Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Līdzās – ar pleca sajūtu

1949. gada 25. marts ir viena no skaudrākajām lappusēm Latvijas vēsturē. Kā vienmēr šajā datumā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Alūksnē pie Mātes tēla un Alūksnes Lielajos kapos piemiņas vietā “Tiem, kuri neatgriezās” notika atceres brīdis, pieminot tos, kuriem bija jādodas tālajos sāpju ceļos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pateicas par izturību

Piemiņas brīdī pulcējās politiski represētie, Alūksnes novada pašvaldības domes, Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes, Jaunsardzes, sabiedrības pārstāvji, skolu jaunatne. “Šogad aprit 74 gadi, kopš Latvija piedzīvoja vienu no melnākajām dienām tās vēsturē. Laiks attālina notikumus, bet nedzēš tautas atmiņu, kas ir dzīva, nemazina kopīgo sāpi par brāļiem, māsām, tēviem, mātēm, kuri nepārnāca,” piemiņas brīža ieskaņā sacīja Didzis Eglītis, aicinot visus vienoties kopīgā lūgšanā “Dievs, svētī Latviju!”.Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers savā uzrunā uzsvēra, ka no pašreizējās Alūksnes novada teritorijas padomju vara vardarbīgi aizveda vairāk nekā tūkstoti  iedzīvotāju. Šodien īpašā lasījumā izskanēja šo cilvēku vārdi un uzvārdi – kā atgādinājums par salauztām dzīvēm un nepiepildītiem sapņiem. Tie paliks vēsturē līdz ar citām liecībām par padomju varas izdarībām. “Pieminot un atceroties šo traģēdiju Latvijas un Baltijas tautu vēsturē, joprojām esam liecinieki tam, kā Krievija mēģina pakļaut, pazemot un iznīcināt kādu nāciju – ukraiņus, viņu valsti un kultūru. Ziņas par nozagtiem un uz Krieviju aizvestiem ukraiņu bērniem, iznīcinātām un izpostītām kultūras un mākslas vērtībām, nogalinātiem un nomocītiem civiliedzīvotājiem turpina šokēt. Tas viss šķiet tik līdzīgi jau savulaik piedzīvotajam, ka mēs nedrīkstam izlikties to neredzam un par to nerunāt. Piedzīvotās sāpes – gan fiziskās, gan emocionālās nevar padarīt par nebijušām. Zaudētās dzīvības nevar atgriezt un izpostītos sapņus nevar ar atjaunot. Bet mēs varam palīdzēt cits citam ar izpratni un cilvēcisku atbalstu, gan šeit, gan mūsu Latvijā pieminot un godinot padomju varas salauztās cilvēku dzīves, gan katrs savu iespēju robežās palīdzot ukraiņiem viņu cīņā. Godātie represētie! Paldies par jūsu izturību! Mums vajadzīgi tik garā stipri cilvēki kā jūs, tad varēsim būt droši un pastāvēt!” teica Dz. Adlers.

Aicina mīlēt un lolot savu Latviju

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Arī NBS Kājnieku skolas komandieris Raimonds Kublickis, pieminot 1949. gada notikumus, kad tika īstenots genocīds pret Latvijas iedzīvotājiem, savā uzrunā pieskārās notikumiem Ukrainā, kad tautas vēlme uz pašnoteikšanos, uz brīvu un neatkarīgu valsti jāizcīna smagās un asiņainās cīņās. Viņš aicināja mīlēt un lolot, un, ja nepieciešams, arī ar ieročiem rokās aizstāvēt mūsu dzimteni – mūsu mīļo Latviju.Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dz. Mazika, uzrunājot klātesošos, pateicās NBS karavīriem, Zemessardzes, Jaunsardzes pārstāvjiem, Alūksnes novada pašvaldības domes deputātiem, skolu pārstāvjiem, kuri ir kopā ar represētajiem šajā dienā, Alūksnes novada muzejam un Alūksnes novada Kultūras centram par sadarbību. “Brīnišķīgi, ka ir viena diena gadā, kad varam būt kopā un just viens otra plecu. Labi, ja tas ir arī ikdienas gaitās ejot. Ar savu darbu esam darījuši godu novadam, tādēļ gribētos, lai arī ikdienā justu novada vadības plecu un atbalstu. Lai mums vēl daudz spēka un izturības!” sacīja Dz. Mazika. Piemiņas brīža dalībnieki nolika ziedus un iededza svecītes pie Mātes tēla. Ar muzikālu priekšnesumu pasākumu kuplināja Alūksnes Mūzikas skolas vijolnieku ansamblis skolotājas Ineses Petrikalnes vadībā.

Piemiņas brīdis turpinājās ar ziedu nolikšanu un svecīšu nolikšanu Alūksnes Lielajos kapos piemiņas vietā “Tiem, kuri neatgriezās”, kur uzrunu teica NBS Kājnieku skolas kapelāns Dāvis Sargūns. Viņš  aicināja ar klusuma brīdi godināt tos, kuri ziedoja savas dzīvības, lai varētu pienākt tāda diena kā šī, kad varam būt brīvi, dziedāt “Dievs, svētī Latviju!” un redzēt, kā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. “Dievs bija par mums, jo patiesība ir mūsu pusē. Šodienas notikumu kontekstā gribu atgādināt par to, kas notiek Ukrainā. Zinām, ka patiesība ir viņu pusē, un, lai arī cik grūti viņiem nebūtu, tas beigsies ar uzvaru. Dievs ir patiesības pusē. Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī Ukrainu! Slava varoņiem!”. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.