Gaujienas pagasta Zvārtavā bagātīgi zied ievas, un šķiet, ka laiks tur uz mirkli apstājies.
Gaujienas pagasta Zvārtavā bagātīgi zied ievas, un šķiet, ka laiks tur uz mirkli apstājies. Ļaudis dienas tur vada nesteidzīgi, vien Zvārtavas lepnumā – pilī – notiek spēlfilmas “Mona” filmēšanas darbi.
“Stāmerienas pilī Gulbenes rajonā filmējām pils eksterjeru, bet Zvārtavā – interjeru. Tieši tādēļ šobrīd iecienītā atpūtas vieta pārtapusi par režijas laukumu. Baltās, Eiropas remontiem atbilstošās sienas un telpas tagad ir pilnīgi citādākas – iemantojušas senatnīgu izskatu,” saka filmas “Mona” galvenais mākslinieks Jurģis Krāsons.
Pilī sienām ir jauni gleznojumi. Mēbeles aizgūtas no dažādiem antikvariātiem, mākslinieks veidojis papildu dekorācijas. Kamīnzāli filmas mākslinieks vizuāli atjaunojis tādu pašu, kāda tā bijusi agrāk – kungu laikā.
“Pieļauju, ka šobrīd esošo sienu apdare varētu arī palikt pēc filmēšanas, iespējams, nāksies vienoties tikai par toni, jo filmēšanai tiek izmantotas spēcīgākas krāsas,” saka J.Krāsons.
Zvārtavā filmēšanas grupa uzturas mēnesi. “Man šķiet, ka šobrīd jautājums par pasaules nomali vairs nav aktuāls. Ja tev ir satelīts un dators ar interneta pieslēgumu, tad iespējams darboties arī šeit, Zvārtavā. Vari runāties ar cilvēkiem Japānā vai Amerikā, un “Coca colu” var nopirkt arī autoveikalā. Traki jau te iet, Zvārtava vairs turas tikai uz dažu sieviešu pleciem. Veču jau vairs nav. Zvārtavā vienīgā dzīvība ir tā, ko sniedz pils,” saka mākslinieks.
Filmai “Mona” vajadzēja būt pabeigtai jau pērn, bet finansiālo grūtību dēļ filmas uzņemšana pagarinājusies. Bet mākslinieks aicina zvārtaviešus nepacietīgi gaidīt filmas parādīšanos televīzijā, lai varētu redzēt, kāda Zvārtavas pils izskatās ar kameras palīdzību.
Katru dienu pieturā sagaida mammu
Līga Trubņikova ir 10 gadus veca. Katru dienu autobusa pieturā “Zvārtava” viņa sagaida mammu, kas strādā Gaujienā. “Sagaidu mammu no darba, un tad abas reizē ejam mājās. Pati mācos Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā. Kad ir silts laiks, tad uz skolu katru dienu braucu ar velosipēdu un ceļā pavadu nedaudz ilgāk par pusstundu. Kad ir aukstāks, tad uz skolu braucu ar autobusu,” saka Līga.
Viņai patīk dzīvot Zvārtavā. Šeit esot draugi, ar ko spēlēties, un vasarās varot mammai palīdzēt mājas darbos. Un viņa var būt par lielisku aukli savam 4 gadus vecajam brālītim.
Savulaik dziedājis Zvārtavas vīru korī
Modris Bauskis Zvārtavā dzīvo kopš 1967.gada. Mantojis mājas un pārnācis šeit uz dzīvi. “Dzīve Zvārtavā ir krietni mainījusies. Kolhoza laikā šeit bija darbs un maize, ja strādāja. Kaut gan – tagad jau ir tāpat. Savulaik šeit bija liels veikals, šobrīd vienreiz nedēļā Zvārtavā iegriežas autoveikals. Un nav jau tā, ka vienā laikā pienāktu. Citreiz ātrāk, citreiz – vēlāk. Jāvaktē,” saka Modris.
Viņš saka, ka dienas pavada kopā ar kolliju Džeri. Agrāk nedaudz nodarbojies ar biškopību, gribējis likvidēt bišu saimes, tomēr mazdēls tik ļoti vēlējies paknakstīties ar medu, ka nolēmis dažus stropus atstāt.
“Divi mani dēli dzīvo Gaujienā, atbrauc pie manis, palīdz kartupeļus sastādīt piemājas dārziņā. Es jau tāds vieninieks esmu. Ja kāds pie manis atbrauc vai atnāk ciemos, tad arī priecājos, pats jau gan kompāniju nemeklēju,” saka Modris.
Bet viņš apliecina, ka dzīvo skaistā vietā. Zvārtavas lepnums ir pils, sakoptie dārzi tās apkārtnē. “Es agrāk ļoti aizrāvos ar makšķerēšanu, tātad arī Gauja ir Zvārtavas bagātība. Žēl, ka vairs veselība neļauj aiziet līdz upei. Man jau 79 gadi. Skaists skaitlis. Gadi ātri aizritējuši. Un līdz ar Zvārtavu esmu palicis kluss un mierīgs. Agrāk te bija dzīvība – balles, ar vīriem iedzērām, uzdziedājām. Zvārtavā pat bija vīru koris! Pats dziedāju,” atminas Modris.
Vienīgie, kas nodarbojas ar lopkopību
Zvārtavā tikai “Dravnieku” mājās jau 15 gadus nodarbojas ar piena lopkopību. Jānis Lārmanis ir vecāku vienīgais palīgs saimniecībā. “Šobrīd mums ir 23 slaucamas govis, teliņi. Dzīvot var, ja ir iespēja saimniekot. Naudu piena lopkopībā var nopelnīt. Vēl esmu jauns, tāpēc jau reizēm gribas plēsties prom, gribētos uz pilsētas pusi izrauties, jo Gaujienā iespēju arī maz,” saka Jānis Lārmanis.
Reizēm “Dravnieku” māju saimniecībā palīdzīgu roku sniedz arī Ausma Lārmane. Viņa Zvārtavā ir ienācēja, tur nodzīvoti 20 gadi. “Strādāju Gaujienas internātskolā. Zvārtavā jau var tikai pārnakšņot un baudīt māju mieru, jo darba iespēju šeit nekādu nav. Dzīvošana gan šeit ir skaista un mierīga. Lepojamies ar savu pili, kaut gan pati Zvārtava palikusi tukšāka,” saka Ausma.
Ausma pati Zvārtavā ienākusi no Jelgavas, un varbūt tādēļ kādreiz kāds sirds stūrītis saucot pēc dzimtās puses. “Bet draugi un radi ir šeit, atliek vien dzīvot. Un tik slikti jau te nemaz nav,” saka Ausma Lārmane.
