grūtības atrast dzīvojamo platību. “Ir pašvaldības, kas šādos gadījumos izrāda iniciatīvu, vēl pirms zvērināta notāra eksāmena ierodoties pie kandidāta un viņu uzrunājot. Tā, piemēram, darīja Valkas un Smiltenes pašvaldības, un kandidāts tā sajūtas vajadzīgs un gaidīts,” stāsta V. Piziča, uzsverot, ka jebkurā gadījumā notariāta mērķis ir būt pēc iespējas pieejamākam iedzīvotājiem, un šis mērķis tiek iespēju robežās realizēts.

Ja tas nav iespējams, notariāta pakalpojumi jau labu laiku pieejami tiešsaistē, kur iedzīvotājs no jebkuras vietas Latvijā var izraudzīties jebkuru Latvijas notāru, komunicējot ar viņu onlainā. “Ja cilvēks vēlas notāres Daces Elksnes pakalpojumus, kura pie jums jau ir strādājusi – lūdzu, ja Baibas Gabriēles, kas arī praktizēja Alūksnē – lūdzu. Tā kā iedzīvotāji nav atstāti bez pakalpojuma,” uzsver Zvērinātu notāru padomes pārstāve.

Notāru skaits ir ierobežots

Jautāta, vai Latvijā ir pietiekami zvērinātu notāru, V. Piziča skaidro, ka Latvijā notāru skaits ir ierobežots. “Tas nozīmē, ka attiecībā uz notāru skaitu darbojas numerus clausus princips. Tas atvieglo profesijas un notariālo darbību kontroli, jo valsts ir tā, kas notāriem ir uzticējusi veikt notariālās darbības. Ja notariātā nepastāvētu numerus clausus princips, tad klienti nebūtu pasargāti no notāriem, kuri sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus un kurus lielā skaita dēļ nebūtu iespējams pārbaudīt. Tāpat šī principa atcelšanas gadījumā tiktu veicināta notāru koncentrācija lielākajās pilsētās, kurās var iegūt lielākus ienākumus, un notāru deficīts mazākās pilsētās,” skaidro V. Piziča.

Viņa vērš uzmanību uz to, ka zvērinātam notāram ir jābūt augstākās kvalifikācijas juristam visās jomās, kas skar notāra amata pienākumu izpildi, tādēļ valsts notāra amata pretendentiem ir izvirzījusi augstas prasības: vismaz 25 gadu vecums; augstākā juridiskā izglītība – maģistra grāds tiesību zinātnē; valsts valodas zināšanas; iepriekšēja darba pieredze jurista amatā (notāra palīga, tiesneša, advokāta, tiesu izpildītāja vai kādā citā juridiskajā profesijā); zināšanu un spēju apliecināšana notāru eksāmenā.