Mācāmies dot otru iespēju atkritumiem

Ar katru gadu sadzīves atkritumu daudzums pieaug. Tos apglabā atkritumu poligonos, taču minētais process videi ir kaitīgs. Līdz ar to ir nepieciešama atkritumu šķirošana un pārstrāde, jo tā ir dabai draudzīga – tiek taupīti dabas resursi, netiek piesārņota apkārtējā vide.

Nešķirotie atkritumi kļūs arvien dārgāki

“Apsaimniekojamais atkritumu daudzums katru gadu kļūst arvien lielāks. Lai arī to apsaimniekošana Eiropas Savienībā pēdējās desmitgadēs ievērojami uzlabojusies, vairāk nekā ceturto daļu no sadzīves atkritumiem joprojām apglabā poligonos un mazāk kā pusi pārstrādā vai kompostē. Paredzēts, ka 2035. gadā valstī poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums būs tikai 10 % no kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzuma,” kopējo ainu globālā mērogā ieskicē SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

Pēc ES normatīvajiem aktiem ar katru gadu sadzīves nešķirotie atkritumi kļūs arvien dārgāki. 2023. gadā Dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu apglabāšanu būs 95 eiro par tonnu, šogad ir 60 eiro par tonnu. “Uzņēmums “Pilsētvides serviss” vienmēr domā par ilgtspējīgu attīstību un šogad jo īpaši. Paralēli ikdienas darbiem esmu iestājies Kembridžas Universitātē, programmā, kas tieši paredzēta padziļinātai izpratnei par ilgtspējas un aprites ekonomikas ieviešanu ne tikai uzņēmumos, bet arī partneros, ar ko uzņēmums strādā. Līdz ar to varēsim palīdzēt un konsultēt mūsu sadarbības partnerus un pašvaldības, kurās strādājam,” atklāj J. Ugors.

Šķirot vairāk, rūpīgāk, taupīgāk

Viņš akcentē – visiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, tai skaitā “Pilsētvides servisam””, jāveido arvien vairāk atkritumu šķirošanas vietu jāmudina un jāizglīto iedzīvotāji šķirot pēc iespējas vairāk, rūpīgāk un aktīvāk. Tomēr aktuāla problēma ir liels sadzīves atkritumu piemaisījums dalītajos atkritumos, kas savukārt rada problēmas nodot šos dalīti vāktos atkritumus nodot otrreizējai pārstrādei.

“Šodien vairs nepietiek tikai ar plastmasas, papīra un kartona, metāla, stikla un cita iepakojuma šķirošanu. Ņemot vērā, ka no sadzīves atkritumiem gandrīz puse ir bioloģiski noārdāmi, ļoti svarīgi ir tos savākt atsevišķi un dot “otru dzīvi”. Bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) dalītā vākšana, tāpat atkritumu šķirošana (papīrs, PET un stikls) ir izdevīga, jo samazina sadzīves atkritumu daudzuma izvešanas maksu, savukārt, kompostējot BNA savā privātajā teritorijā, par to nav jāmaksā vispār,” uzsver J. Ugors.

Izglītot no mazotnes

2023. gadā visā Latvijā ir jānodrošina un jāievieš bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) apsaimniekošana. Šobrīd Vides attīstības un reģionālās aizsardzības ministrijā notiek diskusijas par to, ka BNA apsaimniekošanas tarifam jābūt par 30 % zemākam nekā sadzīves atkritumiem. Tas varētu iedzīvotājus motivēt vākt/nodot arī šos atkritumus. Tomēr pēc apsaimniekošanas uzņēmumu aprēķiniem ne vienmēr šāds zemāks tarifs ir iespējams (degviela, cilvēkresursi, apkalpošana, apkalpojamās teritorijas platība, izvešanas biežums pēc Ministru kabineta noteikumiem utt.)

“Pašlaik “Pilsētvides serviss” aktīvi strādā pie idejām, kā arvien vairāk klientus mudināt šķirot atkritumus, kā viņiem likt aizdomāties par otrreiz lietojamu priekšmetu izmantošanu sadzīvē. Mēs uzskatām, ka jau no mazotnes gan ģimenē gan bērnudārzos un skolās ir iespējams stāstīt, mācīt par atkritumu šķirošanu, lai mēs paši varētu arvien ilgāk dzīvot pēc iespējas tīrākā un sakoptākā vidē,” saka J. Ugors.

Rīko akcijas

Kopā ar sadarbības partneriem tiek rīkotas dažādas akcijas, piemēram, bateriju vākšana un makulatūras akcija. Savukārt tekstila izstrādājumi (palagi, spilveni, segas u. tml.) tiek nodoti dzīvnieku patversmēm. Šogad janvārī un februārī realizēs uzņēmuma iniciatīvu izglītības iestādēs. Telpās tiks izvietoti dalīti šķiroto atkritumu konteineri no otrreiz pārstrādā kartona (papīram, stiklam un plastmasai).

J. Ugors atgādina, ka Alūksnes Eko laukumā klienti var nodot nolietotas elektropreces, lielgabarīta atkritumus, dažāda veida koksnes atlikumus (piemēram, logu rāmjus, mēbeļu daļas u. tml.), riepas, baterijas, spuldzes. Tas ir viens no svarīgākajiem klientu ilgtspējīgas domāšanas momentiem – neizmest, bet dot iespēju uzņēmumam pārstrādāt šīs lietas.

Šobrīd Latvijā ir 10 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas poligoni. Alūksnes novada iedzīvotāju sadzīves atkritumus nogādā poligonā “Kaudzītes” Litenes pagastā. Tomēr valstiskas reformas rezultātā ir paredzēts, ka Latvijā būs pieci poligoni, jeb atkritumu apsaimniekošanas reģioni, kas spēs darboties rentabli. Šī arī zināmā mērā ir valstiska ilgtspējīgas apsaimniekošanas stratēģija.

Zaļo laukumu – katrā pašvaldībā

SIA “Pilsētvides serviss” priecājas par Alūksnes novada pašvaldības lēmumu izveidot bioloģiski noārdāmo atkritumu jeb Zaļā laukuma izveidošanu Alūksnē. Šāds laukums pēc likumdošanas būs nepieciešams katrā pašvaldībā, lai iedzīvotājiem būtu iespēja nodot bioatkritumus.

No 2025. gada Lavijā būs jāievieš iespēja vākt un nodot tekstila izstrādājumus. SIA “Pilsētvides serviss” izskata iespēju un strādā pie tā, lai varētu izveidot tekstila pieņemšanas punktus.”Ņemot vērā problēmas un neatrisināto jautājumu ar savākto tekstilizstrādājumu pārstrādi Latvijā, kā arī kopumā nodoto tekstilizstrādājumu apjomi nav tik lieli, tad mēs visdrīzāk testa režīmā izvietosim šādus konteinerus vai akcijas veidā mēģināsim iedzīvotājiem dot iespēju nodot tekstila izstrādājumus. Tad arī varēsim analizēt nodoto apjomu un kvalitāti.

Otrā dzīve – arī bioloģiskajiem atkritumiem

Otro dzīvi var dot arī bioloģiskajiem atkritumiem un pērn Alūksnes pievārtē Alsviķu pagasta “Iztekās”, realizējot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu, izveidots bioloģiski noārdāmo dārzu un parku atkritumu kompostēšanas laukums 3000 kvadrātmetru platībā. Kā stāsta projekta vadītāja Una Tetere – Teterovska, vienlaikus tajā tiks attīstīta šo atkritumu pārstrāde un veicināta to vairākkārtēja izmantošana. Izbūvējot atbilstošu infrastruktūru, kurā nodrošināta bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana, palielināsies atkritumu atkārtotas izmantošanas apjomi, tos atgriežot videi noderīgā veidā, un kopumā samazināsies nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms novadā. “Kompostēšanas tehnoloģija ir videi piemērotākā un arī ilgtspējīgākā zaļo un dārza atkritumu apsaimniekošanas metode. Kompostēšanas slaukumi ir videi droši, to apkārtnē nav jūtamas smakas un tie nerada neērtības apkaimes iedzīvotājiem,” akcentē U. Tetere – Teterovska.

Atbilstoši Valsts vides dienesta izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un projektēšanas uzdevumam, laukumam izveidots ūdensnecaurlaidīgs segums, kas noturīgs pret tajā izmantoto mehānismu un transporta radīto slodzi, kā arī nepieļaus gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņošanu. Teritorija ir gan izgaismota, gan ierobežota ar sētu, lai kontrolētu atkritumu apjomu un ierobežotu patvaļīgu iekļūšanu. Papildus laukuma izbūvei iegādāts jauns šķeldotājs zaru koksnes sasmalcināšanai. Sasmalcināta koksne vieglāk pakļaujas bioloģisko procesu ietekmei un ātrāk tiek pārvērsta kompostā.

Plāno akcijas iedzīvotājiem

Uz jauno laukumu nogādās bioloģiskos atkritumus, kas radušies pēc sakopšanas darbiem, ko veic Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Spodra” – parku bioloģiskos atkritumus, zāli pēc pilsētvides zālienu uzkopšanas, kā arī dalītos savāktos zaļos un dārza atkritumus no SIA “Pilsētvides serviss”, kas līguma ietvaros veic atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā. Sadarbībā ar “Pilsētvides servisu” nākotnē plānotas akcijas iedzīvotājiem, kad Spodrības nedēļas laikā, sakārtojot piemājas zaļo zonu, varēs nodot pārstrādei koku zarus, pērnās lapas vai nopļauto zāli.

Kompostēšanas process paredzēts ne ilgāk kā trīs gadus līdz galaprodukta iegūšanai. Kompostēšanas laukumā plānots novietot pārstrādei aptuveni 590 tonnu zaļo un dārza atkritumu gadā, iegūstot apmēram 290 tonnas komposta. Iegūto kompostu pakāpeniski izlietos augsnes bagātināšanai pilsētas apstādījumos.

U. Tetere – Teterovska piebilst, ka šajā laukumā netiks ievesti pārtikas atkritumi vai šķirotie dārza atkritumi ar piejaukumiem. Dārzu un parku bioloģiskie noārdāmie atkritumi ir vecie augi un puķes, nopļauta zāle (bez augsnes un citiem piemaisījumiem, koku lapas un zariņi (Līdz 3 cm diametrā). Tā kā iegādāta šķeldošanas tehnika, tad zaru pārstrādi varēs veikt lielāka izmēra koksnei.

Svētku eglītes – šķeldā

Jauno šķeldotāju pašvaldības aģentūra “Spodra” šogad jau izmantojusi, pārstrādājot eglītes, ar ko iedzīvotāji rotājuši savas mājas svētku laikā. Pašvaldības aģentūras “Spodra” direktors Jānis Pūpols gan teic, ka gaidīta lielāka iedzīvotāju atsaucība.

“Eglīšu pie daudzdzīvokļu mājām bija maz – pa trim, piecām, septiņām. Iznākums nav liels – varbūt puskubs, divi kubi šķeldas sanāk. Bet tas ir darbietilpīgs process braukt pie mājām, katru reizi ieslēgt aparātu un sašķeldot divas, trīs eglītes. Secinājām, ka tās vieglāk savākt smagajā mašīnā, aizvest vienā vietā vienkopus un sašķeldot. Bet no kļūdām mācās, un, domāju, līdzīgas akcijas turpināsim,” saka J. Pūpols.

Viņš atzīst – ir labi kompostam pielikt kādu šķeldu, tad tas izdodas labāks nekā kompostējot tikai lapas un pļautu zāli, jo koksne iedod skābekli un materiāls labāk pārstrādājas.

J. Pūpols arī rosina privātmāju iedzīvotājus savos dārzos veidot komposta kastes. “Novācot rudenī dārzu, zaļos atkritumus vedam prom, bet tajā pašā laikā ejam uz veikalu, pērkam minerālmēslus un neiedomājamies, ka savus ogu krūmus, mazdārziņu varam mēslot ar to, kas palicis pāri pašu dārzā. Protams, ir jāmeklē informācija, kā kompostu gatavot. Zinu, ka Alūksnē daudzi to dara. Protams, vajag klāt arī mikroelementus, bet trūdvielas ir labas,” teic J. Pūpols, mudinot iedzīvotājus domāt par augsnes uzlabošanu.

Šķirošanas kultūra jāmācās

Alūksnes novada iedzīvotāju sadzīves atkritumi nonāk poligonā “Kaudzītes” Gulbenes novada Litenes pagastā. “Mēs atvesto sadalām pa reizinātājiem – kartons, makulatūra, plastmasa, skārda bundžas, citi metāli, vēl viena frakcija, ko savāc atsevišķi, ir stikla iepakojums – pudeles,” SIA “AP Kaudzītes” valdes loceklis Ģirts Kuplais.

Runājot par atkritumu šķirošanas kultūru, viņš vērtē, ka vislabāk ar to veicas Gulbenē, bet uz to iets, aktīvi uzrunājot iedzīvotājus un arī slēdzot šķirošanas konteinerus, lai iedzīvotāji tajos nemestu citus sadzīves atkritumus, kas gan ir problēma visā Latvijā. Ģ. Kuplais uzskata – iedzīvotāji vairāk jāinformē, jābūt pieejamiem šķirošanas konteineriem, Eko laukumiem jāstrādā ne tikai formāli, bet reāli, lai iedzīvotājs, braucot no vai uz darbu, nobraukt gar laukumu un izmest otrreizējās izejvielas, ko sašķirojis. “Atkritumu šķirošana kļūst arvien aktuālāka. Drīz būs obligāts pienākums šķirot bioloģiskos atkritumus, bet dzīve mainīsies pēc depozītsistēmas ieviešanas, kas sāks darboties februārī pie veikaliem. Tajā pašā laikā apritē ir ļoti daudz pudeļu, iepakojuma, kas nav marķēts ar depozītsistēmas apzīmējumiem, un pudeles, uz kurām nav šī apzīmējuma, kameras neņems pretī, jo par tām nebūs samaksāts depozīts, pērkot dzērienu. Līdz ar to vēl kādu laiku, kamēr apsaimniekos tirgū esošo un to kas uzkrājies, tāpat vēl būs daudz ko šķirot un nodot pārstrādāt, ir daudz iepakojuma veikalos, ko nevar pārstrādāt un tas ir ļoti nepareizi. Katra konfekte “Vētrasputns” ir iepakota folijpapīrā, kuru nevar pārstrādāt. Viena lieta ir dizains, svarīgi, cik ilgi produkts uzglabājas iepakojumā, bet visu laiku tā nevarēs būt. Prasības būs lielākas un 2035. gadā varēs noglabāt tikai 10 % no saražotajiem atkritumiem, tā kā jau šodien jādomā par iepakojuma veidu un tā šķirošanu,” uz pārdomām rosina Ģ. Kuplais.

Apmierināti par iespēju

Jau astoņus gadus Apē darbojas SIA “ZAAO” Eko laukums, kurā bez maksas pieņem atkritumus, kas derīgi otrreizējai pārstrādei – papīru un kartonu, dzērienu kartona iepakojumu (tetrapakas un elopakas), polietilēna plēves, PET dzērienu pudeles, sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasas iepakojumu, pudeļu un burku stiklu, logu stiklu, sadzīves metāla priekšmetus, sadzīves elektriskās un elektroniskās iekārtas, kā arī sadzīves bīstamos atkritumus. Par samaksu Eko laukumā var nodot arī nestandarta atkritumus – lielgabarīta atkritumus, tīrus un jauktus celtniecības atkritumus, zaļos, kompostējamos atkritumus.

Juris Soveiko, kurš strādā laukumā, stāsta, ka iedzīvotāji ir ļoti apmierināti par šo iespēju, jo līdz ar to tik ātri nepildās atkritumu konteineri mājās. “Ja to visu bērtu savos konteineros, tie ātri būtu pilni un līdz ar to būtu lielākas izmaksas par konteineru tukšošanu. Cilvēki ir patiešām atsaucīgi, daudz ved sadzīves elektroniku. Kur tad liks to televizoru? Ir labi, ka var atvest uz laukumu, tikai pašiem jāatgādā,” saka J. Soveiko un piebilst, ka dažreiz arī izpalīdz senioriem, kuriem pašiem nav transporta, lai nogādātu atkritumus Eko laukumā.

Viņš atzīst, ka iedzīvotājus nodot atkritumus stimulē arī dažādas SIA “ZAAO” rīkotās akcijas, jo to dalībniekiem pēc tam ir iespēja piedalīties balvu izlozē.

Laiks vērtību pārvērtēšanai
Līga Kandele, viena no “Brīvbodes” organizatorēm:
“”Brīvbode” Alūksnē darbojas jau trīs gadus. Tā ir vieta, kur senāk saimniecībā labi kalpojušām lietām, kas gatavas vēl ilgi būt noderīgas, mēs varam dot iespēju atrast jaunas mājas, vai arī vieta, kur iespējams ar dzīves pieredzi un rekomendāciju iegūt sev sen tik ļoti kārotu lietu. Tie ir apģērbi, apavi, citas lietas, kam dodam otro iespēju vai, kā es saku, ievadām jaunā līmenī. Mani visvairāk uzrunā audumi, apģērbi, tekstils, no kuriem ar lielu aizrautību šuju jaunas lietas – kleitas, cepures, tik aktuālos iepirkuma maisiņus un somas un vēl daudz ko citu. Esmu meklējusi padomus interneta dzīlēs un pati izvēlējusies pārstrādei dabīgos materiālus – linu, kokvilnu, zīdu, šuju kreklkleitas. Ja tas ir kāds gana nonēsāts apģērba gabals, kas formu ir zaudējis, bet materiāls ir labs un stingrs, kādēļ tam nedot “otro dzīvi”? Šuju arī cepures – beretes, turbānus, ko izrādījām “Brīvbodēs” un citos izbraukumos. Šie materiāli ir pievilcīgi un pateicīgi pārstrādei, tādēļ ir vērts dot tiem otru iespēju priecēt citādākā formā.
Manuprāt, šis ir laiks, kad cilvēki sākuši pārvērtēt vērtības, radies jauns tirgošanās veids tiešsaistē, ne tikai interneta veikali, bet arī veikali tirgo savas preces un ir lietas, ko var pārdot arī individuāli.
Izvērtējot dzīves vērtības, daudzi vieglāk spēj atdot lietas, saprotot, ka tik daudz to nemaz nav vajadzīgs. Taču ir arī cilvēki, kuri joprojām nevar atvadīties no kādreiz iegādātiem dārgiem tērpiem, bet tā ir katra paša izvēle. Ja runājam par “otrās dzīves” došanu kādai lietai, esam kļuvuši radošāki. Kopš laikiem, kad pirka visu pēc kārtas, daudzām dāmām mājās ir šujmašīnas, kas nav kustinātas, bet tagad tām rasts pielietojums. “Brīvbodes” ietvaros drīzumā ir iecere rīkot nelielas šūšanas nodarbības. Ja kāda dāma vēlas atsākt šūšanu, bet īsti nav drosmes, tās būs domātas viņām.”
Attēlā: Līgai mugurā kleita, kas šūta no diviem vīriešu krekliem. Cepure šūta no mēteļa apkakles, matu gumiju šūšanai izmantotas blūzes. Matu gumijas Līga šuj arī no vīriešu zīda kaklasaitēm.

Jāmeklē ilglaicīgi risinājumi
Inese Ločmele, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolotāja:
“Šobrīd pasaulē attīstās dažādas kustības, piemēram, minimālisms – iestājas pret nekvalitatīvām, lētām precēm, kuru kalpošanas laiks ir īss. Tad “Zero waste “ – bezatlikumu dzīvesveids – praktiska, taupīga iegādāto lietu atkārtota izmantošana, cenšoties šķirot un samazināt izsviesto mantu daudzumu līdz minimumam, un preču iegādāšanās bez iepakojuma.
Atkritumu apjomu var samazināt, radot pārmaiņas preces ražošanā – veidot mazāk atkritumu no iepakojuma, kā arī paildzināt preces mūžu, jo mūsdienās 10 konfektes ieliek polimēra pamatnē, tad to – kartona kastītē un vēl apvāko ar plēves materiālu. Šobrīd pārdošanā ir ļoti daudz nekvalitatīvu, īslaicīgi lietojamu preču – sadzīves priekšmetu, rotaļlietu, kam ir ļoti īss kalpošanas laiks. Iepakojumam būtu jābūt atkārtoti lietojamam vai otrreiz pārstrādājamam.
Noteikti ieteiktu piedomāt par racionālu iepirkšanos – mainot iepirkšanās paradumus – uz veikalu doties retāk un ar sarakstu, jo šobrīd cilvēki pērk ļoti daudz nevajadzīgu preču. Iemeslu raksturo teiciens “Jo labāk dzīvojam, jo vairāk pērkam”. Līdz ar to liela daļa pārtikas netiek izlietota, tā tiek izmesta.
Atkritumu apsaimniekošanā jāmeklē risinājumi, kuri nav īslaicīgi – jārēķinās kā tas ietekmēs iedzīvotājus, kultūrvidi (ainavu),bioloģisko daudzveidību, augsni, ūdeni, gaisu un citām ar vidi saistītām jomām. Atkritumu apsaimniekošanā jāiegulda plašs izskaidrošanas darbs iedzīvotāju vidū, jo, ja šķirotie atkritumi nenonāk otrreizējā pārstrādē, tad šķirošana zaudē jēgu. Iedzīvotājam ir jābūt informācijai, kur atkritumi nonāks un kas ar tiem notiks, ja tos šķirojam. Jāņem vērā, ka cilvēku pārliecināšana un viņu uzvedības maiņa ir ilgstošs process. Nepietiek tikai skolā mācīt vides izglītību, jo izpratnei jāveidojas katrā ģimenē, katrā cilvēkā.
Kopumā var teikt, ka lielai daļai iedzīvotāju attieksme šķirošanu tomēr ir negatīva. Ja nav izpratnes par to, ka visi atkritumi ir pašu cilvēku radīti un veido ietekmi uz mūsu kopējo dzīves telpu, ir grūti mainīt cilvēka uzvedību.
Nav jūtama sadarbība valstiskā un vietējā līmenī, ražotāju un patērētāju līmenī. Tomēr jebkura attīstība atkritumu apsaimniekošanā ir jāvērtē pozitīvi, vienlaikus saprotot, ka mēs vēl esam tālu no modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Cilvēkam jāsaņem saprotama informācija, cik izdevīgi ir pārstrādāt iepakojumu, ko tas mainīs katra cilvēka dzīvē. Bet otrreizējā pārstrāde ir dārga, vai mēs esam gatavi par to maksāt?”

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta “Mācāmies dot otru iespēju atkritumiem” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.