Nekas jau nemainās

Tā, gadam iesākoties, gan labā, gan sliktā nozīmē dzirdu sakām ne no viena vien. Šoreiz – par labo. Nekas nemainīsies arī tiem mūsu laikraksta lasītājiem, kuri nu jau vairāku gadu garumā ieraduši pēc laikraksta abonementa iegriezties Alūksnes novada Sabiedrības centrā, Dārza ielā 8a. Arī turpmāk tur jūs gaidīšu ik pirmdienu no pulksten 10.00 līdz 12.00 un ik trešdienu no pulksten 12.00 līdz 14.00.

Sākoties jaunam gadam, gribas pateikt paldies visiem, kuri šo priekšrocību – abonēt avīzi bez komisijas maksas pilsētas centrā – izmanto. Daudzi no jums šo gadu laikā nu jau kļuvuši par labiem paziņām, kurus pazīstu ne vien pēc vārda, bet nereti atceros pat avīzes piegādes adresi, izrakstot abonēšanas kvīti. Vienmēr priecājos satikt ikmēneša abonentus Astrīdu Garo, Stefāniju Eisleri, Dzintru Kazaku, Zaigu Ķauķi, Marutu Blūmu un citus, kuri iegriežoties gandrīz vienmēr iesaka tēmu laikrakstam vai ar mani apspriež kādu sasāpējušu problēmu. Dzintra Brigita Nosenko abonēt “Alūksnes un Malienas Ziņas” ik mēnesi brauc no blakusnovada Litenes un arīdzan pastāsta kādu jaunumu, bet Vera Ustinova – no Jaunannas. Skaidrīte Sorokina no Pededzes, Jānis Cerbulis no Alūksnes, Ivars Pepernieks no Malienas un citi ieraduši abonēt reizi trīs mēnešos. Allaž priecājos par alūksnieša Jāņa Priedes “līdzpaņemto” humora devu, kas to dienu noteikti dara gaišāku.

Lai arī sastopu retāk, bet atpazīstu arī ilggadējos sešu mēnešu abonentus – Ēriku Avanu, Viju Puzuli, Uldi Tiltiņu, Rūtu Cukuru, Veltu Zālīti, kā arī citus. Veiksmes un laba vēlējumus visam redakcijas kolektīvam saņēmu no tiem mūsu lasītājiem, kuri avīzi izraksta uzreiz visam gadam – Jautras Tatjanas Poļakas, Māras Grigules, Sintijas Zariņas un vēl, un vēl. Paldies jums! Neviltots prieks ir arī tad, kad pie manis, lai abonētu avīzi, iegriežas mūsu bijušie darbinieki – Daina Siņeļņikova un Jānis Bondars.

Diemžēl skumji, kad laikraksta slejās sludinājumu sadaļā “Aizsaulē” pēdējo reizi izlasām to mūsu ilggadējo abonentu vārdus, kuri aizgājuši mūžībā. Mums pietrūks viņu visu – trapenietes Vovejas Jencītes, annenietes Guntas Dunces, alūksniešu Kārļa Zēmeļa, Vijas Ozoliņas, Ainas Bēteres un citu, Jāņa Ratenieka viedokļa, kuru, lai arī ne vienmēr glaimojošu, viņš mēdza dedzīgi izteikt, piezvanot uz redakciju.

Strādājot novada Sabiedrības centrā, priecājos, ka tikpat kā par savējo, veiksmīgi sadarbojoties, esmu kļuvusi Alūksnes Invalīdu, astmas un senioru biedrību biedriem. Šo gadu laikā tuvāk iepazinu Alūksnē dzīvojošos ukraiņus. Tas viss, pateicoties Alūksnes nevalstisko organizāciju centra vadītājai Dzintrai Zvejniecei, kura laipni atvēlējusi mums telpas, un viņas koleģēm Diānai Lozko un Indrai Levanei, kuras pirmdienās un trešdienās mani vienmēr sagaida ar laipnu smaidu. No sirds vēlu, lai veiksmīgs jums visiem Jaunais gads!