Reklāma

Tūrisms kā ekonomikas sildītājs Alūksnes novadā

Alūksnes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2012. – 2030. gadam tūrisms izvirzīts starp sešām novadā atbalstāmām prioritārām tautsaimniecības nozarēm, kas atbilst Vidzemes plānošanas reģiona stratēģijai, proti, rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms kā reģionā īpaši atbalstāma viedās specializācijas joma ar mērķi veicināt augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu tradicionālajās nozarēs.

Lai attīstību virzītu gudri un efektīvi, saskanīgi ar novada kopējo zīmolvedību, kopš 2017. gada decembra notiek mērķtiecīga tūrisma attīstība, īstenojot Alūksnes tūrisma galamērķa tirgvedības stratēģiju 2017. – 2022. gadam. Kā tas veicies un vai tūrisms kļuvis par ekonomikas sildītāju Alūksnes novadā, skaidrojam intervijās ar speciālistiem, tūrisma uzņēmējiem, ceļotājiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Peļņas rādītāji uzlabojušies

Alūksnes Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Iveta Veļķere uzsver – lai gan 2020. gads bijis izaicinājuma un pārbaudījuma gads visām nozarēm, tostarp tūrismam, tas ir labiem rezultātiem bagāts. “Taču tas nav tikai pēdējā laika ieguldījums. Mērķtiecīgs darbs, investīcijas vides sakārtošanā un tūrisma infrastruktūrā sāk nest augļus. Ilgstošais darbs pirms tam – mērķu nospraušana un pārdomāti ieguldījumi – ļāvuši Alūksnei kļūt par vienu no pievilcīgākajiem reģionu galamērķiem Latvijā. Šo apgalvojumu pamato rādītāji, kurus, sadarbojoties pašvaldībai un tūrisma uzņēmējiem, izdevies sasniegt,” stāsta I. Veļķere.

Tieši jaunie uzņēmumi un pakalpojumi ir tie, kas pēdējos gados devuši lielu pienesumu kopējam tūrisma pakalpojumu grozam. Par tiem esam stāstījuši arī laikraksta slejās. “Lursoft” dati par viesmīlības uzņēmumu apgrozījumu novadā reģistrētiem uzņēmumiem laika periodā 2017. – 2019. gadā liecina par gandrīz 10 % pieaugumu un peļņas rādītāji ir uzlabojušies par 34 %. Diemžēl dati par 2020. gadu nav pieejami.

Kopējais viesnakšu skaita pieaugums Alūksnes novadā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2020.

Nakšņojumu skaits pieaug

I. Veļķere skaidro, ka viens no svarīgākajiem ekonomisko vērtību apliecinošiem tūrisma galamērķu izpildes rādītājiem ir nakšņojumu skaita izmaiņas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pēdējo trīs gadu laikā, kopš īsteno Alūksnes tūrisma galamērķa tirgvedības stratēģiju, ir paplašinājies viesnīcu pakalpojums pilsētā, un kopējais nakšņojumu skaits kopš 2017. gada ir pieaudzis par 35,5 %, palielinoties gan vietējā tūrisma, gan eksporta segmentiem.

Audzis arī apmeklētāju skaits TIC pārraudzībā esošajās struktūrās. I. Veļķere informē, ka pērn TIC pēc informācijas vērsušies 7126 apmeklētāji (2019. gadā – nedaudz virs 8000), bet aizvien vairāk pieaug komunikācija ar tūristiem digitālajā vidē, ko var novērot digitālajos datos. Piemēram, tūrisma mājas lapas www.visitaluksne.lv apmeklējums 2019. gadā bija 18 537, bet 2020. gadā tie ir 100 614 apmeklējumi.

Alūksnes Bānīša stacija pērn uzņēma 9896 apmeklētājus (2019. gadā – 8200), neskatoties uz divreizēju ekspozīcijas slēgšanu epidemioloģiskās situācijas dēļ valstī. Tempļa kalna skatu torņaapmeklējums – gandrīz 17 000 pret 12 949 2019. gada sezonā. “Krītoties grupu, īpaši skolēnu grupu apmeklējumam, tendences ir nedaudz mainījušās novadā esošajos akreditētajos muzejos, bet tas liek saprast, ka mūsu produktiem, arī darba laikiem, ir jābūt pielāgoties spējīgākiem,” vērtē I. Veļķere.

Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

Jautāta par problēmām, ko paši tūrisma organizatori “uztaustījuši”, I. Veļķere atzīst, ka vasaras sezonā pietrūkst apkalpojošās sfēras kapacitātes. “Ne ēdinātāji, ne izmitinātāji vairs nevar piedāvāt tik daudz, cik ir pieprasījums. Ja aizejam pusdienās vai vakariņās ar saviem viesiem, ir bijuši gadījumi, kad jāgaida divas stundas, nemaz nerunājot par plašāka mēroga starptautiskiem pasākumiem, kam ne vienmēr vietējie ēdināšanas uzņēmumi ir gatavi. Kad pēc pilsētas svētkiem Alūksnes kafejnīcas oficiantēm jautāju, vai pēc svētkiem ir jauda strādāt, viņas atbildēja: mums katru dienu ir pilsētas svētki. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem jāapsver kapacitātes palielināšana, jo apmeklētāju plūsma, kas vēlas šeit atstāt naudu, ir, bet nav iespēju to paņemt pretī,” vērtē I. Veļķere. TIC vadītājas vietniece Dace Bumbiere – Augule piebilst, ka pēdējā laikā uzņēmīgi cilvēki šo trūkumu radoši risina ar laivu māju piedāvājumu.

Tūrisma eksporta palielināšanās Alūksnes novadā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2020

Pietrūkst inventāra nomas

Savukārt, lai tūrisms sildītu ekonomiku ziemā un rosinātu šeit uzkavēties ilgāk, pietrūkst atsevišķu pakalpojumu. “Mums joprojām nav ziemas sporta inventāra nomas, pietrūkst labiekārtotu slēpošanas kalnu. Pašvaldība ir parūpējusies par aktīvajai atpūtai piemērotu infrastruktūru, proti, apgaismota, uzturēta trase, kur, piemēram, slēpot – ir, bet iebraucējiem, kuri ir potenciālie naktsmītņu viesi, nav, kur šo inventāru ņemt,” stāsta I. Veļķere, atkārtoti atgādinot vietējiem uzņēmējiem par šo brīvo nišu.

“Jo tieši tā šim tūrisma “mehānismam” būtu jāstrādā – pašvaldība rūpējas par sakārtotu vidi, infrastruktūru iedzīvotājiem, tūrisma uzņēmējiem rada iespēju šajā vidē darboties un piesaistīt viesus. Labs piemērs ir Bānīša stacijas kvartāls, Pilssala, Alūksnes Kultūras centrs, jau pieminētais sporta centrs “Mežinieki”,” piebilst D. Bumbiere – Augule.

Apliecinās Veclaicenes potenciāls

Pašlaik skaļāk izskan Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus vārds. Jautātas, kā vērtē šī tūrisma galamērķa ienesīgumu, tūrisma speciālistes atzīst, ka tas sevi attaisno arvien vairāk. “Pašvaldība ir investējusi apvidus infrastruktūrā, un šis apstāklis rosinājis vietējos cilvēkus pievērsties tūrisma uzņēmējdarbībai. Dabas mājas ir labs mārketinga rīks, pateicoties kurām Latvijā atpazīst Veclaiceni, un tās veicina lielāku pieprasījumu pēc naktsmājām reģionā kopumā. Uzņēmēji to jūt un sāk attīstīt savu piedāvājumu. Piemēram, ja sākotnēji bija tikai mājražotāja darbnīca paša vajadzībām, tad tagad tā veidota kā tūristiem pieejama vieta ar veikaliņu un līdzdarbošanās iespēju,” skaidro Dace Bumbiere – Augule.

Tāpat nacionālais novērtējums kā EDEN labākajam labjūtes galamērķim, teritorijas iekļaušana garās distances pārrobežu pārgājienu maršrutā “Mežtaka” un “Covid–19” ierobežojumi veicinājuši dabas tūristu pieaugumu šajā teritorijā. “Dabas māju pieprasījums pieaudzis ne tikai vasarā, bet arī ziemas mēnešos, 2020. gadā kopā pārsniedzot 400 rezervētās naktis. Viesu novērtēti ir arī pašapkalpošanās tūrisma punkti Kornetos (2020. gadā – 6875 apmeklētāji) un uz A2 šosejas (2020. gadā – 1876 apmeklētāji). “Tas vēlreiz apliecina Veclaicenes apvidus potenciālu tūrisma piesaistei un nepieciešamību pēc dažādu veidu uzņēmējdarbības pakalpojumiem, piemēram, daudzveidīgu inventāra nomu, naktsmāju, izbraukuma tirdzniecību un citus viesmīlības pakalpojumus garo pārgājienu gājējiem,” vērtē I. Veļķere.

Trīs prioritātes

Aktīvais apmeklējums sev līdzi nesis pieaugošos finanšu līdzekļus, kurus investēt turpmākā attīstībā, un plāni pamazām pildās. Par 2021. gada prioritātēm TIC darbā izvirzītas: Marienburgas astotais brālis – ekspozīcija Viduslaiku pils Dienvidu tornī, jauna pakalpojuma ieviešana Padomju armijas raķešu bāzē Zeltiņos un Alūksnes Bānīša stacijas kvartāla attīstība. “Jaunais pakalpojums bāzē ir bezmaksas audio ceļvedis visām viedtālruņu platformām latviešu, angļu un krievu valodā. Jaunākie dati liecina, ka šogad no 17. maija līdz 17. augustam atklāto audio ceļvedi ir noklausījušies vairāk nekā 2000 apmeklētāju, un 82 % no šī skaita to meklējuši, atrodoties Veclaicenes apvidū. Tas ir rādītājs, kas vēlreiz apliecina, ka par Zeltiņu bāzi ir interese, kas jāattīsta,” stāsta I. Veļķere.

VIEDOKĻI

Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas lektors un bakalaura studiju programmas “Tūristu gids” direktors, pētījis tūristu plūsmas rādītājus Alūksnes novadā:

“Pētījumu veic vairākās pozīcijās – digitālais pieprasījums, piekļuve, tūristu nakšņojumi, pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas, apmeklējumu skaits tūristu piesaistēs. Digitālais pieprasījums liecina par stabilu interesi. Pērn Alūksne kā atslēgas vārds meklētājprogrammās skatīts biežāk. Turklāt pieaugoši pēdējā gada laikā, tostarp attiecībā pret tuvākajām reģiona pilsētām – Gulbeni vai Balviem. Pandēmijas situācija krasi ierobežoja ārvalstu tūristu pieplūdumu Alūksnes galamērķim, neskatoties uz to, digitālais pieprasījums palielinājās vietējā un Baltijas tirgū, izteiktāk – tieši 2020. gada vasarā.

Eksporta proporcija pēc nakšņojumu jeb ārvalstu tūristu pavadīto viesnakšu skaita novadā, salīdzinot ar 2017. gada rādītāju, palielinājies 2,5 reizes. Tā ir būtiska atdeve, īpaši ekonomiskās vērtības kontekstā, jo ārvalstu tūristi, salīdzinot ar vietējiem, tērē lielāku summu. Piemēram, vidēji vienā braucienā ceļotāji no Igaunijas iztērē 123,9 eiro. Eksporta veicināšanā kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir augstākas kvalitātes tūristu mītņu piedāvājuma papildinājums, kas arī devis būtisku izmaiņu Alūksnes novadā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem var novērtēt arī kopējo tūristu pavadīto nakšu skaitu Alūksnes novadā. 2020. gadā Alūksnes novadā kopā viesiem pieejamas 37 dažādu tipu tūristu mītnes. Nerēķinot jauniešu mītņu – hosteļu kategoriju – pārējās pieejami 134 numuri viesiem ar 423 gultas vietām, neskaitot papildvietas. Ņemot vērā Alūksnes novada nakšņotāju struktūru, kuras lielāko daļu veido Latvijas un kaimiņvalstu tūristi, situācija ir pakāpi stabilāka, nekā uz ārvalstu eksportu vairāk vērstos tūrisma galamērķos. Nākotnē būtu svarīgi monitorēt klientu atsauksmes par pieredzējumu tūristu piesaistēs.

Jāņem vērā arī sociālās ietekmes rādītāji, proti, tūristu skaita attiecība pret vietējiem iedzīvotājiem, taču Alūksnes novadā tā nesignalizē par būtisku tūrisma radīto negatīvo ietekmi uz vietējo sabiedrību.”

Marta Mackeviča, tūrisma ziņu portāla “Travelnews.lv” ceļojumu žurnāliste:

“Alūksne kā tūrisma galamērķis kļūst aizvien populārāka – precīzi statistikas dati paliek tūrisma nozares pētnieku pārziņā, bet es orientējos pēc paziņu un draugu sociālo mediju publikācijām. Manuprāt, popularitātes pieaugums nav tikai tāpēc, ka pandēmija ierobežojusi iespējas ceļot uz ārvalstīm, bet arī tāpēc, ka Alūksne kā galamērķis ir būtiski augusi, šobrīd nodrošinot plašu un dažādu piedāvājumu, turklāt atbildīgie pilsētas pārstāvji sper pareizos soļus arī pilsētas tēla popularizēšanā. Uzzinot par iespēju doties uz Alūksni, man neradās jautājums – kāpēc, ko tur var darīt? Uzreiz bija skaidrs, ka tā ir vieta, kas jāapskata!

Alūksnes piedāvājums pilsētas viesiem ir tik plašs, ka, braucot uz nedēļas nogali, visu nebūs iespējams pagūt izbaudīt, tāpēc uzreiz jāplāno garākas brīvdienas. Latvijas augstākā pilsēta viennozīmīgi ir kā labs ēdiens, kas pasniegts ne pārāk lielā porcijā, pēc kuras esi gardi paēdis un vēlies vēl. Alūksne pamielo ne tikai vēderu, bet arī prātu un sirdi. Un, protams, arī miesu, ja runājam par SPA. Medijos izskanējusi informācija, ka Alūksnē grib celt vērienīgu veselības veicināšanas pakalpojuma centra kompleksu, iesaistot investoru no Krievijas. Kā vienkāršs ceļotājs un SPA centru apmeklētājs varu teikt, ka, ja pilsēta plāno tikpat aktīvi piesaistīt ceļotājus, tad šāds centrs ir nepieciešams, jo saulainais un karstais laiks, kad pilsētas viesi var atpūsties pie ezera, mūsu platuma grādos ir salīdzinoši reta parādība. Jautājums vien, vai šis centrs nekļūs par rezervātu, kuru apmeklē tikai pilsētas viesi – tā piedāvājumam jābūt pietiekami elastīgam, lai arī pašiem alūksniešiem būtu iespējas un vēlme to apmeklēt.

Alūksnē ir, ko darīt arī bez SPA. Pilsētā un novadā ir desmit pilis un muižas, ieskaitot pilsdrupas. Tieši pilsdrupās, kas atrodas Alūksnes ezera lielākajā salā – Pilssalā, noteikti ir vērts paviesoties. Pilssala piedāvā dažādus laika pavadīšanas veidus – aktīvas atpūtas cienītāji var spēlēt volejbolu vai futbolu labiekārtotajos laukumos, un ir arī plašs spektrs maksas pakalpojumu, proti, inventāra noma, izbraukumi ar ūdens transportlīdzekļiem, ko arī esmu izmēģinājusi. Alūksne patīkami pārsteidza arī ar viesmīlīgo personālu restorānos un gardajām maltītēm.

Vēl kāda tradicionāla un neiztrūkstoša Alūksnes sastāvdaļa, kas noteikti jāizbauda, ir šaursliežu dzelzceļa līnija jeb bānītis. Savukārt brauciens ar bānīti nebūs pilnīgs, ja pirms tam vai pēc tam neapmeklēsiet Alūksnes Bānīša staciju, kurā ir multimediālā ekspozīcija. Ja kādreiz, dzirdot vārdus “muzejs” un “dzelzceļš”, man neraisījās sajūsmas pilnas ekspektācijas, tad Alūksne noteikti ir viesusi izmaiņas.

Nezinu, kā jūtas tie, kuri Alūksnē dzīvo ik dienas, bet, atbraucot ciemos uz šo skaisto pilsētu, jūties ļoti gaidīts un garlaicīgi nav ne brīdi. Ar vienu reizi Alūksnē noteikti nepietiek, un es noteikti viesošos vēl – neatkarīgi no tā, būs jaunais SPA centrs vai nē.”

Aivars Ezeriņš, tūrisma uzņēmējs, viesnīcas “Benevilla” līdzīpašnieks:

“Vasarās mums klājas labi, arī šajā. Īpaši veiksmīga bija pagājusī vasara, savukārt ziemās uzņēmējdarbība ir uz izdzīvošanas robežas. Izņēmums bija vienīgi aizvadītā – pandēmijas ziema, kad cilvēki nekur citur aizceļot nevarēja un apceļoja Latviju, tostarp baudot Alūksnes bagātīgo sniegu un uzkavējoties šeit pat vairākas dienas. Līdz ar to, ja pašvaldība vēlas atbalstīt tūrisma uzņēmējdarbību ar kādiem pasākumiem vai citām tūrismu veicinošām darbībām, tai būtu jākoncentrējas uz pārējiem gadalaikiem jeb tā saucamo nesezonu, vasarās viss ir kārtībā. Pasākumi gan būtu ļoti neprognozējami tūrisma balsti, piemēram, rallijs, kas ir atkarīgs no laikapstākļiem, jau divus gadus nenotiek. Taču pienesums viesmīlībai šajā mēnesī ir ievērojams, jo sportisti uzturas ilgāk.

Šovasar lielākā tūrisma plūsma bija vērojama virzienā no autoostas uz Pilssalu, līdz ar to kafejnīcām šajā maršrutā bija, ko rauties. Mūsu viesi bieži vien bija arī Alūksnes Kultūras centra apmeklētāji un mākslinieki, bet pandēmijā tas izpalika, ko ļoti izjutām.

Vērtējot tūristu plūsmu ģeogrāfiju, pandēmijā gan pērn, gan šogad 98 % viesu “Benevillā” bija no Latvijas, bet ieņēmumi no tā, vai mums ir Latvijas vai ārzemju tūristi, īpaši neatšķiras. Ārzemju tūrists varbūt tikai mazliet vairāk tērē. Protams, lai tūrists šeit uzkavētos pēc iespējas ilgāk un atstātu pēc iespējas vairāk naudiņas, viņam ir jāpiedāvā kompleksa pakalpojumu pakete. Mēs piedāvājam viesmīlības pakalpojumus un paļaujamies, ka nozares kolēģi piedāvās pārējo, bet būtu jāsadarbojas un visiem kopā šis piedāvājums jāveido pēc iespējas kompleksāks. Ne jau vienmēr jāgaida pašvaldības mudinājums, arī pašiem uzņēmējiem jāuzņemas sadarbības iniciatīva, jo vairākas galvas kopā var radīt kādu labu ideju.

Ja runājam par turpmāko, pašlaik apsveram optimizēt uzņēmuma darbu un, iespējams, saīsināt kafejnīcas darba laiku. Prognozējot gada otru pusi tūrisma nozarē, domāju, ka valsts atbalsta vairs nebūs, it īpaši, ja būs sasniegts vajadzīgais vakcinācijas līmenis. Jātic, ka tas palīdzēs atgriezties tajā līmenī, kur bijām pirms pandēmijas. Bet, ja ne, tad vienkāršāk būs darbību pārtraukt.”

Elīna Dambe, tūrisma uzņēmēja, piedāvā kuģīša, laivu un izklaides vilcieniņa pakalpojumu:

“Mūsu uzņēmējdarbība ir atkarīga galvenokārt no laikapstākļiem, īpaši to izjūtam laivu nomā. Aizvadītās vasaras augusts mums bija vislabākais, šis augusts – sliktākais. To nekad nevar prognozēt, tādēļ jāmēģina pielāgoties, un īpaši ar vilcieniņu tas izdodas, jo viesi saka: labi, ka jūs esat, vismaz lietū ir, ko darīt. Mums ir pledi, liksim arī žalūzijas logiem.

Kopumā pašlaik sūdzēties nevar, var just, ka Alūksnē tūristi ir, un viņiem piedāvātie pakalpojumi interesē. Tā kā, ja grib tūrisma nozarē strādāt, tad ir vērts, citādi jau mēs nestrādātu šajā nišā. Mēs tūrisma jomā sākām strādāt pirms pieciem gadiem, un varu teikt, ka kuģīti “Marienburg” esam atpelnījuši, izskatās, ka arī vilcieniņa iegāde atmaksāsies, kaut gan šim transportlīdzeklim ir lielāki uzturēšanas izdevumi.

Vai esam domājuši arī par piedāvājumu ziemā? Jā, piemēram, par slēpošanas inventāra nomu, bet līdz tam kaut kā vēl neesam nonākuši. Jo tad jau vairs nemaz neatliks brīvs laiks, un kaut kad ir arī jāapdomājas, jāatgūst spēki, jo vasarās strādājam bez brīvdienām.

Taču, ja grib viesi Alūksnē noturēt, ir jārisina jautājums ar naktsmītņu trūkumu. Daudzi viesi, saprotot, ka te ir forši, labprāt ekspromtum paliktu pa nakti, bet uzzina, ka viesu nami ir aizņemti jau nedēļām uz priekšu! Pašvaldība saka – mēs gribam noturēt tūristu vismaz uz divām dienām, lai gan tūristam nav iespējams dabūt viesnīcu. Un viņš, visticamāk, aizbrauc citur un arī paredzēto naudiņu atpūtai atstāj tur.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta “Tūrisms kā ekonomikas sildītājs Alūksnes novadā” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.