Reklāma

Ieviešot jauno mācību saturu, mācās kopā

LAIKĀ, KAD VĒL VARĒJA MĀCĪTIES KLĀTIENĒ. 4. un 9. klases sadarbības stunda Alūksnes novada vidusskolā 2019./2020. mācību gadā. Foto: Sanita Čibala

Pēc cerīgā mācību gada sākuma, kad skolēni pēc attālinātās mācīšanās atkal atgriezās skolās, tajās pēc rudens brīvlaika atkal ieildzis klusums. Koronavīrusa izraisītā pandēmija ir liels pārbaudījums visiem, bet jo īpaši izglītības sistēmai, kad skolēni nevar mācīties klātienē. Taču jaunā mācību satura ieviešana nav atcelta. No 2020. gada 1. septembra Latvijas skolās pakāpeniski sāka ieviest mācību saturu un pieeju atbilstoši jauniem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem. Arī Alūksnes novada pedagogiem šajā laikā nācies saskarties ar virkni izaicinājumu.

Ierobežojumi traucē mācību procesam

“Pēc jaunā mācību satura šajā mācību gadā mācās 1., 2., 4., 5., 7., 8., 10., 11. klase. Pēc vecā standarta izglītību turpina iegūt 3., 6., 9. klase. Nākamajā mācību gadā pilna pāreja uz to notiks visām klasēm. Būtiskākais jaunā satura ieviešanā, manuprāt, ir tas, ka mēs mācāmies visi kopā – ne tikai skolēni, bet arī skolotāji mācās līdzi bērniem, jo turpinās pārejas periods, kamēr saturu pilnībā iedzīvinās,” saka Alūksnes novada izglītības pārvaldes metodiķe Silva Zariņa.

Viņa atzīst, ka ar “Covid-19” saistītie ierobežojumi ir būtisks traucēklis mācību procesam, kas ir nepieciešams jaunā satura ieviešanā, jo pietūkst sadarbības. Ir jāsadarbojas klasei ar klasi, jāstrādā daudz praktisko darbu. Šobrīd skolās ir noteikta klašu sistēma, kad bērni nestaigā pa kabinetiem, līdz ar to skolotājiem ir grūtāk ar materiālu piegādi uz konkrēto klasi. Jāstrādā atbilstoši noteikumiem, lai plūsmas nekrustotos, un tas pamatīgi apgrūtina mācību darbu.

Silva Zariņa

Skolotājiem, kurus šajā darbā vada sirds aicinājums, ir vieglāk ieviest pārmaiņas.”

S. Zariņa

Akcents – uz pašvadītu mācīšanos

Liels akcents likts uz pašvadītu mācīšanos, kas ir viena no kompetenču pieejas galvenajām iezīmēm. Skolēniem ir jāmācās saplānot savu laiku – kas dienā jāpaveic, cik ir tiešsaistes stundu, savlaicīgi jāpieslēdzas stundai, jāsagatavo nepieciešamais darbam, jāplāno, kā paveikt uzdevumu. Ne visi apzinīgi 40 minūtēs vai divu stundu blokā paveic to, ko skolotājs ir ieteicis izpildīt. Katrai skolai ir izstrādāta sava kārtība, līdz cikiem bērni iesūta darbus, līdz cikiem tos ieliek dienasgrāmatā. Pašvadīta mācīšanās stiprināta visu pagājušo mācību gadu un turpināsies arī tagad.

“21. gadsimta iezīme ir mācīšanās kopā – mācās skolotājs no skolotāja, skolotājs no bērna, bērns – no skolotāja, šajā procesā ir iesaistīti arī vecāki. Pagājušajā gadā, īpaši sākumskolas posmā, bērniem bija vajadzīgs vecāku atbalsts. Arī viņi kļuva savā ziņā par skolotājiem, klausījās tiešsaistes stundas, sekoja līdzi, lai pēc tam bērnam varētu papildus skaidrot, palīdzēt izpildīt uzdevumus. Tas ir milzīgs darbs visiem,” teic S. Zariņa.

Jāmaina domāšana

Viņa uzsver, ka jaunais saturs ir atbildīgs uzdevums katrai skolai, darbs skolas vadības komandai, pedagogu vēlmei pielāgoties jaunajam procesam, jo bija radikāli jāmaina sava domāšana. Skolotājiem, kurus šajā darbā vada sirds aicinājums, ir vieglāk ieviest pārmaiņas. “Kādreiz strādājām savādāk. Vairs nav tas laiks, kad skolotājs atvēra mācību grāmatu pirmajā lappusē un aizvēra pēdējo. Strādājot ar jauno mācību saturu, ir jāiegulda liels papildu darbs – jāmācās plānot savu laiku gluži tāpat kā bērniem attālinātajā mācību procesā un arī klātienē,” akcentē S. Zariņa.

Ne visos mācību priekšmetos šobrīd ir mācību grāmatas, pie kurām skolotāji ir ļoti pieraduši, tādēļ svarīgs resurss ir krātuve “Skola 2030”, kurā ir materiāli, ko pedagogi var izmantot digitāli, pārsūtot skolēniem saites, ko viņi var atvērt un izmantot mācību procesā. Pieejamas arī darba lapas, ko skolotājs var lejuplādēt, pats “Word” formātā papildināt, pārveidot.

Sasniedzamais rezultāts

Jaunajā mācību saturā būtiski ir skolotājiem iemācīties noformulēt sasniedzamo rezultātu – jebkurā mācību priekšmetā apgūstot jebkuru tēmu, sākam ar to. Skolotājiem ir katram sava metodika, kā viņi to dara. Novadā pagājušajā gadā izstrādāta jauna vērtēšanas kārtība. Līdz šim tas bija semestra un gada vērtējums. Tagad skolēns saņem zināšanu novērtējumu par visu mācību gadu no 1. septembra līdz 31. maijam. Savukārt vidusskolā ir kursa novērtējums. Ja mācību priekšmetu sāk apgūt līdz ar mācību sākumu 10. klasē un beidz apgūt 12. klasē, tad galīgo vērtējumu saņem par trijos gados apgūto un to ieraksta atestātā. “Izstrādāto vērtēšanas kārtību katra skola varēja papildināt, tā nav akmenī cirsta. Ir jābūt izaugsmei, tādēļ paturam iespēju veikt izmaiņas. Ar vērtēšanas kārtību ir iepazīstināti skolēni un vecāki, lai būtu pēc iespējas mazāk pārpratumu. Ja vecākiem ir neskaidrības, jāvēršas pie konkrētā skolotāja, skolas vadības, jāskaidro, jo visas lietas ir izrunājamas un sakārtojamas,” skaidro S. Zariņa.

Skolotājiem jaunā mācību satura ieviešanā atbalsts ir arī “Skola 2030” veidotie mācību semināri, vebināri, kas pagājušajā gadā notika attālināti, diemžēl arī šogad visas mācības notiek attālināti. Katrā mācību priekšmetā bija iespēja pieteikties uz bezmaksas nodarbībām, strādājot līdzi un skatoties, kā jauno saturu ieviest savā mācību stundā. Liela daļa vebināru joprojām pieejami ierakstos un ir iespēja tos noklausīties. Darbojās arī konsultatīvās atbalsta grupas ar ekspertu piedalīšanos.

Ne vieglāk, ne grūtāk, bet interesantāk

Lūgta raksturot, kāds ir mācību process jaunajā saturā, S. Zariņa saka: “Mācības nav ne vieglākas, ne grūtākas. Tās ir citādākas, manuprāt, interesantākas. Skolēni, apgūstot jauno saturu, pilnveido savas sociālās prasmes, kas noderēs nākotnē izvēlētajā profesijā. Caurviju prasmes ietver nozīmīgus skolēna darbības kognitīvos, afektīvos un sociālos aspektus, kas attiecas uz visiem cilvēka darbības virzieniem – kritiskā domāšana, problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, digitālās prasmes, pilsoniskā līdzdalība, sadarbība, pašvadīta mācīšanās. Šīs prasmes māca un stiprina gan mācību stundās, mijoties vairākiem mācību priekšmetiem, mudinot skolēnus vairāk pētīt, sadarboties, analizēt un strādāt ar informāciju, gan ārpusstundu pasākumos. Liekas – it kā vienkāršas, saprotamas lietas, bet tas ir pamats. Diemžēl pašreizējos apstākļos iepauzē sadarbība, kam jaunajā saturā ir būtiska nozīme. Ļoti vērtīga ir kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”, kā ietvaros ir iespēja apmeklēt muzejus, koncertus, teātra izrādes un citus pasākumus. Tāpat skolēni apmeklē ražošanas uzņēmumus, un tā ir iespēja redzēt reālu darba vidi. Arī katrai mācību ekskursijai ir savs sasniedzamais rezultāts, mērķis, ko ar to gribam panākt.”

Materiālās bāzes nodrošināšanai pašvaldība piešķir finansējumu katrai izglītības iestādei tieši kompetenču pieejas ieviešanai, Katra skola izvērtē, ko var iegādāties un kas ir pirmā nepieciešamība. S. Zariņa domā – tā ir laba prakse, jo ir daudz lietu, kas vajadzīgas mācību satura ieviešanā un iedzīvināšanā. “Nepieciešama digitalizācija. Ir daudzas lietas, ko varam parādīt, ne tikai izmantojot uzkrāto materiālu bāzi, bet arī caur ekrānu. Tā ir iespēja ceļot laikā un gūt vizuālu priekšstatu par senatni, par zinātnes attīstību, par pasauli kopumā un jebkuru lietu, kas interesē. Galvenais – jāļauj bērnam pašam pētīt, mācīties, saprast, lai tā nav tikai skolotāja lekcija. Protams, arī jaunajā mācību saturā bez pamatzināšanām neiztikt, jo ir jāzina gan gramatikas pamatlikumi, gan arī reizrēķins.”

Iluta Apine, Smiltenes novada pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” vadītāja

Jau bērnudārzā mācās patstāvību

“Kompetenču pieejai ir savi plusi un savi mīnusi, bet šī pieeja mums patīk tādēļ, ka skolotājiem ir iespēja dienu plānot, kā viņi ir iecerējuši nevis kā agrāk, pēc reglamenta, kad jāapgūst latviešu valoda, matemātika, sports, mūzika. Šobrīd vienu tēmu var pārnest no vienas nodarbes uz citu bez konkrētiem nodarbību iedalījumiem. Bērnus organizējam patstāvīgākai darbībai, viņi paši izvēlas, kas viņiem ir vajadzīgs, sakārto savu darba vietu. Jau no mazākajām grupiņām attīstītām pašapkalpošanās iemaņas. To, kas agrāk gūlās uz skolotāju palīgu pleciem, šobrīd mēģina darīt paši bērni.

Kompetenču pieeja mazliet maina skolotāja domāšanu attiecībā pret bērnu – ļauj viņiem domāt, izteikt savas domas. Bērni mācās argumentēt, savukārt pieaugušie – pieņemt bērna viedokli,un reizēm jāatzīst, ka tajā ir liela daļa taisnības. Skolotājiem jāmācās pieņemt aktīvā rosība, ja ir aktīva un radoša bērnu darbošanās starp grupām. Agrāk gribējās, lai grupā ir klusums. Tad, protams, ir vieglāk runāt un bērni vieglāk sadzird. Šobrīd ir rosība, jo visi vienlaicīgi nedara vienu darbu, ir izvēles iespējas un process ir mazliet savādāk organizēts.

Mīnuss šajā procesā – ir bērni ar speciālām vajadzībām, kuriem tomēr ir mazliet grūtāk, jo vajadzīga individuāla vieta, kur paveikt darbu. Ir bērni, kuriem līdzās vajadzīgs pieaugušais kā apliecinājums, vai viņš kādu darbiņu dara pareizi.

Pozitīvais kompetenču pieejā ir arī tas, ka skolotāji ir radināti un bērni pieraduši pētīt un izzināt dabas procesus, priekšmetus praktiskā darbībā. Liela uzmanība ir pievērsta mācībām ārā. Arī mūsu iestādē laukums ir pārvērsts par mācīšanās vietu.

Skolotāji arī atzīst, ka bērniem dots lielāks laiks iedziļināties katram savā darbā un viņi mācās darba pabeigtību. Nav noteikts laika limits, darbs nav jāsasteidz, izdarīt dienā var tik, cik var un pabeigt to, kad ir brīvais laiks. Mūzikas skolotājiem patīk, ka ir tēmas saskaņa un var plānot darbu kopīgi. Ja runājam par rosību rudenī, par to runā arī mūzikas skolotājs, un skolotāji cits citu papildina.

Skolotājas arī novērojušas – ja bērniem dod izvēles tiesības, viņi parasti izvēlas vieglākus uzdevumus nekā tas ir atbilstoši viņu spējām. Tad jārosina risināt grūtāku uzdevumu.

Jāsaprot, ka ne tikai lasīšana un rakstīšana ir galvenais, bet bērna patstāvīgās iemaņas, prasme mācīties atrast vajadzīgo. Tas ir būtiski, lai būtu drošs skolas vidē. Svarīga ir pašapziņas veidošanās, vērtības, ne tikai akadēmiskais mācību saturs.”

Anita Junkure, Alūksnes pilsētas sākumskolas direktora vietniece izglītības jomā

Uzsver sadarbības nozīmi

“Lai darbs jaunā satura ieviešanā veiktos labāk, nozīmīga loma ir skolotāju sadarbībai. Skolā pirmo gadu izveidotas sadarbības grupas. Mazajās sadarbības grupās sadarbojas paralēlklašu skolotāji, kopīgi plānojot darbu un veidojot tematiskos plānus. Sadarbības grupa mācību jomā plāno starppriekšmetu saikni. Ja datorikā skolēniem 4. vai 5. klasē māca veidot prezentāciju, tad dizaina un tehnoloģiju skolotāji veido veselīga uztura prezentāciju. Trešā sadarbība ir metodiskās sanāksmes, kur dalāmies pieredzē, kas gūta dažādos kursos. Tā kā attālinātais darbs arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, tad dalāmies pieredzē IT jomā un par saitēm, ko skolēni un skolotāji var izmantot attālinātajā darbā.

Jaunajā mācību saturā galvenais akcents ir uz mācīšanu iedziļināties un skolēnu pašvadītu mācīšanos. Tas ir arī skolas uzdevums, un jau otro gadu strādājam pie mācību stundas satura, lai akcenti būtu uz tās vadīšanu. Daudz strādājam pie sasniedzamā rezultāta izteikšanas, lai tas būtu saprotams tieši skolēnam. Pakārtoti stundas uzdevumiem vai sasniedzamajam rezultātam skolēniem dod jēgpilnus uzdevumus, ir daudz praktiskās darbošanās un mācītā nostiprināšana. Katru stundu beidzot, cenšamies no skolēniem iegūt atgriezenisko saiti, vai viņi ir sapratuši, vai vēl vajadzīga palīdzība, cik tālu tikts ar mācību uzdevumu. Jaunais ir tas, ka skolēnus rosina domāt par savu mācīšanos – vai izdevās, vai ne, kas jāizdara nākamajā stundā, lai izdotos vēl labāk. 1. klasē skolēnam tas ir jāiemāca, bet pēc tam jau viņi prot to darīt.

Jaunais mācību priekšmets saistībā ar jaunajiem standartiem mūsu skolā ir datorika, bet pirmajās trīs klasēs to ieteikts integrēt dizainā un tehnoloģijās. Jau otro gadu datoriku skolēni mācās fakultatīvajā nodarbībā un tās ļoti palīdz attālinātajā mācību procesā. Esam pieskaņojuši programmu – ja trešais temats datorikā ir darbošanās ar interneta vietnēm un saitēm, tad pirmklasnieki pirmajā tematā iemācījušies, lai katrs varētu ieiet “E- klases” dienasgrāmatā, pieslēgties videosaziņai.

Jauns mācību priekšmets skolā ir teātra māksla. Pirmajās trīs klasēs to integrē latviešu valodā un literatūrā, savienojot ar kustību improvizācijas fakultatīvo nodarbību. Tas ir labs ieguvums. Redzam, ka bērni attīstās un viņiem patīk tas, ko viņi dara, jo kustību improvizācija ir kopā ar teātra mākslu integrēta. No 5. klases teātra māksla ir atsevišķs mācību priekšmets.

Jaunums arī tas, ka no 4. klases dizainā un tehnoloģijās meitenes un zēni pamatprasmes apgūst kopā, piemēram, koku slīpē visi un arī ar šujmašīnu šuj visi.

Skola iegādājusies un abonē dažādus interaktīvos mācību līdzekļus, ko var izmantot gan skolēni, gan skolotāji.

Izaicinājums ir lielais plānošanas darbs, kola 2030 mācību līdzekļi ir ievietoti, bet gatavu mācību līdzekļu šobrīd vēl nav, lai gan pamazām top.”

Ingrīda Pedece, Strautiņu pamatskolas direktore:

Mācīšanās laiks gan skolēniem, gan skolotājiem

“Kompetenču ieviešanas laiks ir mācīšanās laiks skolēniem, skolotājiem un vecākiem. Īpaši atbildīgs darbs ir skolotājiem, jo viņiem jāapzina jaunais mācību saturs, jāizvēlas mācību materiāli, jo mācību grāmatas visos mācību priekšmetos nav izdotas. Jāprot atlasīt savai klasei, skolēniem nepieciešamākais, arī darbam individuāli. Jāapgūst vērtēšana, katrai stundai jāparedz sasniedzamais rezultāts. Vienlaicīgi jāstrādā gan klasēs, kur ir kompetenču pieeja, gan nav. Jāpiedalās dažādos kursos un tas jāpārrunā metodiskajās komisijās, interešu grupās, jāapgūst jaunas tehnoloģijas. Tas ir darbietilpīgs un laikietilpīgs process. Tieši šajā laikā būtiska ir sadarbība visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm – skolēniem, skolotājiem, vecākiem, pašvaldībai. Ir jāapgūst prasmes ieklausīties, sadzirdēt, uzticēties.

Pandēmijas apstākļos kompetenču ieviešana ir īpašs izaicinājums. Skolotājiem jāstrādā klātienē un attālināti, ir bērnu saslimšanas, klases atrodas karantīnā. Vienlaicīgi ir skolēni, kuri var nākt uz skolu un mācīties klātienē,un tajā pašā klasē ir bērni, kuriem jāstrādā attālināti, jo ir karantīnā. Tas ir ne tikai milzīgs izaicinājums, bet arī liela slodze. Skolotāji ir pelnījuši lielu paldies par šo darbu. Paldies pašvaldībai par iedalīto finansējumu kompetenču ieviešanā, jo arī lauku skolas var iegādāties tehnoloģijas un jaunās mācību grāmatas, kas, kā atzīst skolotāji, ir vērtīgas. Finansējuma visam nepietiek, bet, izvērtējot būtiskāko, cenšamies to iegādāties.”

Ilze Līviņa, Alūksnes novada vidusskolas direktore

Mainās paaudzes un uztvere

“Uzskatu, ka pārmaiņas izglītībā ir ļoti nepieciešamas. Ir grūti mainīt domāšanu. Zinātne nav mainījusies, divi plus divi ir četri, un tā būs arī pēc 50 gadiem. Bet tā, kā skolotājs mācīja skolēnus pirms 30 gadiem, vairs nevar mācīt. Mainās paaudzes, domāšana ir savādāka, līdz ar to citādāka ir arī uztvere. Mums jāiet līdzi laikam. Bērni vairs neuztver to, kas mums šķita pašsaprotami. Tādēļ skolotājam jābūt ļoti radošam, lai to saprastu. Skolotājam klasē ir jāredz katrs skolēns un viņa vajadzības. Agrāk skatījāmies uz skolotāju kā uz Dievu, kurš zina visu. Tagad situācija ir mainījusies. Jā, skolotājam ir jābūt Dievam, jo viņš zina daudz, bet viņam jāmāk atzīties arī savā nezināšanā, pasakot, ka to noskaidros. Jāmāca atrast informāciju jāpalīdz orientēties informācijas gūzmā, atlasīt vajadzīgo.”

Kristers Mednis, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 11. a klases skolēns:

Pietrūka klātienes tikšanās

“Jaunais mācību saturs no iepriekšējā, manuprāt, atšķiras ar to, ka divu gadu laikā tas, ka divu gadu laikā mums jāapgūst tas, ko līdz šim mācījās trīs gadus. Pavasarī jau kārtosim pirmos centralizētos eksāmenus. Nākamajā mācību gadā padziļināti apgūsim izvēlētos mācību priekšmetus. Satrauc tas, ka, uzsākot mācības 10. klasē, jau jāzina, kur studēsi, bet nav zināmas augstskolu prasības. Skolēnam jābūt daudz motivētākam pašam mācīties, jāprot sadarboties un strādāt komandā, jāpārvalda tehnoloģijas. Grūti pateikt, kas jaunajā mācību saturā ir labākais. To rādīs laiks. Šobrīd mēs esam “Skola 2030” eksperiments.

Attālinātajā mācību procesā garas stundas pavadījām pie datora. Pietrūka klātienes tikšanās ar klasesbiedriem, skolotājiem. Attālinātais mācību process man īpašas grūtības nesagādāja. Tiešsaistes stundās skolotāji palīdzēja izprast mācību vielu. Mūsu skolā bija iespējams izmantot dažādas mācību platformas un digitālos resursus: “Uzdevumi.lv”, “Māconis.zvaigzne.lv”, “Soma.lv”. Atlika tikai vēlēties apgūt zināšanas. Šajā laikā vēl labāk apguvu tehnoloģiju izmantošanu, plānot savu laiku, meklēt nepieciešamo informāciju internetā, kā arī patstāvīgi mācīties.”

Sintija Egle, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 11. klases audzēknes Alises mamma

Prasme pielietot zināšanas

“ Lietpratībai izglītībā vajadzētu nozīmēt tādu pieeju mācībām, kurā apgūstamais saturs balstās ne tikai uz zināšanu iegaumēšanu, bet vairāk uz prasmēm tās pielietot. Manuprāt, ne visu no tā var realizēt attālināti, tomēr attālinātajām mācībām ir arī pozitīvas iezīmes. Tas dod iespēju pilnveidot pašvadītas mācīšanās un digitālās prasmes, bērni mācās organizēt savu laiku. Manuprāt, labi ir tas, ka skolēniem ir paškontroles vērtējums procentos un viņi paši var novērtēt, cik labi ir apguvuši vielu, bet ne visi skolnieki tam piekrīt. Neilgajā laikā, kad bija iespēja apmeklēt skolu, meita novērtēja, ka stundas ir sadalītas blokos. Tas palīdz mācību procesam būt vienmērīgam. Manuprāt, ģimnāzijā labi organizē mācību procesu. Paldies visiem skolotājiem par ieguldīto darbu. Novēlu viņiem veselību un izturību, jo zinu, cik sarežģīti ir mācīt bērnus šajā laikā.”

Alūksnes novada pašvaldības piešķirtais finansējums kompetenču pieejas ieviešanai

pirmsskolas izglītības iestādēs

2018. gadā 18 000 eiro

2019. gadā 17 500 eiro

2021. gadā 18 000 eiro

vispārējās izglītības iestādēs

2020. gadā 55 000 eiro

2021. gadā 55 000 eiro

Avots: Alūksnes novada pašvaldība

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.