REKLĀMA
Šobrīd daudz tiek runāts par tā saucamo Zaļo kursu. Gribot vainegribot, bet mēs ar to saskaramies, neskatoties uz to, ka tasnosacīti sadārdzina mūsu ikdienu. Piemēram, ir parādījusiesdzērienu taras piemaksa, kas stimulē mūs neizmest iepakojumuun nodot to taromātā. Drīzumā ir gaidāmas izmaiņas arī apģērbudepozīta sistēmā. Tomēr tas nerisina visas sabiedrības problēmassaistībā ar Zaļo kursu, jo galvenās problēmas ir divas: (1) pārprodukcija un (2) vides piesārņojums.
No tā izriet, ka galvenā problēma ir sabiedrības patērētāju kults. Piemēram, aplūkosim elektronikas patēriņu. Viens no kultaviedtālruņu ražotājiem – Apple gadā izlaiž divus līdz četrusjaunus modeļus. Neskatoties uz to, ka jaunākās iekārtas nav būtiski atšķirīgākas no iepriekšējiem savā veiktspējā, simboliskais preču patēriņš burtiski spiež mūs iegādāties arvienjaunu un jaunu iekārtu. Neskatoties uz to, ka katrā Latvijaspilsētā ir pieejams iphone remonts, mēs pat neaizdomājamiespar tā remontēšanu. Tieši otrādi, esam gatavi atbrīvoties no morāli nenovecojušas iekārtas un jau emocionāli gaidām jaunuiekārtu. Tas arī saprotams – visa mārketinga mašinērija strādā uzto, lai viecinātu šo patēriņu.
Ja mēs uz kādu brīdi apstātos un aizdomātos – cik daudz vērtīguresursu tiek izmantots viena viedtālruņa ražošanā? Katra šādaierīce satur lai arī nedaudz, bet tomēr dārgmetālus. Akumulatoraražošanā tiek izrakts dažādu rūdu apjoms, kas pārsniedztūkstošiem reižu tā svaru. Rezultātā, neskatoties uz to, ka modernās tehnoloģijas šķietami samazina dabas piesārņojumu, taromāti mums nepalīdz, jo simboliskais preču patēriņš to tiešiveicina. Tādēļ, lai mēs patiesi sāktu virzīties uz Zaļo kursu, būtujāsāk ar ko citu – ar mūsu pašu ikdienas un paradumu maiņu. Tas viss kopumā padarītu mūsu Zemi “zaļāku”.
Raksts tapis sadarbībā ar digitālā mārketinga aģentūru Zīle
