Ja netīrs ūdens, nevar prasīt tīrus traukus

Runātāja bija kāda kundze, kura pa mobilo telefonu enerģiskā balsī sūdzējās par daudzām sadzīviskām problēmām, arī par savu slikto veselību. To pašu viņa pārstāstīja vēl kādai paziņai. Beidzot sarunu, viņa katrai piekodināja: „ Tu domā tikai labas domas!’’

Pēc tam man ilgi bija jādomā, kā cilvēki, saņēmuši šādu negāciju vilni, varēja domāt labas domas. Līdzīgi varētu prasīt, lai pēc netīrā ūdenī nomazgātiem traukiem tie būtu tīri.

Negribas komentēt situācijas, vien teikt, ka pēdējā laikā bieži esmu dzirdējusi šādus padomus. Nenoliedzu, ka viegli nav nevienam. Problēmas, kas samilzušas vai ik ģimenē, darbavietā kā īleni lien no maisa ārā. Labi, ja izjūtās varam dalīties ar kādu, kuram uzticamies, jo dalīta bēda ir pusbēda. Ir daudz jautājumu, uz kuriem nespējam rast atbildes, brīžu, kad atbilde it kā būtu, taču gribas, lai kāds to apstiprinātu- jā, pareizi! Tāpēc teiktais- domā tikai labas domas- šķiet visai dīvains. No kurienes, lai tie labumi nāk, ja pasaulē bēdu gana un katram no kopējās nastas tiek. Ir daudz tādu, kuri bieži ar nepacietību, ātrsirdību, patmīlību, neiecietību, arī mazvērtības kompleksu, dara smagu dzīvi citiem, uzliekot tiem atbildību par savu nesakārtoto iekšējo pasauli. Tas nenozīmē, ka satraukuma brīžos jāielien savā čaulā un jāpaliek vienam. Lai atgūtu dvēseles līdzsvaru, jāmeklē kāds, ar kuru izrunāties, taču prasīt, lai otrs būtu priecīgāks nekā es, kad viņš būs paņēmis daļu no manām rūpēm, nav godīgi. Mierinājums, ko saņemu no draugiem, ir kā pretsāpju tablete, kuras iedarbībai beidzoties, jāmeklē mierinājums no jauna. Nebūsim naivi, domājot, ka cilvēcīgiem spēkiem tiksim uz „zaļa zara’’, tas nāk no Dieva. Pareizāk būtu teikt: „ Paldies, ka mani uzklausīji!’’ Ja sarunu biedrs ir arī kristietis, tad var piebilst, lai savā sirdī pienes arī manas bēdas Radītājam. Kā Svētajos rakstos teikts: „Viņš dod mums spēku izturēt un pārvarēt, panest un paciest.’’