Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” īsteno jaunu projektu

Alūksnes un Apes novadu laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” (SIA “Malienas Ziņas”) no 2021. gada maija līdz 2022. gada februārim īsteno projektu “Sabiedriski nozīmīgas pārmaiņas Alūksnes un Apes novados”, apgūstot Latvijas valsts budžeta līdzekļus 14 330 eiro apmērā.

Projekts guva atbalstu Sabiedrības integrācijas fonda (Mediju atbalsta fonds) Latvijas valsts budžeta finansētā programmā “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” atklātā projektu konkursā.

Projekta mērķis ir stiprināt sabiedrības valstisko apziņu un kritisko domāšanu, iesaisti demokrātijas procesos; ne tikai pētīt un analizēt izvēlētās tēmas, bet arī meklēt risinājumu. Tā laikā pētīsim un analizēsim tēmas par vides ilgtspēju, medicīnu, finansēm, nozīmīgām valstiskām reformām, radot sabiedriski nozīmīgu saturu ar aktualitāti gan vietējā, gan valsts kontekstā, ar ilgtspējīgu efektu un meklējot risinājumu. Uzklausīsim arī kopienas pārstāvju viedokļus, ekspertu redzējumu, portālā www.aluksniesiem.lv tiks ievietotas aptaujas. Radītais saturs tiks atspoguļots trīs dažādās platformās – laikrakstā, portālā, sociālajos tīklos dažādos formātos. Projekts paredz, ka minētajā laika periodā gan laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas” , gan laikraksta portālā www.aluksniesiem.lv tiks sagatavotas un publicētas 10 publikācijas par sabiedriski nozīmīgām pārmaiņām Alūksnes un Apes novados.

“Alūksnes un Malienas Ziņām” jau ir pieredze vairāku projektu īstenošanā. Pusotra gada garumā īstenots Baltijas Mediju izcilības centra (BMIC) atbalstīts projekts, gādājot par daudzveidīgu un multimediālu saturu dažādās platformās – laikrakstā, portālā, sociālajos tīklos, redakcijas žurnālisti apmeklēja vairākas mācības. Sadarbībā ar BMIC apmācības žurnālistiem par pētniecisko žurnālistiku notika arī šogad, 2021. gadā, tās vadīja Latvijas pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe. Savukārt Latvijas valsts budžeta finansējums projektu konkursos veiksmīgi piesaistīts arī iepriekšējos gados, radot sabiedrībai nozīmīgas publikācijas.

Par laikrakstu “Alūksnes un Malienas Ziņas”:

“Alūksnes un Malienas Ziņas” ir neatkarīgs reģionāls preses izdevums, iznāk kopš 2019. gada 4. janvāra. Tajā kopš 2019. gada janvāra apvienojās divas iepriekšējās Alūksnes un Apes novadu neatkarīgās avīzes – “Malienas Ziņas” (iznāca kopš 1925. gada 14. maija) un “Alūksnes Ziņas” (iznāca kopš 2000. gada 17. oktobra). Apvienojot profesionālus žurnālistu kolektīvus, radīta avīze ar daudzpusīgu, analītisku saturu, kas ataino abu novadu notikumus, kā arī aplūko tos nacionālā kontekstā.

Saskaņā ar “Kantar TNS” datiem uz 2020. gadu, laikraksta auditorija ir 13 000. Pret kopējo iedzīvotāju skaitu Alūksnes un Apes novados (17 908 iedzīvotāji 2019. gadā) tas ir ļoti liels auditorijas pārklājums jeb 73 %.

Kopš 2008. gada augusta laikrakstam ir arī reģionālais interneta portāls “Alūksniešiem.lv” (www.aluksniesiem.lv). Pēc sistēmas “Google Analytic” datiem par 2020. gadu, portālam “Alūksniešiem.lv” bija 153 503 unikālo lietotāju.

Līga Vīksna, laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” galvenā redaktore, projekta “Sabiedriski nozīmīgas pārmaiņas Alūksnes un Apes novados” vadītāja

Atšķirīgais interneta pārklājums Alūksnes un Apes novados

Finanses un internets mūsdienās ir faktiski nesaraujami jēdzieni. Rēķinus visbiežāk maksājam tieši internetā un turpat arī varam iepirkties. Operatori sola – internets jebkurā pasaules malā. Vai tā tiešām ir? Pētām, kāda situācija ar interneta tīkla pārklājumu ir Alūksnes un Apes novados.

Ir skaidrs, ka pagastos interneta kvalitāte un datu pārraides ātrums ir dažāds. Alūksnē iedzīvotāji ir apmierināti, bet, piemēram, dodoties uz Mālupes vai Malienas pagastu, iegriežos vietējos veikaliņos, jo kurš gan cits, ja ne vietējie, zinās teikt, kā tas patiesībā ir. Šajos pagastos visas pārdevējas norāda, ka interneta kvalitāte ir slikta. Viena no pārdevējām Mālupē pat atklāj – lai sazinātos ar kaimiņieni lietotnē “WhatsApp”, iet uz balkona, jo tad internetu “ķer labāk”.

Kalna galā un tuvāk logam

Mālupes pagasta Sofikalna iedzīvotājs Andris saka – nevar runāt par interneta kvalitāti, ja pat mobilie sakari ir slikti. “Staigāju pa pagalmu šurpu turpu un mēģinu ar kādu sazvanīties. “Latvijas mobilā telefona” (LMT) mobilie sakari ar visām antenām nekam neder. “Bite” pieslēgums meitai – nekāds. Pirms četriem gadiem pagasta pārvalde solīja – Mālupē būs interneta punkts. Kur tad tas ir?”Arī Alsviķu pagasta Strautiņu ciemā situācija nav tā labākā. Maija Piekalne saka: “Savos kalnos, lejās esmu beidzot atradusi pieslēgumu, kas ir normas robežās, bet izmantoju arī iespēju pievienot antenu. Kad Strautiņu poligonā notiek mācības, tās ļoti labi var dzirdēt, tad internets paliek švakāks. Tomēr jāteic, ka es šo interneta pieslēgumu ilgi gaidīju. Man ir bijusi “Bite” , kur līdz 4G internetam nemaz neaizgāja. Ar šo pieslēgumu varēja tikai kalna galā ar kādu sazināties. Pirms tam bija “Tele 2” – tas arī bija pašvaks. Tad es izlēmu par labu LMT.”
Arī Jānis no Strautiņiem atzīst, ka, lai sazvanītos ar kādu no Strautiņu ciema, jāiet tuvāk logam.

Laikraksta pētījums

Laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” pētījuma “Interneta tīkla pārklājums Alūksnes un Apes novados” ietvaros lūdzu Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājiem vietnē www.visidati.lv aizpildīt aptaujas anketu par interneta lietošanu mājās. No 132 iegūtajām novadu iedzīvotāju atbildēm noskaidrojās, ka 130 respondentiem ir nepieciešams internets mājās, lai strādātu vai veiktu citas darbības, kas pieejamas ar interneta palīdzību.

132 respondenti, kuri dzīvo Alūksnē, novada pagastos un arī Apes novadā, norādīja, ka internets mājās ir nepieciešams. 18 respondentiem nav interneta pieslēguma mājās vai arī nav iespējas izveidot pieslēgumu, lai gan arī viņiem internets ir vajadzīgs ikdienā. Jautājumā par tīkla pārklājuma kvalitāti 36,4 % respondentu norāda, ka tīkla pārklājums apmierina, savukārt 63,6 %

interneta pārklājums ir lēns, vājš vai ilgstoši raustās.
No šiem respondentiem 70,5 % uz jautājumu – ja jums būtu iespēja pieslēgties optiskā interneta tīklam jūsu pilsētā/pagastā, vai jūs to izmantotu? – atbildēja: noteikti, ja tas nodrošinātu kvalitatīvu internetu.

Situācija Apes novadā

Savukārt Apes novada (Vireši, Ape, Gaujiena) pagastu pārvažu vadītāji atzīst, ka interneta pārklājums pagastos ir apmierinošs. Inese Lukjanoviča no Gaujienas saka: “Mums problēmu nav, izmantoju “Bite” pieslēgumu – nekādu problēmu. Tuvumā ir torņi, domāju, tāpēc viss ir labi.”
Virešu pārvaldes vadītājs Armands Būda gan atzīst, ka vietām pagastā pasliktinās pārklājums, bet viņš rosina šādās situācijās operatoriem būt pretimnākošiem, palielinot interneta jaudu vai arī samazinot pakalpojuma cenu.

Viens ziņojums

Vēršoties pie operatoriem, “Tele 2” pārstāvis Oskars Fīrmanis skaidroja, ka pēdējo četru mēnešu laikā no Alūksnes novada iedzīvotājiem saņemts tikai viens jautājumu par mobilo sakaru tīklu. “Tele2” mobilo sakaru bāzes stacijas atrodas Alsviķos, Jaunlaicenē, Veclaicenē, Māriņkalnā, Kolberģī, Kalncempjos, Pededzē, Pededzē pie robežpunkta, Malienā, Liepnā, Jaunannā un divas stacijas Alūksnē.

Jauda pietiekama

“Kā rāda mūsu bāzes stacijas noslodzes dati, tad pagastu centru iedzīvotājiem jauda ir pietiekama, taču no pagastu centriem attālākās vietās vajadzētu papildus uzstādīt āra antenu, lai internets mājokļos būtu stabilāks. Tas, piemēram, attiecas uz Strautiņu ciemu, jo tuvākā mobilo sakaru bāzes stacija atrodas aptuveni 4,5 kilometru attālumā, taču sakaru kvalitāti var ietekmēt reljefs – kalns, kas atrodas starp bāzes staciju un Strautiņu ciemu.
Protams, ka atsevišķās vietās tīkla noslodze kādā brīdī var būt arī lielāka, ņemot vērā pandēmiju un dažādos ierobežojumus, kad pieprasījums pēc mobilajiem sakariem ir kļuvis daudz lielāks. Piemēram, mobilā interneta patēriņš “Tele2” tīklā pandēmijas laikā ir pieaudzis par aptuveni 60 %,” viņš skaidro.

Par optisko tīklu
Satiksmes ministrija vēsta, ka saistībā ar platjoslas projektu, ko realizē Latvijas radio un televīzijas centrs (LVRTC), šobrīd operatoriem ir noteikti izdevīgi priekšnosacījumi optiskā tīkla iznomāšanai. 2020. gada vidū tika samazināti tīkla nomas tarifi, kā arī noteikti 67 pagasti (Alūksnes novadā – Mālupes un Zeltiņu pagasti), kuros, sniedzot pakalpojumu iedzīvotājiem vismaz 36 mēnešus, operatori var saņemt 30 % atlaidi tīkla nomas maksai. Paredzams, ka tarifu izmaiņas veicinās operatoru iespējas piedāvāt pieprasītos interneta pakalpojumus gala lietotājiem.

Ir citi risinājumi
Vaicājam, vai šo iespēju izmanto arī “Tele2”. “Mēs ļoti rūpīgi izvērtējam pamatojumu pieslēgt bāzes staciju optiskajam tīklam – vērtējam gan tehnisko, gan ekonomisko pamatojumu. Piemēram, daudzviet bāzes stacijām pilnībā pietiek ar pieslēgumu radio releja jeb mikroviļņu līnijām un optika nav nepieciešama. Jāatzīmē, ka optisko pieslēgumu Latvijā piedāvā ne tikai LVRTC. “Tele2”, piemēram, ir sadarbība arī ar citiem optisko savienojumu nodrošinātājiem Latvijā,” saka O. Fīrmanis.

Ekonomiski jāpamato

Savukārt “LMT” pārstāvis Valdis Jalinskis skaidro, ka LMT ir izbūvēta sava savienojošo līniju infrastruktūra, tajā skaitā optiskie tīkli, un tiek izmantoti arī citu pakalpojumu sniedzēju (LVRTC, “Tet”, u.c.) optiskie tīkli tajās vietās, kur tas vajadzīgs un ir ekonomiski pamatots.

Par internetu kopumā speciālists uzsver, ka visbiežāk datu pārraides kvalitāti ietekmē signāla stiprums, ko katra klienta iekārta, piemēram, mājsaimniecības rūteris vai telefons, saņem no bāzes stacijas, kā arī tīkla lietotāju skaits jeb tīkla kopējā noslodze.

Palielināta datu noslodze
“Covid-19 pandēmija mainījusi tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu, mācībām un pat izklaidēm attālināti, vairākkārt pieaudzis datu pārraides patēriņš, būtiski palielinot esošā tīkla noslodzi un ietekmējot datu pārraides kvalitāti, it īpaši reģionos, arī Alūksnes un Apes novados,” skaidro V. Jalinskis.

Uzlabojumus veic
LMT plāno apjomīgas papildu investīcijas, lai uzlabotu sakaru kvalitāti. Lai nodrošinātu augstu datu pakalpojumu kvalitātes līmeni, seko tīkla un katras bāzes stacijas slodzei, kā rezultātā esošajās bāzes stacijās veic modernizāciju un pievieno papildu raidītājus kapacitātes nodrošināšanai.

Pierobežas zona
Vaicāts, vai mūsu novados var izveidot jaunu bāzes staciju, viņš saka: “Jaunu bāzes staciju izbūve nav ātri realizējams projekts, it īpaši ņemot vērā, ka konkrētajā reģionā apkārtnes reljefs un pierobežas zona bieži sarežģī projektu izpildi. Vēl jāatzīmē, ka starpvalstu vienošanās par frekvenču izmantošanu pierobežā nosaka to, ka atsevišķās bāzes stacijās esam spiesti ierobežot raidīšanas jaudu vai uzlikt lielāku nolieci, lai stacijas raidītais signāls netraucētu kādu iekārtu darbību kaimiņvalstī.”

Vajag bāzes stacijas
“Jūsu minētajās ģeogrāfiskajās vietās datu noslodze ir augsta, bet ne kritiska. Ir vietas, kur pārklājuma dēļ ātrums var būt nepietiekams. Tādās vietās var palīdzēt tikai jaunas bāzes stacijas izbūve. Atsaucība no vietējām pašvaldībām ne vienmēr bijusi pozitīva – nevar no vienas puses prasīt operatoram labu interneta kvalitāti, bet no otras neļaut būvēt infrastruktūru, kas to nodrošina. Tā nesen saņēmām atteikumu izvietot sakaru aparatūru uz Alūksnes slimnīcas jumta, kas varētu uzlabot sakaru kvalitāti ne tikai pašā slimnīcā, bet arī pilsētā un tuvākajā apkārtnē. Tāpēc aicinām atbildīgās iestādes ne tikai prasīt no operatoriem, bet arī piedāvāt vietas uz sabiedrisko ēku jumtiem, tostarp pašvaldību ēkām, skolām, slimnīcām, kultūras objektiem un citur, kā tas sekmīgi tiek darīts citās pilsētās un pagastos,” uzsver LMT pārstāvis.

Piedāvā tikai nomu

Vaicājam arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvei Vinetai Sprugainei, kādēļ interneta pakalpojumus nepiedāvā LVRTC. “Normatīvo ierobežojumu dēļ LVRTC nevar piedāvāt iedzīvotājiem interneta pakalpojumus, bet tikai iznomāt izbūvēto optikas tīklu elektronisko sakaru komersantiem, kas savukārt nodrošina pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem (iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm u.c.).”

Palīdz operatoriem

Viņa uzver, ka izbūvētā infrastruktūra ir fundamentāls pamats tam, lai operatori varētu piedāvāt iedzīvotājiem pakalpojumu vietās, kur viņi paši neinvestētu šāda vidusposma izbūvei. “Vairumā gadījumu operatoriem būtu arī finansiāli nepamatoti izbūvēt šādas kvalitātes tīklu, jo potenciālais gala lietotāju skaits būtu nepietiekams, lai investīcijas atmaksātos, tāpēc operatoriem tiek nodrošināta iespēja pieslēgties un nomāt LVRTC izbūvēto tīklu,” uzsver speciāliste.

Viss ir iespējams

“Radies priekšstats, ka izbūvēti piekļuves punkti, bet neviens tos neizmanto. Taču ir izveidots arī tīkls, tas tiek iznomāts, to operatori izmanto. Jebkur trasē, kur tas ir tehniski iespējams, varam izveidot pieslēgumus, arī izmaksas nav tik kosmiskas, lai tas būtu neiespējami. Operatorus vienmēr aicinām zvanīt uz LVRTC un palīdzam atrast izdevīgāko veidu, kur pieslēgties. Turklāt šobrīd pašvaldības pašas interesējas. Ir arī labie pašvaldību piemēri,” ziņo pārstāve.

V. Spurgaine vēsta, ka šobrīd viens elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs ir iznomājis tīklu, pieslēdzoties pie maģistrālā piekļuves punkta Alūksnes pilsētā un nodrošinot tīkla savienojumu ar blakus esošajiem novadiem. Bet piekļuves punkti Alūksnes novada robežās netiek izmantoti.
Vaicāta par izmaksām, pārstāve uzsver: “Informācija par konkrētu punktu izbūves izmaksām ir komercinformācija, ko nevaram izpaust, tomēr vēršam uzmanību, ka platjoslas otrās kārtas kopējais finansējums ir 46,7 miljoni eiro (tajā skaitā gan ERAF, gan privātais finansējums), un šī projekta ietvaros ir jāizbūvē 220 piekļuves punkti. Katra posma un attiecīgi piekļuves punkta izmaksas ir ļoti atkarīgas no tases garuma, ģeogrāfiskā izvietojuma, kā arī citiem aspektiem, kas ietekmē būvniecības gaitu un attiecīgi izmaksas.”

Mērījumi Alūksnes novadā

Optika nenozīmē – ātri

O. Fīrmanis (“Tele2”) skaidro, ka ātrdarbīga interneta nodrošināšanai mobilajos sakaros ir vairāki svarīgi nosacījumi – ne tikai pieslēgums optiskajam tīklam. Viņš norāda, ka pieslēgšanās optikai automātiski nenozīmē labākus sakarus. Proti, ir jābūt labam pārklājumam un kapacitātei radio bāzes stacijā, ar atbilstošu kapacitāti aprīkotiem pārraides tīkliem un pamattīklam, kā arī gala ierīcēm, ko izmanto klients.

Vēlas izdevīgāku variantu

“Šobrīd esam nodevuši LVRTC izpētei vairāku savu objektu koordinātes, lai noskaidrotu, vai platjoslas ietvaros tur varēs nodrošināt optiku. Ir jāsaprot, ka optiskais tīkls neatrodas pie katra bāzes stacijas torņa – šis tīkls vijas pa kādu noteiktu līniju un ir jāveic nopietni būvdarbi, pieslēgšanās darbi, lai mobilo bāzes staciju pieslēgtu optiskajam tīklam. Tādēļ arī šobrīd LVRTC realizē otro kārtu, lai optiskajam tīklam pieslēgties būtu izdevīgāk. Ļoti ceram, ka tas nākotnē būs tikpat izdevīgi, kā šobrīd Igaunijā,” skaidro O. Fīrmanis.

Kvalitāte uzlabojusies

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nesenie dati liecina, ka mobilā interneta kvalitāte Latvijā ir uzlabojusies. Vaicājām, vai arī Alūksnes un Apes pusē tā ir. SPRK pārstāve Baiba Jakobsone skaidro, ka interneta kvalitātes rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidēji valstī ir uzlabojušies, ko raksturo mobilā interneta kvalitātes nodrošināšana stabilā līmenī vai tās uzlabojumi atsevišķās apdzīvotās vietās, piemēram, Ainažos, Apē un citviet.

Kad nav pārklājuma

Tomēr tas nenozīmē, ka ikvienā Latvijas vietā būs vērojami uzlabojumi, vai interneta ātrums būs sasniedzis vidējo 2020. gada rādītāju – 38,16 Mbit/s. “Arī 2020. gadā joprojām bija vērojamas vietas, kur mobilais internets nav pieejams nestabila vai neesoša pārklājuma dēļ. Tomēr mērījumu rezultāti liecina, ka šādu vietu skaits ik gadu samazinās. Jāņem vērā, ka pēdējos gados strauji aug kopējais datu patēriņš un mobilā interneta lietotāju skaits. Šie divi ārējie faktori būtiski ietekmē pakalpojuma kvalitāti, bet, neskatoties uz to, mobilā interneta kvalitāte Latvijā kopumā ir uzlabojusies,” saka pārstāve.

Ja kvalitāte neatbilst

SPRK vērš uzmanību, ja interneta kvalitāte neatbilst līgumā noteiktajam, lietotājam ir tiesības lauzt līgumu bez maksas un saņemt kompensāciju. Kopumā mobilā interneta kvalitāti nosaka ne vien interneta ātrums, bet arī citi rādītāji – aizture no brīža, kad lietotājs veic darbību mājaslapā līdz atbildes saņemšanai (latentums), pārklājuma pieejamība u.c. rādītāji. Piemēram, vidējās lejupielādes ātrums audzis no 36,36 Mbit/s līdz 38,16 Mbit/s, bet aiztures laiks pērn ir bijis par divām milisekundēm īsāks nekā 2019. gadā.

Arī Alūksnes novada pašvaldība pagaidām neplāno izmantot esošo LVRTC optiku, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Plašāk par interneta un mobilo sakaru nedienām Alūksnes novada Strautiņos varēs lasīt laikrakstā turpmāk.

Kopš 2015. gada valdība atbalstījusi tālāku platjoslas sakaru infrastruktūras izbūvi lauku teritorijās:

Alūksnes novadā:
Projekta 1. kārtā izbūvēti 12 piekļuves punkti (Alsviķu, Ilzenes, Jaunalūksnes, Liepnas, Malienas, Mālupes, Zeltiņu, Ziemeru pagastos).
Projekta 2. kārtā izbūvēti trīs piekļuves punkti (Anna, Jaunanna un Jaunlaicene).

Apes novadā:
Projekta 1. kārtā izbūvēti 25 km optiskā tīkla, četri piekļuves punkti (Trapene, Līzespasts, Dārzciems un Gaujiena).
Projekta 2. kārtā izbūvēti ap 25 km tīkla trases, trīs piekļuves punkti (Apes pilsētā – Ape (novada dome), Apes pagastā “Uškani” (a/c krustojums) un Virešu pagastā (pagasta pārvalde).

– Šobrīd LVRTC izbūvētajam platjoslas tīklam Apē un Gaujienā ir pieslēdzies “Tet”, papildus operatoram ir arī savi optiskās trases tīkli novadā.

– Alūksnes un Apes novados (mobilie) elektronisko sakaru komersanti plāno vairākus pieslēgumus savām bāzes stacijām, izmantojot izbūvēto platjoslas infrastruktūru.

– Ņemot vērā zemo iedzīvotāju skaitu apdzīvotajās vietās, operatoriem nav interese attīstīt fiksēto piekļuves tīklu. Situāciju varētu uzlabot, ja pašvaldība sadarbotos ar kādu vietējo operatoru, pieslēdzot pašvaldības iestādes, lai ieinteresētu operatoru sniegt pakalpojumu iedzīvotājiem.

Avots: Satiksmes ministrija