Ieva Pētersone
Ir saulaina 11. maija diena un es nolēmu apskatīties Ērmaņu muižu. Izkāpusi no autobusa Malienas pagasta centrā dodos ceļā. Daba zied. Mani sveicina pūpolu koks, aizlido garām kamene, redzu pirmos taureņus – dzeltenu, raibu, iezaļganu, tie lido uz priekšu un aicina iet tālāk.
Tālāk gar iekoptiem laukiem, mājām. No meža puses atskan baloža dūdošana, to dziesmu saprotu – „Protu, protu’’, pasmaidu un saku – protams, ka proti, bet man vēl ceļš ejams uz Ērmaņu muižu! Godīgi sakot, turp dodos pirmo reizi, vārdos dzirdēta, bet tuvumā nekad nav būts.
Vienmēr atliku, bet cik ilgi? Vienreiz taču sapnis jāpiepilda!
Ieva Pētersone
Priecādamās par apkārtni, apņēmīgi soļoju uz priekšu. Jau sāku bažīties, ka būšu nomaldījusies, kad beidzot ieraugu muižu! Pārņem bijība, tāpēc zemu paklanoties sveicinu neredzamos tēlus. Citādi nevaru ieiet pagalmā. Kad apkārt skatīdamās, lūkoju ieraudzīt kādu cilvēku, šķiet, ka tas varētu būt dārznieks, muižas apteksnes, kad man pretī iznāk smaidīgs Ērmaņu muižas īpašnieks- komponists Uģis Prauliņš.
Rēgi pazūd! Prauliņa kungs stāsta, ka tikai pirms dienas esot atbraukuši abi ar dzīves biedri Ingu. Daudz pie apkārtnes strādāt nesanākšot jo abi ir rīdzinieki, un arī tur lietas kārtojamas. Bet katrā ziņā darīšot visu, lai vasaras sākumā te varētu uzņemt ciemiņus. Staigāju līdzi saimniekam, klausos vienkāršajā valodā, par katru augu, koku, krūmu viņam ir ko stāstīt. Te nu atklājas arī dabas dota dārznieka talants. Saimnieks smejas, ka droši vien tas esot gēnos, jo tālos senčos esot bijis dārznieks. Laiks pazūd, ir tikai putni, ziedi, upītes burbuļošana, izrādās Ievedne un šī vienkāršā vīra patiesais prieks par dzimtas saknēm un viņu lielo darbu. Domāju, ka svešās zemēs jau ir skaisti tā vismaz stāsta tie, kuri tur bijuši, arī komponists un viņa kundze bijuši, tiesa ne izklaides braucienā, bet darba darījumos.
Bet Malienā Ērmaņu muižā nav sliktāk. Mūsu pašu zemē, novadā ir tik acij un sirdij tīkamas vietas, cilvēki ar čaklām rokām, kuri prot glabāt sirdī laimi, bet prieku un mīlestību dāvāt citiem. Saimnieks atnāk pavadīt, pamāj ar roku un teic, lai pasveicinot Mālupes pagasta sociālās aprūpes centra „Pīlādžu’’ darbiniekus. Labi, ka esot tāda vieta, kur palikt vecuma nespēkā.
Mājās atgriežos kā miljonāre!
Reklāma